Putns rokā

  • Bezdelīgu piekūni (0) 02.10.2017

    Jūlija sākumā sēņojot Garkalnes mežos sadzirdēju virs galvas dīvainu pīkstoņu, tur lidinājās divi satraukti bezdelīgu piekūni. Paskatījos apkārt un ieraudzīju arī satraukuma iemeslu. Priedes galotnē bija ligzda, kurā bija redzams viens mazulis. Uzzvanīju A. Kalvānam izstāstīju kas un kā, un nosūtīju bildi, kur redzams mazulis.

    Bezdelīgu piekūns (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Izrādījās, ka tie vēl ir gredzenojami. Nākamajā dienā jau devāmies tos apgredzenot. Ligzdā izrādījās divi mazuļi, tie katrs saņēma pa gredzenam un tika novietoti atpakaļ ligzdā. Pēc pāris nedēļām jau tie lidinājās pa Garkalnes mežiem vecāku pavadībā.

     

     

  • Zivjērgļu gredzenošana (0) 02.10.2017

    Šovasar jūnija otrajā pusē bija unikāla iespēja kopā ar ornitologu Aigaru Kalvānu gredzenot zivjērgļu mazuļus. Tiem vienai kājai apliek metāla gredzenu, kur nodādīts nr. un valsts, bet uz otras – plastmasas gredzenu ar vienu burtu un diviem cipariem, tam uz sarkana fona ir balti un lielāki cipari, lai tos varētu nolasīt no lielāka attāluma, ērglim lidojot. Biju pieteicies palīgos uz piecām dienām.

    Zivjergļi (jaunie putni)© Armands Majevskis

    Uzņēmības pilns devos līdzi un piedzīvojums varēja sākties. Sistēma šāda – Aigars ar kāpšļiem uzkāpj kokā, nolaiž somu ar mazuļiem lejā, es aplieku gredzenus, nosveru, ielieku somā un Aigars tos atkal uzvelk augšā. Gaužām vienkārši izklausās, taču lai tiktu pie ligzdām ir jāiet lieli attālumi pa purviem, un var gadīties ka pēc pāris kilometru noiešanas nokļūsti pie tukšas ligzdas, vai sliktākajā gadījumā pie nolūzuša koka. Ortrajā dienā jau biju mazliet sagurušāks un mazliet sāka sāpēt mugura, kā arī piesmēlu zābaku purvā, labi ka līdzi biju paņēmis garos makšķernieku zābakus un varēju turpināt ekspedīciju sausām kājām.

    Nolūzis koks ar mākslīgo ligzdu © Armands Majevskis

    Pie vienas no ligzdām sagatovoju visu inventāru pa rokai, bet kad tika nolaisti zivjērgļu mazuļi, pamanīju, ka gredzenu somiņa visa noklāta ar sarkanajām skudrām (tā ka pati somiņa gandrīz nav redzama), kā ņemu to nopurināt, visi gredzeni aizgāja pa gaisu, pagāja laiciņš kamēr tos visus atradu, tad beidzot sāku gredzenošanas darbus, bet kad paņēmu superlīmi, sapratu ka tūbiņas gals ir aizķepis ar sacietējušo līmi un nācās to nokost, līdz ar to visi zobi bija salipuši ar superlīmi. Pēc mirkļa Aigars no koka galotnes saka, ka tuvojās alnis, man stress mazliet palielinās, bet kad jau trešajam mazulim liku pēdējo gredzenu no koka augšas atskanēja balss: “Vai tu tur vēl esi?”, tad sapratu ka laikam baigi ilgi esmu čakarējies, bet viss galu galā izdevās godam. Trešajā dienā saindējos ar pārtiku un nu jau bija pavisam švaki, taču ar dabas apstākļiem gan reāli paveicās, bija sauss un ne pārāk karsts laiks, tomēr ilgi staigājot pa purvu tāpat bija diezgan sutīgs. Zem ligzdām varēja atrast spalvmaiņā nomestās lidspalvas, kā arī pāri ligzdas malai nokritušus pusapēstus zivju gabalus.

    Zivjērģļa barība © Armands Majevskis

    Pāris zivjērgļu ligzdas bija uz ezera salām un lai tām piekļutu vajadzēja laivu, līdz ar to arī rokām tika labs trenniņš, airējoties.  Pēcpusdienā sajūtas mazliet uzlabojās, bet domas jau vilka uz māju pusi un tā es izturēju tikai trīs dienas. Bet ļoti labas un pieredzes bagātas dienas.

     

     

  • Kā gredzeno putnus un gredzenošanas inventārs (0) 01.10.2017

    Pēc teorijas un prakses apgūšanas uzsākot patstāvīgu gredzenošanu ir jāiegādājas inventārs un jāizvēlas gredzenošanas vieta. Vislabākā izvēle ir piemēram savs privātīpašums vai vieta, kur apgrozās maz cilvēku, mežs, krūmi, vai niedrājs pie ezera vai upes, kur nestaigā daudz makšķernieki. Vietai jābūt ne pārāk tālu, jo tīkli ir jāapseko reizi divās stundās, ideālā gadījumā ik pēc stundas.

    Gredzenošanas tīkli © Armands Majevskis

    Putni tiek ķerti speciālos gredzenošanas tīklos, kurus pārdod tikai  licenzētiem gredzenotājiem (tiem kuri saņēmuši gredzenošanas atļauju no LGC (Latvijas Gredzenošanas Centra)).  Tīkli veidoti kā vairāku stāvu kabatas, kurās putns lidojot pret tīklu iekrīt un sapinās. Cilvēkam, kurš pirmo reizi ierauga tīkos sapinušos putnu, var šķist, ka to vispār nav iespējams izpīt, taču pēc praktikām nodarbībām pieredzējuša gredzenotāja pavadībā, to diezgan ātri var apgūt.

    Papildus tīkliem jāiegādājās gredzenošanas standziņas un speciāli lineāli, kuriem pie nulles atskaites punkta ir maliņa pret kuru atspiest spārnu, lai to varētu precīzi izmērīt. Tad protams vēl gredzenošanas centrā jāpasūta paši gredzeni. Paiet laiks kamēr iemācās raiti visu izdarīt meža apstākļos. Vienreiz man mežā izveidotajā slēpnī bija nokritis zemē un pazudis viens gredzens, ja to nebūtu atradis, tad būtu sajukuši dati par pēdējiem pieciem gredzenotajiem putniem, bet kaut kā paveicās, ar pirmo piegājienu mazliet parušinot kūdraino zemi gredzens uzreiz atradās.

    Gredzenošanas inventārs © Armands Majevskis

    Vēl nepieciešams bloknots un zīmulis mērījumu un citu datu pierakstīšanai (gredzena nr, dzimums, vecums, datums un vieta). Noteikti zīmulis, jo slapjā laikā (ja nu pēkņi uznāk lietus), ar pildspalvu rakstītais teksts izplūst un vairs nav salasāms. Vēl ir speciāli putnu maisiņi (otrajā foto, sarkanie), kuros turēt izpītos putnu, kas gaida savu gredzenošanas kārtu.

     

     

  • Kā es kļuvu par putnu gredzenotāju. (0) 05.09.2017

    Par putniem sāku interesēties 2014. gadā, kad netīšām nofotografēju sīli. Nebiju domājis ka pie mums Latvijā mēdz būt tik krāsaini putni, ar gaiši zilām spalvām. Iegādājos pirmos putnu noteicējus un tas viss mani ierāva kā akacī. 2015. gadā apmeklēju Andra Avotiņa juniora vadītos putnu atpazīšanas kursus, kurus rīkoja LOB (Latvijas Ornitloģijas Biedrība), bet jutu ka ar to man vēl nav gana un pieteicos 2016. gadā uz Oskara Keiša vadītajiem Nord University Bird ID lauka kursiem, kur putnus iemāca atpazīt ne tikai pēc izskata, bet arī pēc balsīm. Tās ir vairākas lauka sesijas, kur par putniem māca ne tikai teorētiskos trenniņuzdevumos, bet arī praktiskās nodarbībās divu dienu ekskursijās. Pēdēja sesija notika Papē, kur atrodas Ornitoloģiskais pētniecības centrs (LU Bioloģijas institūta ornitoloģiskasis stacionārs).

    Vistilbe (Lymnocryptes minimus) © Armands Majevskis

    Tur tad arī uzzināju, kā notiek putnu gredzenošana un kādas zināšanas nepieciešamas lai kļūtu par putnu grdzenotāju. Vasaras beigās pāris nedēļas tur mācījos pīt no tīkliem putnus un burtiski kā sūklis uzsūcu visu iespējamo informāciju par putnu sugu noteikšanas pazīmēm tos turot rokā (jo rokas stiepiena attālumā putni izskatās krietni savādāk, nav tik izteiktas tās pazīmes, kas raksturīgas no tālienes vērojot, bet jāpievērš uzmanība citām, kā arī jāizdara attiecīgi mērījumi). Jāiemācās katrai sugai, kādas ir raksturīgākās dzimumu un vecumu atšķiršanas pazīmes, lai uz vietas gredzenojot nebūtu daudz jātērē laiks buroties pa grāmatām.

    Sloka (Scolopax rusticola) © Armands Majevskis

    Rudenī iepazinos ar putnu gredzenotāju Aigaru Kalvānu, kura vadībā Ainažos ieguvu papildus zināšanas un pieredzi putnu gredzenošanā. 2016. gada oktobrī atkal ierados Papē, kur kopā ar Valtu Jaunzemi gredzenojām pūces un citus migrējošos putnus. Jāteic, ka pēc nedēļas ilgas pūču gredzenošanas, kuras laikā katru nakti trīs reizes ik pēc divām stundām jāmostās un jāiet pārbaudīt tīkli, iestājās tāda jocīga sajūta it kā tu atrodies kaut kur starp zemi un debesīm, nesaprotot ne rīta, ne vakara, bet tas bija neatsverami jēgpilns un zināšanu papidināšanas ziņā pilnvērtīgi pavadīts laiks. Ziema pagāja lasot Svensonu, grāmata kas putnu gredzenotājiem ir Bībeles vietā. Protams aktīvi arī pētīju Demongina jauno noteicēju Birds in the Hand. 2016. gada nogalē ieguvu gredzenotāja apliecību, ko izsniedz Latvijas Gredzenošanas Centrs (LGC) un pamazām uzsāku patstāvīgu gredzenošanu. Uztaisīju putnu ķeramo kasti – barotavu, pēc izskata līdzīgu tai, kas Papē atrodas murda galā, un sāku ķert zīlītes, kā arī citus putnus, kuri ziemā apciemo barotavas. 2017. gada maijā uzsāku putnu gredzenošanu tīklos, ar kuriem ķerot putnus gredzenošanai, to sugu daudzveidība jau krietni palielinās un te nu var pielietot savas zināšanas, attīstīt tās, pilnveidoties un piedalīties putnu pētniecībā.