Vārnija fakti

  • Leicisms (0)

    Ja cilvēkiem vai dzīvniekiem ir tikai dažas vai daļējas albīnisma pazīmes un neatbilst pilnībā albīnisma raksturojumam, tad to sauc par nepilnīgu albīnismu jeb leicismu. 2018 gada 4. aprīlī kādu pagalmu Carnikavā apciemojis leicistisks Sīlis. Tam no raksturīgā putna krāsojuma, apspalvojumā ir tikai dažas gaiši zilas spalviņas.

    Teksts: A. Majevskis

  • Dziedātājputnu iedalījums pēc knābja formas (0)

    Dziedātājputni dalās četrās grupas pēc to knābja formas:

    • Tievknābji (Tenuirostres) – knābis ir garš, tievs, vairāk vai mazāk ieliekts, pirksti, īpaši aizmugurējais, ir gari. Barojas ar kukaiņiem, daži ar ziedu nektāru. Šai grupai pieder dzimtas: mizložņas (Certhiidae), medusputni (Meliphagidae), nektārputni (Nectrariniidae) un citas.
    • Platknābji (Latirostres) – knābis ir īss, gluds, ar platu atvērumu un veidots it kā no trīs plaknēm. Spārni gari un smaili. Platknābji ir ļoti labi lidotāji, barojas ar kukaiņiem. Šai grupai pieder tikai viena dzimta: bezdelīgas (Hirundinidae)
  • Kādēļ putnus gredzeno (0)

    Sākot ar šo gadsimtu, arvien plašāk izmanto putnu gredzenošanu, kā viseksaktāko metodi putnu ceļu un ziemas mītņu izpētīšanai. Putniem, lielāka vairumā jauniem, vēl ligzdās esot, ap kāju apliek speciālu gredzenu ar numuru un iestādes apzīmējumu. Gredzeni izgatavoti no alumīnija, kas nerūsē un sava viegluma dēļ arī netraucē putnu. Lai gredzeni būtu piemēroti putnu kājas lielumam, lieto dažādu kalibru gredzenus, parasti 5—6 lielumus. 
Pēdējos gados putnu gredzenošana notiek gandrīz visas valstīs. Iegūtie rezultāti ir ļoti vērtīgi un ar to palīdzību noskaidroti ne tikai mūsu putnu ziemas mitekļi un ceļu virzieni, bet arī viņu sasniegto vecumu.

    (Mežu departamenta izdevums, 1936, Rīga, LU Pr. Doc. N. Transehe, Dr. R. Sināts, Latvijas Putni. 18 lpp.)

  • Garākie spārni pasaulē (0)

    Pasaulē lielākais spārnu plētums (no mūsdienās dzīvojošajiem putniem) ir Klejotājalbatrosam (Diomedea exulans). Putnu salās, pie Dienviddžordžijas dzīvojošajai kolonijai tas sasniedz 3,5 metrus.

    Teksts: https://en.wikipedia.org/wiki/Wandering_albatross

  • Ligzdošanas parazītisms (0)

    Dažām dzegužu sugām raksturīgs ligzdošanas parazītisms – savas olas tās dēj citu putnu ligzdās. Dzegužu olas parasti ir ļoti līdzīgas ligzdas saimnieka olām. Dzeguzes mazulis mēdz izgrūst no ligzdas audžuvecāku olas vai mazuļus, lai viens pats saņemtu visu jauno “vecāku” atnesto barību.

    (A Dorling Kindersley Ltd, 2001, (tulkots, Zvaigzne ABC, Redaktors: M., Strazds, 2014, Rīga), D. Burnie, Dzīvnieki. 315 lpp.)

  • Putnu konkurenti būrīšos (0)

    Putniem gatavotos un izliktos būrus reizēm aizņem citi dzīvnieki. Ne vienmēr šie konkurenti uzskatāmi par nevēlamiem. Piemēram, putnu būrīšos diezgan bieži var atrast vairāku sugu sikspārņus. Visbiežāk vasaras otrajā pusē un agrā rudenī būrīšos dienu pavada atsevišķi īpatņi. Nereti gadās arī, ka būrī atrod vairākas (var būt pat vairāki desmiti) mātītes, kas salasījušās, lai būrī dzemdētu un audzinātu mazuļus. Tā kā sikspārņiem kukaiņu skaita regulēšanā ir ne mazāka loma kā putniem, sikspārņu apmešanās būrīšos ir visnotaļ veicināma.

    (ZIzdevniecība “Zinātne”, 1974, Rīga, H. Mihelsons, I. Vilka, Būrīši dobumperētājiem putniem. 50 lpp.)

  • Kas liecina par putnu un rāpuļu radniecību (0)

    Putni ir attīstījušies no rāpuļiem. Par to liecina atsevišķas anatomiskās uzbūves īpatnības un embrionālās attīstības līdzība. Putniem, līdzīgi kā rāpuļiem, nav ādas dziedzeru, tāpēc āda ir sausa. Rāpuļu ādu klāj ragvielas zvīņas, bet putniem tās pārveidojušās par spalvām. Gan rāpuļi, gan putni dēj ar čaulu klātas olas, kuras attīstās uz sauszemes. Līdzīgi kā rāpuļi, putni attīstās tieši – no olām izšķiļas vecākiem līdzīgi mazuļi.
    (Zvaigzne ABC, 2008, Rīga, L. Sausiņa, Bioloģija vidusskolai, 1. daļa. 144 lpp.)

  • Kā putni dzied (0)

    Putniem elpojot gaiss iet caur knābi un rīkli un nonāk elpošanas ceurulē – trahejā. Caur traheju gaiss nokļūst bronhos un pēc tam plaušās. Izelpojot gaiss iet pretējā virzienā. Sistēmas, kas vada gaisu, ir pielāgotas arī skaņu izveidošanai. 1847. gadā Johanness Millers pierādīja, ka putnu galvenais balss aparāts ir apakšējā balsene jeb sirinkss. Apakšējā balsene atrodas starp traheju un bronhiem un veido savdabīgu kameru. Apakšējā balsenē skaņu veido timpālā membrāna un ārējās lūpas, kas atrodās bronhu pretējās sienās.
    (Zinātne, 1989, Rīga, J. Kacs, Putnu valoda. 34 – 35 lpp.)

  • Siltuma zudumu samazināšana (0)

    Lai samazinātu ķermeņa atdzišanu, putni sabož spalvas. Tā starp ādu un segspalvām palielinās izolējošais gaisa slānis. Jo biezāks ir šis gaisa slānis, jo mazāki ir siltuma zudumi.
    (A Dorling Kindersley Ltd, 2001, (tulkots, Zvaigzne ABC, Redaktors: M., Strazds, 2014, Rīga), D. Burnie, Dzīvnieki. 261 lpp.)

  • Maldīgie uzskati par putnu migrāciju (0)

    Skaidrojot putnu sezonālās migrācijas, sevišķi spilgti izpaudās cilvēku maldīgie uzskati. Daudzi ticēja, ka rudenī putni aizlido pārziemot uz Mēnesi. Tā 1073. gadā kāds anglis, kas sevi dēvēja par “mācītu un godājamu” cilvēku rakstīja, ka, pēc viņa domām, putni sasniedz Mēnesi 60 dienu laikā un neatraduši tur nekādu barību, aizmieg ziemas miegā līdz pavasarim.
    (Zinātne, 1985, Rīga, J. Kacs, Kā migrē un orientējās putni. 11 lpp.)