Putns rokā

  • Dižknābji (0) 02.11.2018

    Šogad dārzā izdevās noķert gan Dižknābja tēviņu, gan mātīti, kā arī pagājušajā gadā Papē noķērām jauno putnu, lūk visi trīs.

     

     

  • Pirmā Zīdaste (0) 02.11.2018

    Ziema jau mīņājās tepat aiz stūra, tomēr gaisa temperatūra diezgan svārstīga, pirmajās naktīs turējās pie – 1 grāda un pateicoties rīta miglai tīkli smagnēji nokārās uzkrājot arvien vairāk sarmas. Gredzenoju no 19.10. – 01.11.2018. Komposta kaudzē sabērtie aboli ir ļoti iecienīta barība apkārt klaiņojošajiem Pelēkajiem strazdiem, tādēļ vienu tīklu pieliku kaudzei priekšā un rezultāti neizpalika.

    Pelēkais strazds (Turdus pilaris)

    Mazo putnu migrācija jau daļēji beigusies un atlikušas tik dažas sugas, kas pārlaižas pāri dārzam. Paveicās, ka vienā dienā mazliet uzsniga, jo līdz ar pirmo sniegu dārzā ielaidās Zīdastes. Pasēdēja ābeļu zaros un aizlaidās. Šie putni, dārzā iegriežas reti, tādēļ būtu īpašs prieks apgredzenot kādu no tām un varbūt iegūt kādu kontroli no Skandināvijas valstīm vai Somijas, kad tās pavasarī migrēs atpakaļ. Ar lielu izbrīnu konstatēju, ka viena tomēr ir iepinusies pašā tīkla stūrī pie Irbeņu krūma ar sarkanajām ogām. Līdz ar to Vecsaules pagastā tika apgredzenota pirmā Zīdaste.

    Zīdaste (Bombycilla garrulus)

    Vēl šobrīd pilnā sparā notiek Ķeģu migrācija, jāteic, ka šobrīd nebija pateicīgs ķeršanas laiks, jo netālu notika būvdarbi ar lielu troksni, tādēļ telefonam pie tīkla bija grūti pārbļaut šo skaņu, bet vēl jau ir laiks visu vērst par labu. Šajās dienās arī izdevās apgredzenot pāris Mizložņas, tās vēl dārzā līdz šim nebija trāpījušās.

    Mizložņa (Certhia familiaris)

    Pirmsziemas sesijā pavisam tika apgredzenots 181 putns no 20 sugām:

    Lielā zīlīte – 73, Parastais ķeģis – 35, Lauku zvirbulis – 22, Pelēkais strazds – 8, Žubīte – 8, Dzeltenā stērste – 8, Zilzīlīte – 7, Garastīte – 6, Mizložņa – 2, Dižraibais dzenis – 2, Zvirbuļvanags – 1, Zīdaste – 1, Dadzītis – 1, Dižknābis – 1, Sarkanrīklīte – 1, Vidējais dzenis – 1, Žagata – 1, Pelēkā dzilna – 1, Zeltgalvītis – 1, Dzilnītis – 1.

     

     

  • Rudens 2018 (0) 07.10.2018

    Rudens gredzenošanas sesija Vecsaules pagastā norisinājās no 23.09. – 07.10.2018. Pēc karstās vasaras, jāteic, laiks nelutināja un bija divejāds, vai nu lietains, vai vējains, bija arī dažas skaidras bezvēja dienas, bet šādās putni migrē ļoti augstu un dārzā nenolaižas. Labākie laika apstākļi putnu ķeršanai gredzenošanas nolūkos ir, kad apmācies laiks, bez lietus un neliels vējelis 3 – 5 metri sekundē, un šādas dienas bija labi ja trīs.  Ja vējš ir stiprāks, tad tīkli piepūšās kā buras un ja arī kādam putnam tie gadās ceļā, tad 80% iespējamība, ka tas neiekritīs un aizlidos.  Secinājumi ir tādi, ka tomēr pie sliktākiem laika apstākļiem, apgredzenoto putnu apjoms pieaug.  Dārza malas liepiņu rindās, kurām perpendikulāri uzstādīts tīkls, pārsvarā čalodami ieklejoja Lielo zīlīšu, Zilzīlīšu un Garastīšu bariņi, taču starp apgredzenotajām garastītēm, man par lielu prieku gadījās kaut kas retāks, un tā ir Garastītes pasuga, kas pie mums sastopama reti, taču Rietumeiropa skaitās bieži sastopama un parasta.

    Vienā no šķietami tukšākajām, saulainākajām un mierīgākajām dienām, kad nolēmu pēc agrās celšanās nosnausties pus stundiņu pusdienslaiku, notika vislielākais pārsteigums. Pamodies piegāju pie loga no kura redzams viens tīkls, ievēroju ka tajos iekpinies viens paliels putns, nodomāju, ka gan jau kāds no dzeņveidīgajiem un devos apskatīt. Piegājis tuvāk biju ļoti izbrīnīts, jo godīgi sakot, kopš sāku gredzenot putnus, ne reizi nebija ienācis prātā noķert tieši šo sugu, nepieļaujot pat iespējamību, ka tāda ielidos dārzā. Tas bija Riekstrozis – vārnu dzimtas putns, kurš dzīvo vecos egļu mežos. Acīm redzot rudens migrācijas laikā ieklīst arī dārzos, vai vienkārši nolaižas tajos atpūsties pa ceļam.

    Riekstrozis (Nucifraga caryocatactes)

    Šajā gredzenošanas sesijā manam tīklu komplektam pievienojās viens pūču tīkls, kurā gan pa šīm divām nedēļām noķēru tikai meža strazdus, pelēko dzilnu un dižraibo dzeni. Visvairāk žēl ka tajā neiepinās melnā dzilna, jo apakšējās kabatas mala bija pārāk tuvu zemei. Tomēr pie pirmās Vecsaules pūces es tiku, bet tā ieķērās sīkputnu tīklā pie pašas zemes un sapinušās tai bija tikai kājas. Tīkls atradās dārzā daļā, kur biezā slānī sastādīti ķiršu koki un plūmes, tādēļ pat nevarēja ienākt prātā, ka kaut kur caur to apakšām izsprauksies Meža pūce.

    Meža pūce (Strix aluco)

    Kopā izdevās apgredzenot 300 putnus no 31 saugas:

    Lielā zīlīte – 61, Garastīte – 33 (tai skaitā 1 pasuga – europaeus), Zilzīlīte – 32, Sarkanrīklīte – 29, Dzeltenā stērste – 23, Dziedātājstrazds – 15, Melnais meža strazds – 13, Čuņčiņš – 13, Melnais erickiņš – 11, Pelēkā zīlīte – 11, Zeltgalvītis – 9, Lauku zvirbulis – 9, Baltā cielava – 8, Ķivulis – 6, Žubīte – 4, Paceplītis – 3, Dadzītis – 2, Dižraibais dzenis – 2, Bezdelīga – 2, Kaņepītis – 2, Purva zīlīte – 2, Zaļžubīte – 1, Dižknābis – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Riekstrozis – 1, Meža zīlīte – 1, Erickiņš – 1, Vītītis – 1, Žagata – 1, Pelēkā dzilna – 1, Meža pūce – 1.

     

     

  • Koku čipstes (0) 25.09.2018

    Vasara tuvojās beigām un rīti jau kļūst rudenīgi miglaini. Vasaras beigu gredzenošanas sesija Vecsaulē iezīmējās Koku čipstu zvaigznājā. Gradzenošana notika no 15.08. – 02.09.2018. Pirmās trīs dienas bija totāls klusums, jo bija karsts un bezvējš, šādās dienās putni daudz apkārt nelidinās. Ceturtajā dienā jau sākās neliela kustība un tīklos ieskrēja divas koku čipstes. Nodomāju, ka vajadzētu paprovocēt uz balsi ja nu ieskrien vēl kāda, un šis lēmums izrādījās pareizs, aptuveni nedēļas laikā noķēru 247 Koku čipstes.

    Koku čipste (Anthus trivialis)

    Papildus putnu ķeršanai uzliku uz pirts sienas baltu palagu naktstauriņu gaismošanai, tomēr neko daudz tauriņi neatlidoja, bija vairāki Skābeņu sprīžmeši (Timandra comae), droši vien tādēļ ka pie siltumnīcas šovasar iesēju skābenes “:) un Jātnieciņš (Ophion sp.). Viens naktstauriņš bija ļoti bieži sastopams  bez jebkādas gaismošanas un padarīja putnu ķeršanas procesu mazliet apgrūtinošu, jo naktīs tīklus piedēja ar oliņām, kuras virkni reižu vajadzēja kasīt no linuma nost. Tā bija Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba), ar sakļautiem spārniem necils pelēkbrūns naktstauriņš, bet kad spārni izplēsti, tad aizmugurējie ir skaisti oranži ar melnu joslu gar malu.

    Jātnieciņš (Ophion sp.)

    Kopā pa šīm dienām izdevās apgredzenot 473 putnus no 30 sugām:

    Koku čipste – 247, Čuņčiņš – 35, Sarkanrīklīte – 25, Vītītis – 23, Baltā cielava – 19, Lauku zvirbulis – 18, Dzelttenā stērste – 17, Lielā zīlīte – 11, Gaišais ķauķis – 11, Brūnspārnu ķauķis – 8, Meža zīlīte – 6, Zilzīlīte – 6, Dārza ķauķis – 6, Žubīte – 5, Dzeltenā cielava – 5, Melnais mušķērājs – 4, Erickiņš – 4, Dzilnītis – 4, Pelēkais mušķērājs – 3, Pelēkā zīlīte – 3, Melngalvas ķauķis – 2, Melnais erickiņš – 2, Svirlītis – 2, Mazais svilpis – 1, Mazais mušķērājs – 1, Bezdelīga – 1, Purva zīlīte – 1, Paceplītis – 1, Melnais meža strazds – 1, Dziedātājstrazds – 1.

     

     

  • Pape 2018 (0) 02.09.2018

    Jau trešo  gadu pēc kārtas izmantoju brīvās dienas lai gredzenotu putnus Papē. Reizē ar mani uz Papi atbrauca mans dēls Gustavs, kā arī putnu gredzenotājs Valts Jaunzemis. Kā jau ierasts, papildus niedrāju tīkliem, izlikām vēl dažus pie krūmiem un vienu priedītes – kāpā. Pirmais putns, ko noķēru šovasar Papē bija Ceru ķauķis,  un nav jau nekāds brīnums, jo katru gadu šīs sugas putni niedrājā tiek apgredzenoti visvairāk.

    Gustavs ar tikko apgredzenotu Ceru ķauķi

    Papē pētījām ne tikai putnus, bet arī naktstauriņus. Tā saucās naktstauriņu gaismošana. Pie sienas piestiprina palagu un līdzās tam pakarina gaismekli (spuldzīti), naktīs uz tā salido daudz dažādi naktstauriņi un pret rītu arī pa kādai vabolei. Katru rītu uz šī baltā palaga bija atlidojis kāds interesants un ievērības cienīgs naktstauriņš. Ievērības cienīgi protams ir visi, bet ir daži, kas sava lieluma vai maskēšanās īpašibu dēļ ielec acīs vairāk nekā citi.

    Augļkoku vērpējs (Gastropacha quercifolia)

    Lai gan ap 12:00 katru dienu vērām niedrāja tīklus ciet, jo laiks bija diezgan karsts. Tomēr laiku lieki netērējot devāmies uz kanālmalu, kur mežrozīšu krūmos veiksmīgi izligzdojuši vairāki Svītraino ķauķu un Brūno čakstu pāri. Pareizi izvietojot tīklus un aiz tiem novietojot balsi izdevās noķert 12 putnus jau dažās minūtēs. Ekspidīcijas gaitā tika lauzts mīts, ka Svītrainais ķauķis patiesībā ir rūtains.

    Šogad 26. jūlijā Papes ornitoloģijas stacionāru apciemoja Bruno Bayou, gredzenotājs no Francijas, šis vīrs ar trīsdesmit piecu gadu gredzenošanas pieredzi stāstīja, ka esot Francijā noķēris pāris Pāpē gredzenotus putnus un tādēļ vēlējies šo vietu apmeklēt. Pa ceļam esot iegriezies Ventas raga gredzenošanas stacionārā Lietuvā, tomēr esot mazliet vīlies, jo tur viss ir pārāk urbanizēts un ekskursija bijusi par maksu. Kopā ar Valtu izvadājām sirmo kungu pa niedrāju tīkliem. Sevišķi priecīgs viņš bija ieraugot Purva ķauķi, jo Francijas apgabalā, kur viņš gredzeno, šī suga nav sastopama. Šajā pašā niedrāju gājienā noķērām arī Beļģijā gredzenotu Ezeru ķauķi. Sazinājāmies ar Francūzi angliski, bet nācās viņam atzīties, ka tomēr vienu franču vārdu zinu, un tas ir – sabotāāāāž “:)

    Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus)

    Pēdējās divās dienās nekādu lielu pārsteigumu nebija, ja nu vienīgi Grīšļu ķauķis, kuru neredzēju, jo vienu rītu izlēmu ilgāk pagulēt, tādā veidā atbrīvojoties no miega bada, kuram Papē ir tendence uzkrāties.

    Šovasar Papē apgredzenoju 357 putnus no 41 sugām:

    Ceru ķauķis – 98, Ezeru ķauķis – 39, Purva ķauķis – 32, Vītītis – 32, Brūnspārnu ķauķis – 14, Bārdzīlīte – 14, Niedru stērste – 13, Seivi ķauķis – 13, Mājas strazds – 10, Gaišais ķauķis – 9, Čuņčiņš – 7, Svirlītis – 7, Cekulzīlīte – 6, Lakstīgala – 6, Lielā zīlīte – 5, Kārklu ķauķis – 5, Dārza ķauķis – 4, Sarkanrīklīte – 4, Iedzeltenais ķauķis – 4, Brūnā čakste – 4, Žubīte – 3, Upes ķauķis – 2, Melngalvas ķauķis – 2, Svilpis – 2, Zeltgalvītis – 2, Svītrainais ķauķis – 2, Niedru strazds – 2, Zilzīlīte – 2, Dzeltenā stērste – 2, Mazais ķeģis – 1, Mazais svilpis – 1, Mizložņa – 1, Dižraibais dzenis – 1, Mazais dzenis – 1, Baltā cielava – 1, Purva zīlīte – 1, Erickiņš – 1, Lukstu čakstīte – 1, Ķivulis – 1, Melnais meža strazds – 1, Dziedātājstrazds – 1.

     

     

  • Desmit dienas Jūnijā (0) 08.07.2018

    Divas dienas pirms Līgo svētkiem uzstādīju divus tīklus egļu pudurī un četrus dārzā. Šovasar ir ķiršu bagāts gads, tādēļ tīkli tika izlikti ap tiem. Visapkārt bija manāmi lieli bari ar klejojošiem Mājas strazdiem, tad nu cerēju kādu strēķīti noķert. Gredzenoju no 20 – 30 jūnijam un šajā laika periodā izdevās noķert 128 Mājas strazdus. Lielākais vairums no apgredzenotajiem Mājas strazdiem ( 95%) bija jaunie putni.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) jaunais putns

    Dārzu, ogu laikā, iecienījuši ne tikai Mājas strazdi, bet arī aiz šķūņa izligzdojušie Melnie erickiņi. Acīm redzot, pie augļiem koncentrējās vairāk kukaiņi, ko tiem tvarstīt un baroties. Vasaras vidus ir arī laiks, kad biežāk pamanāmas spāres un tauriņi. Ik pa laikam, kāda spāre iepinās arī tīkos. Vienu dienu, stiprais vējšs bija iepūtis tīklā vienu no Latvijas lielākajiem tauriņiem Čemurziežu dzižtauriņu (Papilio machaon). No spārēm vienā tīklā bija ieķērusies Brūnā dižspāre (Aeshna grandis).

    Brūnā dižspāre (Aeshna grandis)

    Dārzā labpatīk uzturēties arī dažādiem dzeņiem, kaut daudzi tos dārzā pamana tikai ziemā pie barotavām, izrādās, ka šie pa dārzu ņemās visu gadu. Tā nu apgredzenoto, dzeņveidīgo sugu sarakstam pievienojās Dižraibais, vidējais un mazais dzenis. Visi trīs jaunie putni.

    Kopā šajās 10 dienās apgredzenoju 203 putnus no 26 sugām:

    Mājas strazds – 128, Baltā cielava – 19, Melnais erickiņš – 7, Dzeltenā stērste – 6, Kaņepītis – 5, Zaļžubīte – 5, Čuņčiņš – 4, Mazais dzenis – 3, Gaišais ķauķis – 3, Brūnspārnu ķauķis – 3, Akmeņčakstīte – 2, Sarkanrīklīte – 2, Purva zīlīte – 2, Zilzīlīte – 2, Lauku zvirbulis – 1, Žubīte – 1, Dadzītis – 1, Pelēkā zīlīte – 1, Lielā zīlīte – 1, Pelēkais strazds – 1, Melnais meža strazds – 1, Vidējais dzenis – 1, Dižraibais dzenis – 1, Dziedātājstrazds – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Melngalvas ķauķis – 1.

     

     

  • Jūnija sākums (0) 11.06.2018

    Maija vakaros parasti tīklos saskrēja daudz Lauka maijvaboles, jūnija sākumā vairs iepinās tikai viena, tā kā šai vabolei nosaukums ir ļoti pat atbilstošs.

    Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

    Iepretīm manai lodžijai Rīgā atrodas kaimiņu dārzs ar augļu kokiem, tiklīdz koki piepildījās ar Mājas strazdu jaunajiem putniem, kas ik pa laikam ielaidās pagalma zālienā un bariņos sekoja saviem vecākiem ņerkstēdami pēc barības, sapratu, ka ir laiks doties uz laukiem gredzenot, un knapi paspēju, strazdu bari pa dārzu vazājās vairs tikai pāris dienas, apgredzenoju 4 jaunos strazdus un 1 veco.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris)

    Jaunie putni bija izvesti arī Zīlītēm un Baltajām cielavām. Balto cielavu jaunajiem putniem bija pilnas pļavas. Divus no sešiem tīkliem biju izlicis krūmos aiz pagraba, tajos noķēru 2 Zilzīlīšu jaunos putnus, pie tam kamēr šos pinu ārā no tīkliem, sapinās arī abi vecāki. Tēviņu biju apgredzenojis šajā ziemā 13 janvārī. Mātīte ar abiem jaunajiem arī tika pie gredzeniem un tad visi 4 reizē tika palaisti vaļā.

    Zilzīlīte (Parus caeruleus)

    Bezdelīgas jau atlidojušas bija sen, bet Mājas čurkstes ieradās 9. jūnijā. Kaut kā liekās ka vēlu, bet to varēs salīdzināt ar nākošo gadu, 2017 gadā nesanāca piefiksēt to ierašanās datumu. Tieši Mājas čurkstes un Bezdelīgas būs ļoti interesanti nākamajā gadā sagaidīt atkal un papētīt, cik no gredzenotajām izturējušas tālo ceļu uz Āfriku.

    Bezdelīga (Hirundo rustica)

    Pavisam negaidīt dārzā noķēru Svītraino ķauķi, kurš man šķiet retāks par pārējiem ķauķiem. Tas parasti apmetās pamestās viensētās un tur netraucēti ligzdo. Pateicoties pelēki raibajai nokrāsai un dzeltenai acij tas adgādina miniatūrisku vanadziņu.

    Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria)

    Vienu tīklu, ierodoties Mājas čurkstēm, novietoju pie dīķa, kur no traktora riepām izveidojušās rises vēl šajā sausajā laikā bija piepildītas ar ūdeni. Šajā vietā čurkstes vāca dubļus ligzdas materiālam. Trešajā dienā pie šī tīkla uzradās divas Dzeltenās cielavas, par to protams bija liels prieks, jo šo cielavu skaits Latvijā ir krasi samazinājies. Tās skraidīja visapkārt tīklam un biju jau zaudējis jebkādas cerības ka kāda no tām iekritīs tīklā, kad tajā pašā vakarā viena no tām trāpījās gan, bet tīklos kuri bija izlikti egļu pudurī.

    Dzeltenā cielava (Motacilla flava)

    Kopumā šajās dienās apgredzenoju 53 putnus no 17 sugām:

    Baltā cielava – 11, Kaņepītis – 6, Mājas strazds – 5, Dzeltenā stērste – 5, Mājas čurkste – 4, Zaļžubīte – 4, Gaišais ķauķis – 3, Zilzīlīte – 3, Brūnspārnu ķauķis – 2, Bezdelīga – 2,  Lauku zvirbulis – 2, Akmeņčakstīte – 1, Lukstu čakstīte – 1, Melnais erickiņš – 1, Purva ķauķis – 1, Strīpainais ķauķis – 1, Dzeltenā cielava – 1.

     

     

  • Nedēļas nogale Tīnūžos (0) 11.06.2018

    Brīvdienu uzstādītais mērķis bija apgredzenot Pupuķi, ka arī veiksmīgi neizpildīju, jo nebiju pietiekoši sagatavojies, nebija pietiekoši skaļa balss atskaņotāja. Toties noķēru un apgredzenoju skaisto Upes ķauķi un vēl dažus citus putnus. Gredzenošana notika no 11 – 13.05.2018 krūmainā mežā un atvērti bija 4 tīkli, katrs 10 metri.

    Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)

    Pavisam apgredzenoju 20 putnus no 14 sugām:

    Melngalvas ķauķis – 3, Lielā zīlīte – 2, Lakstīgala – 2, Melnais meža strazds – 2, Dziedātājstrazds – 2, Sarkanrīklīte – 1, Upes ķauķis – 1, Svilpis – 1, Zilzīlīte – 1, Dzilnītis – 1, Dižraibais dzenis – 1, Svirlītis – 1, Garastīte – 1, Zeltgalvītis – 1.

     

     

  • Pavasaris 2018 (0) 05.05.2018

    Pavasara gredzenošanas sezona tika uzsākta 24, martā, kad dārzu apciemoja pirmais Mājas strazds – košs tēviņš, kuru bija pievilinājis vienīgais dārzā izliktais būrītis.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) tēviņš

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) mātīte

    Nākamajā dienā noķēru arī šī gada pirmo Kaņepīti. Marta beigās / aprīļa sākumā varēja manīt vēl dažus klejojošus ķeģu bariņus, bet aprīļa pirmajā pusē notika aktīva Meža strazdu un Sarkanrīklīšu migrācija, tā kā grāmatvežiem mēneša pirmā puse ir aktīvs darbošanās laiks ciparu pasaulē, tad to es daļēji palaidu garām apgredzenojot vien dažus Melnos meža strazdus. Aktīvākā grdzenošana notika no 20.04 – 04.05.2018. Kā pirmie sētas ligzdotāji, kuri ieradās 06.04.2018 aiz vecā šķūņa, bija Melno erickiņu pāris un Akmeņčakstīšu pāris, Melnos erickiņus uz balsi noķēru 21. aprīlī, bet no Akmeņčakstītēm, četras dienas vēlāk izdevās noķert tikai tēviņu.

    Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) tēviņš

    Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) mātīte

    Turpmākajās dienās apgredzenoju pāris Baltās cielavas, Čuņčiņus un Gaišos ķauķus, bet tad šķietami tukšākajā dienā, 24. aprīlī pa visu dienu noķēru tikai vienu putnu, samērā reto – Sārtgalvīti. Tas tāpat kā Zeltgalvīši ir izteikts mežu un parku putns, tādēļ visticamāk bija caurceļotājs.

    Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) tēviņš

    Ļoti iepriecinošs un pārsteigumiem bagāts izrādījās 30. aprīlis. Agrā rītā bērzu birzī provocējot uz balsi Tītiņus, sēdēju lapenē un blenzu binoklī, bet Tītiņi tik bļaustījās netālu no tīkla, bet no pieklājīga attāluma. Uz mirkli pavērsu skatienu uz egļu puduri, kur novietoti 2 tīkli veidojot V burtu. Tur gar vienas eglītes zariem pazibēja diezgan paliels spārns, raitā riksī, protams, skrēju uz to pusi, un sev par lielu prieku ieraudzīju tur Zvirbuļvanaga tēviņu, kurš zvalstījās pa mazo putnu tīkla kabatu un teju, teju bija gatavs no tā atbrīvoties. Aizejot brokastīs šai pašā egļu pudurī atstāju Tītiņa balsi. Strauji paēdis jau pēc 10 minūtēm noķēru divus Tītiņus.

    Zvirbuļvanags (Accipiter nisus) tēviņš

    Tītiņš (Jynx torquilla)

    Gredzenošanas pavasara sezonas beigās divi rīti sākās ar Lakstīgalām, bet tad tīklos iestājās tukšums un pēdējās dienās noķēru jau pārus izveidojušus putnus. Lielo zīlīšu pāri, no kuriem tēviņš bija manis apgredzenots 13.01.2018 un Zaļžubīšu pāris, no kuriem tēviņš bija manis apgredzenots 27.03.2018. Līdz ar to pavasara sezonu lauku mājās pasludinu par beigušos “:)

    Lakstīgala (Luscinia luscinia)

    Pavisam pavasara sezonā tika apgredzenoti 83 putni no 26 sugām:

    Zaļžubīte – 13, Mājas strazds – 7, Sarkanrīklīte – 6, Lauku zvirbuļi – 6, Dzeltenā stērste – 5, Čuņčiņš – 5, Parastais ķeģis – 4, Kaņepītis – 4, Gaišais ķauķis – 4, Žubīte – 4, Lielā zīlīte – 3, Melnais meža strazds – 3, Purva zīlīte – 2, Baltā cielava – 2, Melnais erickiņš – 2, Lakstīgala – 2, Tītiņš – 2, Sārtgalvītis – 1, Melnais mušķērājs – 1, Akmeņčakstīte – 1, Lukstu čakstīte – 1, Erickiņš – 1, Niedru stērste – 1, Pelēkā dzilna – 1, Zvirbuļvanags – 1, Dižraibais dzenis – 1.

     

     

  • Jaunu gadu uzsākot (0) 05.05.2018

    Šī gada 13, janvārī turpināju putnu ziemas gredzenošanas sezonu. Tika izlikti 4 putnu ķeramie tīkli, 2 pie barotavas, 2 eģļu pudurī.

    Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)

    Līdz 11. februārim, ieskaitot, gredzenošana notika 10 dienas, kurās apgredzenoju 40 putnus no 8 sugām:

    Parastais ķeģis – 17, Lauku zvirbulis – 10, Zilzīlīte – 6, Dzeltenā stērste – 3, Pelēkais strazds – 1, Lielā zīlīte – 1, Dzilnītis – 1, Svilpis – 1.

     

     

  • Gredzenošanas kopsavilkums 2017 (0) 06.01.2018

    2017 gads noslēdzies un ir pienācis laiks apkopot gada laikā sastrādāto: Šajā gadā esmu apgredzenojis 822 putnus no 62 sugām. Jāteic, ka apgredzenoto putnu sarakstā nekādi lieli pārsteigumi nav un visas sugas varētu saukt par parastām. Gredzenošanu tīklos sāku maija beigās Torņu cīņās, Kaltenē. Tur tad arī noķēru, kā pašam šķiet, šī gada interesantāko putnu Svītraino ķauķi. Tā kā šis ir mans pirmais patstāvīgais gredzenošanas gads, tad šī gada laikā izkristalizējās dažādas parktiskas nianses un kļūdas, no kurām mācīties, lai nākamā sezona noritētu gludāk. Nākamajā gadā esmu nolēmis, ka Rīgā ar ķeramkasti vairs negredzenošu. Gredzenošana 2018 gadā notiks 2 vietās, kurās ārpus Rīgas esmu visbiežāk – Naukšēnos un Vecsaulē. Šogad Vecsaulē sāku gredzenot tikai rudenī, tādēļ tur noķerto putnu skaits ir salīdzinoši mazāks. Pāriešu no 2 tīklu gredzenošanas uz 5, kā arī pamainīšu gredzenošanas biotopu dažādību (mežs, krūmaina pļava, parks un upesmala), lai uzkrātie dati būtu daudzveidīgāki, interesantāki datu salīdzīnāšanai. Pievienotajā attēlā 2017 gada dati.

    Kopsavilkuma tabula par 2017 gadu.

     

     

     

  • Ķeģi Vecsaulē (0) 09.11.2017

    Ķeģu invāzija turpinās. Šajās brīvdienās (04.11. – 05.11.2017) lauku mājas pagalmā apgredzenoju 63 putnus no 5 sugām:

    Parastais ķeģis – 42 (t.sk 1 pasuga Mazais ķeģis)
    Dzeltenā stērste – 12
    Lielā zīlīte – 5
    Lauku zvirbulis – 3
    Gaišais ķeģis – 1

     

     

  • Rudens atvaļinājums Papē (0) 09.11.2017

    Kas var būt labāks par to, kā brīvās dienas pavadīt vietā, kur pateicoties sauzemes sašaurinājumam, (starp jūru un Papes ezeru) veidojas nepārtraukta migrējošo putnu plūsma. Šāda vieta ir Pape. Tur kā jau iepriekšējos rakstos minēts notiek migrējošo putnu gredzenošana zinātniskiem nolūkiem, lai uzzinātu to migrācijas ceļu izmaiņas, vecumu un apdraudējuma riskus tālajā ceļā. Balstoties uz informāciju, ko sniedz savāktie dati, rodas iespēja laicīgi veikt dažādus putnu aizsardzības pasākumus, ja tas nepieciešams.

    Papres ornitoloģiskā stacionāra gredzenotava © Viesturs Leitholds

    Ierados Papē 19.10.2017 un jau pirmajā dienā murdā ar rokām noķēru Zvirbuļvanagu, pāris dienas vēlāk Ausaino pūci. Pirmajās dienās putnu nebija pārāk daudz, bet tad, ja var tā izteikties, atsprāga maisam gals vaļā un sākās. Laiks nomācās un sāka migrēt ļoti liels skaits strazdveidīgo putnu – galvenokārt Melnie meža strazdi, Dziedātājstrazdi un Plukšķi. Šajā dienā murdā vien saskrēja pāri 30 mežasstrazdu. Plukšķus gan noķērām tikai dažus un tīklos.

    Zvirbuļvanags © Viesturs Leitholds

    Dienu vēlāk, lieliem bariem nāca Svilpji, tos uz balss provocēšanu un zaros izliktiem pīlādžiem noķērām diezgan daudz.  Nākamais rīts vainagojās ar trīs Sārtgalvīšiem, kuri Latvijā skaitās samērā reti putni, bet to skaits pamazām sāk pieaugt. Vienmēr prieks noķert ko retāku, bet retumi man personīgi, salīdzinot ar dažiem, labiem gredzenotājiem nav pašmērķis, svarīgi ir redzēt kopējo migrācijas ainu, un gredzenot visu, lai dati atspoguļotu patieso noķerto putnu skaitu. Tad sākās divu dienu Ķeģu invāzija, pirmajā dienā tīklos, bet otrajā, pateicoties tam, ka bija kārtīgi nomācies un smidzināja lietus, Ķeģi vairāk tika noķerti murdā.

    Sārtgalvītis © Armands Majevskis

    Šogad Papē tika arī ķertas pūces, bet tās slikto laika apstākļu dēļ migrēja diezgan mazā skaitā. Laiks bija pārāk silts un dažus vakarus veidojās migla, kā arī bidzamās atvaļinājuma dienas bija lietainas. Šajā gadā izdomāju sevi pasaudzēt un vairāk koncentrēties uz dienas migrantiem, tādēļ naktīs uz pūcēm nesēdēju, bet pa naktīm ļāvu sev izgulētes, lai būtu mundrums darboties pa dienu. Pēdējās dienas nepārtraukti lija lietus un 28.10.2017 bija laiks doties mājās.

    Ausainā pūce © Armands Majevskis

    Kopā šajās dienās ar saviem gredzeniem, apgredzenoju 174 putnus no 16 sugām:

    (putni, kas noķerti murdā, tika gredzenoti ar Papes stacionāra gredzeniem un šeit netiek uzrādīti)

    Parastais ķeģis – 60 (t.sk. pasuga Mazais ķeģis – 2), Zeltgalvītis – 40, Svilpis – 32, Melnais meža strazds – 14, Sarkanrīklīte – 8, Lielā zīlīte – 4, Mizložņa – 4, Garastīte – 3, Paceplītis – 2, Meža zīlīte – 1, Pelēkā zīlīte – 1, Melngalvas ķauķis – 1, Sloka – 1, Čuņčiņš – 1, Plukšķis – 1, Sārtgalvītis – 1.

     

     

  • 29.09. – 01.10.2017 Gredzenošana Naukšēnos (0) 03.10.2017

    30. septembris ir straptautiskā putnu vērošanas diena, tad nu es kamēr citi vēro putnus, uzstādiju tīklus mežā un ar prieku secināju ka pa mežu sākušas klejot Garastītes.

    Garastīte © Armands Majevskis

    Kopā šajās brīvdienās apgredzenoju 48 putnus no 9 sugām:

    Garastīte – 18, Lielā zīlīte – 14, Čuņčiņš – 6, Meža zīlīte – 3, Mizložņa – 2, Zeltgalvītis – 2, Paceplītis – 1, Zilzīlīte – 1, Vītītis – 1

     

     

  • 15.09. – 17.09.2017 Gredzenošana Naukšēnos (0) 03.10.2017

    Tā kā nedaudz apslimu, izdomāju tīklus novietot  ābeļu dārzā, lai nav jāstaigā līdz mežam un atpakaļ. Turklāt tīkli daļēji redzami pa logu, tādēļ droši varēju atstāt pie tīkliem telefonu ar bezdelīgas balsi. Bezdelīgu gan izdevās apgredzenot tikai vienu, jo tās ļoti izveicīgas un īsu mirkli pirms tīkla maina lidojuma trajektoriju, toties citi putni bezdelīgas balss ieinteresēti ielidoja tīklā gan.

    Baltā cielava © Armands Majevskis

    Pavisam ābeļu dārzā apgredzenoju 22 putnus no 7 sugām:

    Lielā zīlīte – 7, Čuņčiņš – 5, Sarkanrīklīte – 4, Erickiņš – 2, Baltā cielava – 2, Žubīte – 1, Bezdelīga – 1

     

     

  • 01.09. – 03.09.2017 Gredzenošana Vecasaulē (0) 03.10.2017

    Otrajā gredzenošanas dienā tīklos atzīmējās Polijas zīlīte, ko noķēru pagājušā gada 26. novembrī, kas gredzenota 16.10.2013.  Tīklus uzstādīju piemājas egļu pudurītī blakus dārzam un tajos noķēru savu šī gada pirmo Mazo mušķērāju.

    Mazais mušķērājs © Armands Majevskis

    Pavisam šajās brīvdienās izdevās apgredzenot 18 putnus no 10 sugām:

    Čuņčiņš – 5, Vītītis – 2, Baltā cielava – 2, Melnais erickiņš – 2, Mazais mušķērājs – 1, Bezdelīga – 1, Purva zīlīte – 1, Dārza ķauķis – 1, Lauku zvirbulis – 1, Zaļžubīte – 1

     

     

  • Brīva nedēļa Naukšēnos (0) 03.10.2017

    Savu augusta atvaļinājuma nedēļu (no 19.08. līdz 27.08.2017) pavadīju Naukšēnos. Laiks bija lietains un šādā laikā vēru tīklus ciet. Reāli sanāca gredzenot kādas trīs dienas un pirmajos gājienos tīklos bija rīta rasa, tādēl rezultāti, jateic, diezgan švaki.

    Melngalvas ķauķis © Armands Majevskis

    Kopā pa visu nedēļu Naukšēnos mežā apgredzenoju 64 putnus no 12 sugām:

    Zeltgalvītis – 14, Čuņčiņš – 10, Melngalvas ķauķis – 8, Lielā zīlīte – 7, Pelēkā zīlīte – 6, Sarkanrīklīte – 5, Dārza ķauķis – 4, Vītītis – 4, Dzilnītis – 2, Gaišais ķauķis – 2, Zilzīlīte – 1, Žubīte – 1

     

     

  • Gredzenošanas atvaļinājums Papē (0) 03.10.2017

    Šajā vasarā Jūlija otrajā pusē devos uz Papi, lai nedēļu gredzenotu putnus. Pirmajā dienā paspēju izmežģīt potīti un uzpampa kāja, līdz ar to gumijniekus vilkt nost un virsū bija diezgan grūti un sāpīgi. Tādēļ vairākus gājienus uz tīkliem nācās izlaist. Šogad jaunieši izdzina jaunas līnijas Papes ezera niedrājā un uzstādīja tur divas rindas ar tīkliem. Izlikām papildus tīklus krūmos, lai būtu lielāka sugu daudzveidība. Tā kā vēl putnu migrēšana nebija sākusies putnu nebija pārāk daudz, tomēr Papes ezera niedrājā ir dažas sugas, kuras diez vai izdosies naukšēnos noķert un izpētīt. Tādas, piemēram, ir bārdzīlīte un seivī ķauķis. Šis ir arī interresants laiks gredzenošanai, jo ir daudz jauno putnu, kas pirms kāda laika vai nesem ir pametuši ligzdu.

    Gredzenošanas galdiņš pie Papes ezera niedrāja © Armands Majevskis

    Pēc pāris dienu gredzenošanas izdomājām mazliet uzlabot gredzenošanas vietu un pie niedrāja uztaisījām galdiņu, lai ērtāka darbošanās, citādi sēžot skudrās kad tajā pašā laikā vēl uzplijās vairāki desmiti odu, gredzenošanas process tiek mazliet traucēts. Pabeidzām iekārtot vietu un ejot uz tīkliem tieši nodomāju, ka vajadzētu jau tomēr kādai bezdelīgai pievakarē sērst niedrājā. Pieejot pie tīkla uzreiz pamanīju ka divas sapinušās tīklu kabatās, viena šī gada putns, otra pieaugusi, tās arī bija vienīgās divas bezdelīgas ko pa visu nedēļu noķērām.

    Bezdelīga 1y+ (pieaudzis putns) © Armands Majevskis

    Bezdelīga 1y (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Paviam šīs nedēļas laikā apgredzenoju 154 putnus no 36 sugām:

    Niedru stērste – 25, Ceru ķauķis – 23, Purva ķauķis – 10, Vītītis – 9, Brūnspārnu ķauķis – 9, Ezeru ķauķis – 6, Bārdzīlīte – 6, Dārza ķauķis – 6, Erickiņš – 5, Mazais svilpis – 4, Somzīlīte – 4, Čuņčiņš – 4, Cekulzīlīte – 4, Seivi ķauķis – 4, Melngalvas ķauķis – 4, Gaišais ķauķis – 4, Iedzeltenais ķauķis – 3, Baltā cielava – 2, Bezdelīga – 2, Svilpis – 2, Pelēkā zīlīte – 2, Melnais mušķērājs – 2, Mazais ķeģis – 1, Mazais dzenis – 1, Dzeltenā stērste – 1, Sarkanrīklīte – 1, Žubīte-  1, Kārklu ķauķis – 1, Melnais erickiņš – 1, Lukstu čakstīte – 1, Brūnā čakste – 1, Niedru strazds – 1, Zaļžubīte – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Dižraibais dzenis – 1, Melnais meža strazds – 1.

     

     

  • Bezdelīgu piekūni (0) 02.10.2017

    Jūlija sākumā sēņojot Garkalnes mežos sadzirdēju virs galvas dīvainu pīkstoņu, tur lidinājās divi satraukti bezdelīgu piekūni. Paskatījos apkārt un ieraudzīju arī satraukuma iemeslu. Priedes galotnē bija ligzda, kurā bija redzams viens mazulis. Uzzvanīju A. Kalvānam izstāstīju kas un kā, un nosūtīju bildi, kur redzams mazulis.

    Bezdelīgu piekūns (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Izrādījās, ka tie vēl ir gredzenojami. Nākamajā dienā jau devāmies tos apgredzenot. Ligzdā izrādījās divi mazuļi, tie katrs saņēma pa gredzenam un tika novietoti atpakaļ ligzdā. Pēc pāris nedēļām jau tie lidinājās pa Garkalnes mežiem vecāku pavadībā.

     

     

  • Zivjērgļu gredzenošana (0) 02.10.2017

    Šovasar jūnija otrajā pusē bija unikāla iespēja kopā ar ornitologu Aigaru Kalvānu gredzenot zivjērgļu mazuļus. Tiem vienai kājai apliek metāla gredzenu, kur nodādīts nr. un valsts, bet uz otras – plastmasas gredzenu ar vienu burtu un diviem cipariem, tam uz sarkana fona ir balti un lielāki cipari, lai tos varētu nolasīt no lielāka attāluma, ērglim lidojot. Biju pieteicies palīgos uz piecām dienām.

    Zivjergļi (jaunie putni)© Armands Majevskis

    Uzņēmības pilns devos līdzi un piedzīvojums varēja sākties. Sistēma šāda – Aigars ar kāpšļiem uzkāpj kokā, nolaiž somu ar mazuļiem lejā, es aplieku gredzenus, nosveru, ielieku somā un Aigars tos atkal uzvelk augšā. Gaužām vienkārši izklausās, taču lai tiktu pie ligzdām ir jāiet lieli attālumi pa purviem, un var gadīties ka pēc pāris kilometru noiešanas nokļūsti pie tukšas ligzdas, vai sliktākajā gadījumā pie nolūzuša koka. Ortrajā dienā jau biju mazliet sagurušāks un mazliet sāka sāpēt mugura, kā arī piesmēlu zābaku purvā, labi ka līdzi biju paņēmis garos makšķernieku zābakus un varēju turpināt ekspedīciju sausām kājām.

    Nolūzis koks ar mākslīgo ligzdu © Armands Majevskis

    Pie vienas no ligzdām sagatovoju visu inventāru pa rokai, bet kad tika nolaisti zivjērgļu mazuļi, pamanīju, ka gredzenu somiņa visa noklāta ar sarkanajām skudrām (tā ka pati somiņa gandrīz nav redzama), kā ņemu to nopurināt, visi gredzeni aizgāja pa gaisu, pagāja laiciņš kamēr tos visus atradu, tad beidzot sāku gredzenošanas darbus, bet kad paņēmu superlīmi, sapratu ka tūbiņas gals ir aizķepis ar sacietējušo līmi un nācās to nokost, līdz ar to visi zobi bija salipuši ar superlīmi. Pēc mirkļa Aigars no koka galotnes saka, ka tuvojās alnis, man stress mazliet palielinās, bet kad jau trešajam mazulim liku pēdējo gredzenu no koka augšas atskanēja balss: “Vai tu tur vēl esi?”, tad sapratu ka laikam baigi ilgi esmu čakarējies, bet viss galu galā izdevās godam. Trešajā dienā saindējos ar pārtiku un nu jau bija pavisam švaki, taču ar dabas apstākļiem gan reāli paveicās, bija sauss un ne pārāk karsts laiks, tomēr ilgi staigājot pa purvu tāpat bija diezgan sutīgs. Zem ligzdām varēja atrast spalvmaiņā nomestās lidspalvas, kā arī pāri ligzdas malai nokritušus pusapēstus zivju gabalus.

    Zivjērģļa barība © Armands Majevskis

    Pāris zivjērgļu ligzdas bija uz ezera salām un lai tām piekļutu vajadzēja laivu, līdz ar to arī rokām tika labs trenniņš, airējoties.  Pēcpusdienā sajūtas mazliet uzlabojās, bet domas jau vilka uz māju pusi un tā es izturēju tikai trīs dienas. Bet ļoti labas un pieredzes bagātas dienas.