Putns rokā

  • 15.09. – 17.09.2017 Gredzenošana Naukšēnos (0) 03.10.2017

    Tā kā nedaudz apslimu, izdomāju tīklus novietot  ābeļu dārzā, lai nav jāstaigā līdz mežam un atpakaļ. Turklāt tīkli daļēji redzami pa logu, tādēļ droši varēju atstāt pie tīkliem telefonu ar bezdelīgas balsi. Bezdelīgu gan izdevās apgredzenot tikai vienu, jo tās ļoti izveicīgas un īsu mirkli pirms tīkla maina lidojuma trajektoriju, toties citi putni bezdelīgas balss ieinteresēti ielidoja tīklā gan.

    Baltā cielava © Armands Majevskis

    Pavisam ābeļu dārzā apgredzenoju 22 putnus no 7 sugām:

    Lielā zīlīte – 7, Čuņčiņš – 5, Sarkanrīklīte – 4, Erickiņš – 2, Baltā cielava – 2, Žubīte – 1, Bezdelīga – 1

     

     

  • 01.09. – 03.09.2017 Gredzenošana Vecasaulē (0) 03.10.2017

    Otrajā gredzenošanas dienā tīklos atzīmējās Polijas zīlīte, ko noķēru pagājušā gada 26. novembrī, kas gredzenota 16.10.2013.  Tīklus uzstādīju piemājas egļu pudurītī blakus dārzam un tajos noķēru savu šī gada pirmo Mazo mušķērāju.

    Mazais mušķērājs © Armands Majevskis

    Pavisam šajās brīvdienās izdevās apgredzenot 18 putnus no 10 sugām:

    Čuņčiņš – 5, Vītītis – 2, Baltā cielava – 2, Melnais erickiņš – 2, Mazais mušķērājs – 1, Bezdelīga – 1, Purva zīlīte – 1, Dārza ķauķis – 1, Lauku zvirbulis – 1, Zaļžubīte – 1

     

     

  • Brīva nedēļa Naukšēnos (0) 03.10.2017

    Savu augusta atvaļinājuma nedēļu (no 19.08. līdz 27.08.2017) pavadīju Naukšēnos. Laiks bija lietains un šādā laikā vēru tīklus ciet. Reāli sanāca gredzenot kādas trīs dienas un pirmajos gājienos tīklos bija rīta rasa, tādēl rezultāti, jateic, diezgan švaki.

    Melngalvas ķauķis © Armands Majevskis

    Kopā pa visu nedēļu Naukšēnos mežā apgredzenoju 64 putnus no 12 sugām:

    Zeltgalvītis – 14, Čuņčiņš – 10, Melngalvas ķauķis – 8, Lielā zīlīte – 7, Pelēkā zīlīte – 6, Sarkanrīklīte – 5, Dārza ķauķis – 4, Vītītis – 4, Dzilnītis – 2, Gaišais ķauķis – 2, Zilzīlīte – 1, Žubīte – 1

     

     

  • Gredzenošanas atvaļinājums Papē (0) 03.10.2017

    Šajā vasarā Jūlija otrajā pusē devos uz Papi, lai nedēļu gredzenotu putnus. Pirmajā dienā paspēju izmežģīt potīti un uzpampa kāja, līdz ar to gumijniekus vilkt nost un virsū bija diezgan grūti un sāpīgi. Tādēļ vairākus gājienus uz tīkliem nācās izlaist. Šogad jaunieši izdzina jaunas līnijas Papes ezera niedrājā un uzstādīja tur divas rindas ar tīkliem. Izlikām papildus tīklus krūmos, lai būtu lielāka sugu daudzveidība. Tā kā vēl putnu migrēšana nebija sākusies putnu nebija pārāk daudz, tomēr Papes ezera niedrājā ir dažas sugas, kuras diez vai izdosies naukšēnos noķert un izpētīt. Tādas, piemēram, ir bārdzīlīte un seivī ķauķis. Šis ir arī interresants laiks gredzenošanai, jo ir daudz jauno putnu, kas pirms kāda laika vai nesem ir pametuši ligzdu.

    Gredzenošanas galdiņš pie Papes ezera niedrāja © Armands Majevskis

    Pēc pāris dienu gredzenošanas izdomājām mazliet uzlabot gredzenošanas vietu un pie niedrāja uztaisījām galdiņu, lai ērtāka darbošanās, citādi sēžot skudrās kad tajā pašā laikā vēl uzplijās vairāki desmiti odu, gredzenošanas process tiek mazliet traucēts. Pabeidzām iekārtot vietu un ejot uz tīkliem tieši nodomāju, ka vajadzētu jau tomēr kādai bezdelīgai pievakarē sērst niedrājā. Pieejot pie tīkla uzreiz pamanīju ka divas sapinušās tīklu kabatās, viena šī gada putns, otra pieaugusi, tās arī bija vienīgās divas bezdelīgas ko pa visu nedēļu noķērām.

    Bezdelīga 1y+ (pieaudzis putns) © Armands Majevskis

    Bezdelīga 1y (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Paviam šīs nedēļas laikā apgredzenoju 154 putnus no 36 sugām:

    Niedru stērste – 25, Ceru ķauķis – 23, Purva ķauķis – 10, Vītītis – 9, Brūnspārnu ķauķis – 9, Ezeru ķauķis – 6, Bārdzīlīte – 6, Dārza ķauķis – 6, Erickiņš – 5, Mazais svilpis – 4, Somzīlīte – 4, Čuņčiņš – 4, Cekulzīlīte – 4, Seivi ķauķis – 4, Melngalvas ķauķis – 4, Gaišais ķauķis – 4, Iedzeltenais ķauķis – 3, Baltā cielava – 2, Bezdelīga – 2, Svilpis – 2, Pelēkā zīlīte – 2, Melnais mušķērājs – 2, Mazais ķeģis – 1, Mazais dzenis – 1, Dzeltenā stērste – 1, Sarkanrīklīte – 1, Žubīte-  1, Kārklu ķauķis – 1, Melnais erickiņš – 1, Lukstu čakstīte – 1, Brūnā čakste – 1, Niedru strazds – 1, Zaļžubīte – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Dižraibais dzenis – 1, Melnais meža strazds – 1.

     

     

  • Bezdelīgu piekūni (0) 02.10.2017

    Jūlija sākumā sēņojot Garkalnes mežos sadzirdēju virs galvas dīvainu pīkstoņu, tur lidinājās divi satraukti bezdelīgu piekūni. Paskatījos apkārt un ieraudzīju arī satraukuma iemeslu. Priedes galotnē bija ligzda, kurā bija redzams viens mazulis. Uzzvanīju A. Kalvānam izstāstīju kas un kā, un nosūtīju bildi, kur redzams mazulis.

    Bezdelīgu piekūns (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Izrādījās, ka tie vēl ir gredzenojami. Nākamajā dienā jau devāmies tos apgredzenot. Ligzdā izrādījās divi mazuļi, tie katrs saņēma pa gredzenam un tika novietoti atpakaļ ligzdā. Pēc pāris nedēļām jau tie lidinājās pa Garkalnes mežiem vecāku pavadībā.

     

     

  • Zivjērgļu gredzenošana (0) 02.10.2017

    Šovasar jūnija otrajā pusē bija unikāla iespēja kopā ar ornitologu Aigaru Kalvānu gredzenot zivjērgļu mazuļus. Tiem vienai kājai apliek metāla gredzenu, kur nodādīts nr. un valsts, bet uz otras – plastmasas gredzenu ar vienu burtu un diviem cipariem, tam uz sarkana fona ir balti un lielāki cipari, lai tos varētu nolasīt no lielāka attāluma, ērglim lidojot. Biju pieteicies palīgos uz piecām dienām.

    Zivjergļi (jaunie putni)© Armands Majevskis

    Uzņēmības pilns devos līdzi un piedzīvojums varēja sākties. Sistēma šāda – Aigars ar kāpšļiem uzkāpj kokā, nolaiž somu ar mazuļiem lejā, es aplieku gredzenus, nosveru, ielieku somā un Aigars tos atkal uzvelk augšā. Gaužām vienkārši izklausās, taču lai tiktu pie ligzdām ir jāiet lieli attālumi pa purviem, un var gadīties ka pēc pāris kilometru noiešanas nokļūsti pie tukšas ligzdas, vai sliktākajā gadījumā pie nolūzuša koka. Ortrajā dienā jau biju mazliet sagurušāks un mazliet sāka sāpēt mugura, kā arī piesmēlu zābaku purvā, labi ka līdzi biju paņēmis garos makšķernieku zābakus un varēju turpināt ekspedīciju sausām kājām.

    Nolūzis koks ar mākslīgo ligzdu © Armands Majevskis

    Pie vienas no ligzdām sagatovoju visu inventāru pa rokai, bet kad tika nolaisti zivjērgļu mazuļi, pamanīju, ka gredzenu somiņa visa noklāta ar sarkanajām skudrām (tā ka pati somiņa gandrīz nav redzama), kā ņemu to nopurināt, visi gredzeni aizgāja pa gaisu, pagāja laiciņš kamēr tos visus atradu, tad beidzot sāku gredzenošanas darbus, bet kad paņēmu superlīmi, sapratu ka tūbiņas gals ir aizķepis ar sacietējušo līmi un nācās to nokost, līdz ar to visi zobi bija salipuši ar superlīmi. Pēc mirkļa Aigars no koka galotnes saka, ka tuvojās alnis, man stress mazliet palielinās, bet kad jau trešajam mazulim liku pēdējo gredzenu no koka augšas atskanēja balss: “Vai tu tur vēl esi?”, tad sapratu ka laikam baigi ilgi esmu čakarējies, bet viss galu galā izdevās godam. Trešajā dienā saindējos ar pārtiku un nu jau bija pavisam švaki, taču ar dabas apstākļiem gan reāli paveicās, bija sauss un ne pārāk karsts laiks, tomēr ilgi staigājot pa purvu tāpat bija diezgan sutīgs. Zem ligzdām varēja atrast spalvmaiņā nomestās lidspalvas, kā arī pāri ligzdas malai nokritušus pusapēstus zivju gabalus.

    Zivjērģļa barība © Armands Majevskis

    Pāris zivjērgļu ligzdas bija uz ezera salām un lai tām piekļutu vajadzēja laivu, līdz ar to arī rokām tika labs trenniņš, airējoties.  Pēcpusdienā sajūtas mazliet uzlabojās, bet domas jau vilka uz māju pusi un tā es izturēju tikai trīs dienas. Bet ļoti labas un pieredzes bagātas dienas.

     

     

  • Kā gredzeno putnus un gredzenošanas inventārs (0) 01.10.2017

    Pēc teorijas un prakses apgūšanas uzsākot patstāvīgu gredzenošanu ir jāiegādājas inventārs un jāizvēlas gredzenošanas vieta. Vislabākā izvēle ir piemēram savs privātīpašums vai vieta, kur apgrozās maz cilvēku, mežs, krūmi, vai niedrājs pie ezera vai upes, kur nestaigā daudz makšķernieki. Vietai jābūt ne pārāk tālu, jo tīkli ir jāapseko reizi divās stundās, ideālā gadījumā ik pēc stundas.

    Gredzenošanas tīkli © Armands Majevskis

    Putni tiek ķerti speciālos gredzenošanas tīklos, kurus pārdod tikai  licenzētiem gredzenotājiem (tiem kuri saņēmuši gredzenošanas atļauju no LGC (Latvijas Gredzenošanas Centra)).  Tīkli veidoti kā vairāku stāvu kabatas, kurās putns lidojot pret tīklu iekrīt un sapinās. Cilvēkam, kurš pirmo reizi ierauga tīkos sapinušos putnu, var šķist, ka to vispār nav iespējams izpīt, taču pēc praktikām nodarbībām pieredzējuša gredzenotāja pavadībā, to diezgan ātri var apgūt.

    Papildus tīkliem jāiegādājās gredzenošanas standziņas un speciāli lineāli, kuriem pie nulles atskaites punkta ir maliņa pret kuru atspiest spārnu, lai to varētu precīzi izmērīt. Tad protams vēl gredzenošanas centrā jāpasūta paši gredzeni. Paiet laiks kamēr iemācās raiti visu izdarīt meža apstākļos. Vienreiz man mežā izveidotajā slēpnī bija nokritis zemē un pazudis viens gredzens, ja to nebūtu atradis, tad būtu sajukuši dati par pēdējiem pieciem gredzenotajiem putniem, bet kaut kā paveicās, ar pirmo piegājienu mazliet parušinot kūdraino zemi gredzens uzreiz atradās.

    Gredzenošanas inventārs © Armands Majevskis

    Vēl nepieciešams bloknots un zīmulis mērījumu un citu datu pierakstīšanai (gredzena nr, dzimums, vecums, datums un vieta). Noteikti zīmulis, jo slapjā laikā (ja nu pēkņi uznāk lietus), ar pildspalvu rakstītais teksts izplūst un vairs nav salasāms. Vēl ir speciāli putnu maisiņi (otrajā foto, sarkanie), kuros turēt izpītos putnu, kas gaida savu gredzenošanas kārtu.

     

     

  • Kā es kļuvu par putnu gredzenotāju. (0) 05.09.2017

    Par putniem sāku interesēties 2014. gadā, kad netīšām nofotografēju sīli. Nebiju domājis ka pie mums Latvijā mēdz būt tik krāsaini putni, ar gaiši zilām spalvām. Iegādājos pirmos putnu noteicējus un tas viss mani ierāva kā akacī. 2015. gadā apmeklēju Andra Avotiņa juniora vadītos putnu atpazīšanas kursus, kurus rīkoja LOB (Latvijas Ornitloģijas Biedrība), bet jutu ka ar to man vēl nav gana un pieteicos 2016. gadā uz Oskara Keiša vadītajiem Nord University Bird ID lauka kursiem, kur putnus iemāca atpazīt ne tikai pēc izskata, bet arī pēc balsīm. Tās ir vairākas lauka sesijas, kur par putniem māca ne tikai teorētiskos trenniņuzdevumos, bet arī praktiskās nodarbībās divu dienu ekskursijās. Pēdēja sesija notika Papē, kur atrodas Ornitoloģiskais pētniecības centrs (LU Bioloģijas institūta ornitoloģiskasis stacionārs).

    Vistilbe (Lymnocryptes minimus) © Armands Majevskis

    Tur tad arī uzzināju, kā notiek putnu gredzenošana un kādas zināšanas nepieciešamas lai kļūtu par putnu grdzenotāju. Vasaras beigās pāris nedēļas tur mācījos pīt no tīkliem putnus un burtiski kā sūklis uzsūcu visu iespējamo informāciju par putnu sugu noteikšanas pazīmēm tos turot rokā (jo rokas stiepiena attālumā putni izskatās krietni savādāk, nav tik izteiktas tās pazīmes, kas raksturīgas no tālienes vērojot, bet jāpievērš uzmanība citām, kā arī jāizdara attiecīgi mērījumi). Jāiemācās katrai sugai, kādas ir raksturīgākās dzimumu un vecumu atšķiršanas pazīmes, lai uz vietas gredzenojot nebūtu daudz jātērē laiks buroties pa grāmatām.

    Sloka (Scolopax rusticola) © Armands Majevskis

    Rudenī iepazinos ar putnu gredzenotāju Aigaru Kalvānu, kura vadībā Ainažos ieguvu papildus zināšanas un pieredzi putnu gredzenošanā. 2016. gada oktobrī atkal ierados Papē, kur kopā ar Valtu Jaunzemi gredzenojām pūces un citus migrējošos putnus. Jāteic, ka pēc nedēļas ilgas pūču gredzenošanas, kuras laikā katru nakti trīs reizes ik pēc divām stundām jāmostās un jāiet pārbaudīt tīkli, iestājās tāda jocīga sajūta it kā tu atrodies kaut kur starp zemi un debesīm, nesaprotot ne rīta, ne vakara, bet tas bija neatsverami jēgpilns un zināšanu papidināšanas ziņā pilnvērtīgi pavadīts laiks. Ziema pagāja lasot Svensonu, grāmata kas putnu gredzenotājiem ir Bībeles vietā. Protams aktīvi arī pētīju Demongina jauno noteicēju Birds in the Hand. 2016. gada nogalē ieguvu gredzenotāja apliecību, ko izsniedz Latvijas Gredzenošanas Centrs (LGC) un pamazām uzsāku patstāvīgu gredzenošanu. Uztaisīju putnu ķeramo kasti – barotavu, pēc izskata līdzīgu tai, kas Papē atrodas murda galā, un sāku ķert zīlītes, kā arī citus putnus, kuri ziemā apciemo barotavas. 2017. gada maijā uzsāku putnu gredzenošanu tīklos, ar kuriem ķerot putnus gredzenošanai, to sugu daudzveidība jau krietni palielinās un te nu var pielietot savas zināšanas, attīstīt tās, pilnveidoties un piedalīties putnu pētniecībā.