Putns rokā

  • Pupuķu gredzenošana (0) 30.08.2019

    06.07.2019 bija unikāla iespēja kopā ar Viesturu Ķerus doties gredzenot Pupuķus Ādažu poligonā. Veicām izlikto būru monitoringu, bet jāteic ka rezultātii gaužām švaki, pārbaudījām ap 60 būru, bet apdzīvoti bija vien daži. Protams, prieks par tiem pašiem. Neiztrūka arī skaistu, acīm baudāmu dabas skatu, gan citu kustoņu. Apkārt varēja dzirdēt Parkšķus, lidinājās dažādi taureņi un smiltīs Skudru lauvu kāpuri gaidīja savas maltītes.

    Ādažu poligona biotops

    Šajā ekspedīcijā apgredzenojām trīs jaunos Pupuķēnus un vienu pieaugušu mātīti. Zīmīgi, ka Pupuķēni bija izšķīlušies būrī, kuru savulaik ex prezidents Raimonds Vējonis darināja Rīgas Zooloģiskajā dārzā Putnu dienās.

    Pupuķis (Upupa epops) jaunais putns

     

     

  • Lauku balodis ar Francijas gredzenu (0) 29.08.2019

    Dažas dienas pirms Līgo svētkiem ierados lauku mājās, Vecsaules pagastā, apvienot patīkamo ar lietderīgo, respektīvi, nosvinēt Jāņus un gredzenot putnus. Gredzenošanas sesija ilga no 19.06 līdz 01.07.2019. Kā vienmēr tīklus izliku dārzā un eglītēs. Šoreiz izdomāju ka V burta formā izlikšu arī 2 tīklus gar bērzu birzi, kur tā robežojās ar mauriņu.  Trešās dienas rītā kad gredzenoju kārtējo Balto cielavu, (kas vasarā ir biežāk sastopamā suga dārzā) pamanīju ka iepriekšminētajos tīklos spirinās paliels putns, tas vicinot spārnus cenšās aizlidot prom, bet kaut kas to notur pie tīkla. Sapratis, ka šis putns ir Lauku balodis, pieskrēju pie tīkla un atsvabināju to. Jau braucot uz laukiem biju aizdomājies par to, ka būtu priecīgs apgredzenot šīs sugas  putnu. Bes kas tev deva, balodis jau bija apgredzenots. Adrenalīna pārņemts ar viegli trīcošām rokām turēju balodi un nolasīju uzrakstu uz gredzena – OIS MUSEUM – PARIS un sērijas numurs. Lauku balodis no Francijas, lieliska dāvana uz Līgo gredzenotājam no Latvijas “:). 

    Lauku balodis (Columba palumbus)

    Francijas gredzens

    Kā papildus bonuss pāris dienas pirms prombraukšanas bija otrs Lauku balodis, kurš izlidoja no ābeles un manis pavadīts ievēlās tajos pašos bērzu birzes tīklos. Tas uzreiz tika notverts, apgredzenots un palaists brīvībā, kas zin, varbūt ka viņu kāds noķer Francijā.

    Pavisam šajās dienās tika apgredzenoti 110 putni no 27 sugām:

    Baltā cielava – 26, Lauku zvirbulis – 21, Mājas strazds – 13, Melnais erickiņš – 6, Melnais meža strazds – 6, Pelēkais strazds – 5, Lielā zīlīte – 4, Gaišais ķauķis – 3, Dziedātājstrazds – 2, Vītītis – 2, Dzilnītis – 2, Zilzīlīte – 2, Dadzītis – 2, Mazais svilpis – 2, Sarkanrīklīte – 2, Zaļžubīte – 1, Dižknābis – 1, Lauku balodis – 1, Baltmuguras dzenis – 1, Mazais dzenis – 1, Dzeltenā stērste – 1, Žubīte – 1, Bezdelīga – 1, Vidējais dzenis – 1. Kaņepītis – 1, Cekulzīlīte – 1, Erickiņš – 1.

     

     

  • Laukirbe (0) 29.08.2019

    Brīvdienās no 24-26.05.2019 kā jau ierasts ierados laukos Vecsaules pagastā gredzenot putnus. Pavasaris jau pieņēmies spēkā un putni ieradušies no savām ziemošanas vietām. Tomēr visu šo ziemu vēlējos noķert un apgredzenot vienu pie mums ziemojošu putnu – nometnieku – Laukirbi. Šajā pavasarī tuvējā bērzu birzītē bija iepreinājies zaķis un apstaigājot tīklus diezgan bieži sanāca to izbiedēt. Tā nu vienā no tīklu apgaitām skatos, ka tālumā tup zaķis. Sāku iet uz viņa pusi, līdz pēkšņi zaķis uzspurdza gaisā un lēzenā lidojumā ielaidās tieši tīklā. Man par prieku šis zaķis izrādījās Laukirbe. Zinot, ka sīkputnu tīklā Laukirbe ilgi nepaliks, uzsāku spraigu sprinta skrējienu un kritienā laiski saķēru laukirbi, kura teju teju jau grasījās pamest viesmīlīgo tīklu. Līdz ar to 25. maija vakarā tika apgredzenota pirmā Laukirbe Vecsaules pagastā.

    Laukirbe (Perdix perdix)

    Šajās brīvdienās apgredzenoju 22 putnus no 12 sugām:

    Zaļžubīte – 5, Kaņepītis – 3, Mazais svilpis – 2, Dadzītis – 2, Lauku zvirbulis – 2, Pelēkais strazds – 2, Žubīte – 1, Baltā cielava – 1, Laukirbe – 1, Vītītis – 1, Brūnspārnu ķauķis – 1, Gaišais ķauķis – 1.

     

     

  • Pavasaris 2019 (0) 10.05.2019

    Šī gada pavasara gredzenošanas sesija notika no 30.03.2019 – 06.05.2019 ar vairākiem pārtraukumiem, kopā 18 dienas. Tika apgredzenots salīdzinoši liels Dižknābju skaits, kas varētu liecināt par invāziju, jo pagājušā gada pavasarī netika noķerts neviens šīs sugas putns.

    Dižknābis (tēviņš)

    Šis ir otrais gads, kopš gredzenoju putnus Vecsaules pagastā, un tas neiztika bez patīkamiem pārsteigumiem. Šajā pavasarī atgriezušies no ziemošanas vietām vairāki pērnā pavasara gredzenotie putni. Pirmais atgriezās Melnais erickiņš, kurš pa ziemu bija nomainījis savu jaunā putna ietērpu uz pieauguša tēviņa apspalvojumu. Atgriezās arī Akmeņčakstīšu pāris, kas ligzdoja sētā pagājušajā vasarā, no tiem atkārtoti izdevās noķert tikai tēviņu. Vēl izdevās atkārtoti noķert pāris Baltās cielavas un Tītiņu. Šie putni pārsvarā gredzenoti 2018 gada aprīlī.

    Akmeņčakstīte (tēviņš)

    Pavisam šajās dienās tika apgredzenoti 135 putni no 24 sugām:

    Žubīte – 22, Dižknābis – 17, Zaļžubīte – 15, Mājas strazds – 8, Dziedātājstrazds – 8, Gaišais ķauķis – 8, Sarkanrīklīte – 8, Koku čipste – 6, Baltā cielava – 5, Melnais erickiņš – 5, Kaņepītis – 5, Lukstu čakstīte – 4, Čuņčiņš – 4, Dadzītis – 3, Dzeltenā stērste – 3, Lauku zvirbulis -3, Zilzīlīte – 2, Lielā zīlīte – 2, Erickiņš -2, Vītītis – 1, Zeltgalvītis – 1, Brūnspārnu ķauķis – 1, Pelēkais strazds.

     

     

  • Mājas strazds (0) 04.01.2019

    Šodien saņēmu ziņu no LGC (Latvijas Gredzenošanas centra) par to, ka atrasts manis gredzenots putns. Tas izrādījās Mājas strazda jaunais putns, kuru apgredzenoju (22.06.2018.) dienu pirms Līgo svētkiem Vecsaules pagastā. Putns atrasts šī gada 12. decembrī Austrumu Aišīrā (Skotijas apgabalā), 187 dienas pēc apgredzenošanas. Mērot taisnā līnijā, putns atrasts 1799 km attālumā no gredzenošanas vietas. Bet ja pieņemam, ka tas lidojis pa sauszemi gar jūru un pēc tam caur Padekalē jeb Duvras jūras šaurumu, kas ir 37 km plats, tad šī putna nolidotais attālums varētu būt ap 2350 km.

    Attālums starp gredzenošanas un putna atrašanas vietu

     

    Sturnus vulgaris (Mājas strazds) jaunais puttns

     

     

  • Putnu gredzenošana 2018 (0) 01.01.2019

    Aizvadītajā gadā apgredzenoju 1858 putnus no 71 saugas, no tiem 1481 putns no 61 sugas tika apgredzenoti Vecaules pagastā, pārējās 10 sugas, kas pārsvarā ir niedrājos ligzdojoši putni, apgredzenoju Papes ornitoloģisko pētījumu centrā, vasaras atvaļinājuma laikā – jūlijā. Šis bija pirmais pilnais kalendārais gads, kura laikā gredzenoti putni Vecsaules pagastā. Putnu ķeršanai izmantoju 6 tīklus, no kuriem 4 bija izlikti dārzā, bet 2 piemājas egļu pudurī. Interesantākais apgredzenotais putns 2018. gadā, manuprāt, bija  – Riekstrozis.

    1 Anthus trivialis Koku čipste 248
    2 Parus major Lielā zīlīte 186
    3 Sturnus vulgaris Mājas strazds 150
    4 Acanthis flammea Parastais ķeģis 117
    5 Acrocephalus schoenobaenus Ceru ķauķis 98
    6 Passer montanus Lauku zvirbulis 80
    7 Emberiza citrinella Dzeltenā stērste 69
    8 Phylloscopus collybita Čuņčiņš 69
    9 Erithacus rubecula Sarkanrīklīte 68
    10 Motacilla alba Baltā cielava 65
    11 Parus caeruleus Zilzīlīte 62
    12 Phylloscopus trochilus Vītītis 59
    13 Aegithalos caudatus Garastīte 52
    14 Acrocephalus scirpaceus Ezeru ķauķis 39
    15 Acrocephalus palustris Purva ķauķis 33
    16 Sylvia curruca Gaišais ķauķis 30
    17 Sylvia communis Brūnspārnu ķauķis 28
    18 Fringilla coelebs Žubīte 26
    19 Carduelis chloris Zaļžubīte 24
    20 Phoenicurus ochruros Melnais erickiņš 23
    21 Turdus merula Melnais meža strazds 21
    22 Turdus philomelos Dziedātājstrazds 20
    23 Linnaria cannabina Kaņepītis 18
    24 Parus montanus Pelēkā zīlīte 16
    25 Emberiza schoeniclus Niedru stērste 14
    26 Panurus biarmicus Bārdzīlīte 14
    27 Locustella luscinioides Seivi ķauķis 13
    28 Regulus regulus Zeltgalvītis 13
    29 Phoenicurus phoenicurus Erickiņš 11
    30 Luscinia luscinia Lakstīgala 10
    31 Phylloscopus sibilatrix Svirlītis 10
    32 Sylvia borin Dārza ķauķis 10
    33 Turdus pilaris Pelēkais strazds 10
    34 Dendrocopos major Dižraibais dzenis 8
    35 Parus ater Meža zīlīte 8
    36 Parus palustris Purva zīlīte 8
    37 Sylvia atricapilla Melngalvas ķauķis 8
    38 Carduelis spinus Ķivulis 7
    39 Sitta europaea Dzinītis 7
    40 Motacilla flava Dzeltenā cielava 6
    41 Muscicapa striata Pelēkais mušķērājs 6
    42 Parus cristatus Cekulzīlīte 6
    43 Ficedula hypoleuca Melnais mušķērājs 5
    44 Acanthis cabaret Mazais ķeģis 5
    45 Hirundo rustica Bezdelīga 5
    46 Locustella naevia Kārklu ķauķis 5
    47 Dendrocopos minor Mazais dzenis 5
    48 Delichon urbicum Mājas čurkste 4
    49 Carduelis carduelis Dadzītis 4
    50 Hippolais icterina Iedzeltenais ķauķis 4
    51 Lanius collurio Brūnā čakste 4
    52 Oenanthe oenanthe Akmeņčakstīte 4
    53 Pyrrhula pyrrhula Svilpis 4
    54 Troglodytes troglodytes Paceplītis 4
    55 Certhia familiaris Mizložņa 3
    56 Locustella fluviatilis Upes ķauķis 3
    57 Picus canus Pelēkā dzilna 3
    58 Saxicola rubetra Lukstu čakstīte 3
    59 Sylvia nisoria Svītrainais ķauķis 3
    60 Coccothraustes coccothraustes Dižknābis 3
    61 Accipiter nisus Zvirbuļvanags 2
    62 Acrocephalus arundinaceus Niedru strazds 2
    63 Carpodacus erythrinus Mazais svilpis 2
    64 Jynx torquilla Tītiņš 2
    65 Leiopicus medius Vidējais dzenis 2
    66 Pica pica Žagata 2
    67 Bombycilla garrulus Zīdaste 1
    68 Ficedula parva Mazais mušķērājs 1
    69 Nucifraga caryocatactes Riekstrozis 1
    70 Regulus ignicapilla Sārtgalvītis 1
    71 Strix aluco Meža pūce 1
    Kopā: 1858

    Riekstrozis (Nucifraga caryocatactes)

  • Dižknābji (0) 02.11.2018

    Šogad dārzā izdevās noķert gan Dižknābja tēviņu, gan mātīti, kā arī pagājušajā gadā Papē noķērām jauno putnu, lūk visi trīs.

     

     

  • Pirmā Zīdaste (0) 02.11.2018

    Ziema jau mīņājās tepat aiz stūra, tomēr gaisa temperatūra diezgan svārstīga, pirmajās naktīs turējās pie – 1 grāda un pateicoties rīta miglai tīkli smagnēji nokārās uzkrājot arvien vairāk sarmas. Gredzenoju no 19.10. – 01.11.2018. Komposta kaudzē sabērtie aboli ir ļoti iecienīta barība apkārt klaiņojošajiem Pelēkajiem strazdiem, tādēļ vienu tīklu pieliku kaudzei priekšā un rezultāti neizpalika.

    Pelēkais strazds (Turdus pilaris)

    Mazo putnu migrācija jau daļēji beigusies un atlikušas tik dažas sugas, kas pārlaižas pāri dārzam. Paveicās, ka vienā dienā mazliet uzsniga, jo līdz ar pirmo sniegu dārzā ielaidās Zīdastes. Pasēdēja ābeļu zaros un aizlaidās. Šie putni, dārzā iegriežas reti, tādēļ būtu īpašs prieks apgredzenot kādu no tām un varbūt iegūt kādu kontroli no Skandināvijas valstīm vai Somijas, kad tās pavasarī migrēs atpakaļ. Ar lielu izbrīnu konstatēju, ka viena tomēr ir iepinusies pašā tīkla stūrī pie Irbeņu krūma ar sarkanajām ogām. Līdz ar to Vecsaules pagastā tika apgredzenota pirmā Zīdaste.

    Zīdaste (Bombycilla garrulus)

    Vēl šobrīd pilnā sparā notiek Ķeģu migrācija, jāteic, ka šobrīd nebija pateicīgs ķeršanas laiks, jo netālu notika būvdarbi ar lielu troksni, tādēļ telefonam pie tīkla bija grūti pārbļaut šo skaņu, bet vēl jau ir laiks visu vērst par labu. Šajās dienās arī izdevās apgredzenot pāris Mizložņas, tās vēl dārzā līdz šim nebija trāpījušās.

    Mizložņa (Certhia familiaris)

    Pirmsziemas sesijā pavisam tika apgredzenots 181 putns no 20 sugām:

    Lielā zīlīte – 73, Parastais ķeģis – 35, Lauku zvirbulis – 22, Pelēkais strazds – 8, Žubīte – 8, Dzeltenā stērste – 8, Zilzīlīte – 7, Garastīte – 6, Mizložņa – 2, Dižraibais dzenis – 2, Zvirbuļvanags – 1, Zīdaste – 1, Dadzītis – 1, Dižknābis – 1, Sarkanrīklīte – 1, Vidējais dzenis – 1, Žagata – 1, Pelēkā dzilna – 1, Zeltgalvītis – 1, Dzilnītis – 1.

     

     

  • Rudens 2018 (0) 07.10.2018

    Rudens gredzenošanas sesija Vecsaules pagastā norisinājās no 23.09. – 07.10.2018. Pēc karstās vasaras, jāteic, laiks nelutināja un bija divejāds, vai nu lietains, vai vējains, bija arī dažas skaidras bezvēja dienas, bet šādās putni migrē ļoti augstu un dārzā nenolaižas. Labākie laika apstākļi putnu ķeršanai gredzenošanas nolūkos ir, kad apmācies laiks, bez lietus un neliels vējelis 3 – 5 metri sekundē, un šādas dienas bija labi ja trīs.  Ja vējš ir stiprāks, tad tīkli piepūšās kā buras un ja arī kādam putnam tie gadās ceļā, tad 80% iespējamība, ka tas neiekritīs un aizlidos.  Secinājumi ir tādi, ka tomēr pie sliktākiem laika apstākļiem, apgredzenoto putnu apjoms pieaug.  Dārza malas liepiņu rindās, kurām perpendikulāri uzstādīts tīkls, pārsvarā čalodami ieklejoja Lielo zīlīšu, Zilzīlīšu un Garastīšu bariņi, taču starp apgredzenotajām garastītēm, man par lielu prieku gadījās kaut kas retāks, un tā ir Garastītes pasuga, kas pie mums sastopama reti, taču Rietumeiropa skaitās bieži sastopama un parasta.

    Vienā no šķietami tukšākajām, saulainākajām un mierīgākajām dienām, kad nolēmu pēc agrās celšanās nosnausties pus stundiņu pusdienslaiku, notika vislielākais pārsteigums. Pamodies piegāju pie loga no kura redzams viens tīkls, ievēroju ka tajos iekpinies viens paliels putns, nodomāju, ka gan jau kāds no dzeņveidīgajiem un devos apskatīt. Piegājis tuvāk biju ļoti izbrīnīts, jo godīgi sakot, kopš sāku gredzenot putnus, ne reizi nebija ienācis prātā noķert tieši šo sugu, nepieļaujot pat iespējamību, ka tāda ielidos dārzā. Tas bija Riekstrozis – vārnu dzimtas putns, kurš dzīvo vecos egļu mežos. Acīm redzot rudens migrācijas laikā ieklīst arī dārzos, vai vienkārši nolaižas tajos atpūsties pa ceļam.

    Riekstrozis (Nucifraga caryocatactes)

    Šajā gredzenošanas sesijā manam tīklu komplektam pievienojās viens pūču tīkls, kurā gan pa šīm divām nedēļām noķēru tikai meža strazdus, pelēko dzilnu un dižraibo dzeni. Visvairāk žēl ka tajā neiepinās melnā dzilna, jo apakšējās kabatas mala bija pārāk tuvu zemei. Tomēr pie pirmās Vecsaules pūces es tiku, bet tā ieķērās sīkputnu tīklā pie pašas zemes un sapinušās tai bija tikai kājas. Tīkls atradās dārzā daļā, kur biezā slānī sastādīti ķiršu koki un plūmes, tādēļ pat nevarēja ienākt prātā, ka kaut kur caur to apakšām izsprauksies Meža pūce.

    Meža pūce (Strix aluco)

    Kopā izdevās apgredzenot 300 putnus no 31 saugas:

    Lielā zīlīte – 61, Garastīte – 33 (tai skaitā 1 pasuga – europaeus), Zilzīlīte – 32, Sarkanrīklīte – 29, Dzeltenā stērste – 23, Dziedātājstrazds – 15, Melnais meža strazds – 13, Čuņčiņš – 13, Melnais erickiņš – 11, Pelēkā zīlīte – 11, Zeltgalvītis – 9, Lauku zvirbulis – 9, Baltā cielava – 8, Ķivulis – 6, Žubīte – 4, Paceplītis – 3, Dadzītis – 2, Dižraibais dzenis – 2, Bezdelīga – 2, Kaņepītis – 2, Purva zīlīte – 2, Zaļžubīte – 1, Dižknābis – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Riekstrozis – 1, Meža zīlīte – 1, Erickiņš – 1, Vītītis – 1, Žagata – 1, Pelēkā dzilna – 1, Meža pūce – 1.

     

     

  • Koku čipstes (0) 25.09.2018

    Vasara tuvojās beigām un rīti jau kļūst rudenīgi miglaini. Vasaras beigu gredzenošanas sesija Vecsaulē iezīmējās Koku čipstu zvaigznājā. Gradzenošana notika no 15.08. – 02.09.2018. Pirmās trīs dienas bija totāls klusums, jo bija karsts un bezvējš, šādās dienās putni daudz apkārt nelidinās. Ceturtajā dienā jau sākās neliela kustība un tīklos ieskrēja divas koku čipstes. Nodomāju, ka vajadzētu paprovocēt uz balsi ja nu ieskrien vēl kāda, un šis lēmums izrādījās pareizs, aptuveni nedēļas laikā noķēru 247 Koku čipstes.

    Koku čipste (Anthus trivialis)

    Papildus putnu ķeršanai uzliku uz pirts sienas baltu palagu naktstauriņu gaismošanai, tomēr neko daudz tauriņi neatlidoja, bija vairāki Skābeņu sprīžmeši (Timandra comae), droši vien tādēļ ka pie siltumnīcas šovasar iesēju skābenes “:) un Jātnieciņš (Ophion sp.). Viens naktstauriņš bija ļoti bieži sastopams  bez jebkādas gaismošanas un padarīja putnu ķeršanas procesu mazliet apgrūtinošu, jo naktīs tīklus piedēja ar oliņām, kuras virkni reižu vajadzēja kasīt no linuma nost. Tā bija Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba), ar sakļautiem spārniem necils pelēkbrūns naktstauriņš, bet kad spārni izplēsti, tad aizmugurējie ir skaisti oranži ar melnu joslu gar malu.

    Jātnieciņš (Ophion sp.)

    Kopā pa šīm dienām izdevās apgredzenot 473 putnus no 30 sugām:

    Koku čipste – 247, Čuņčiņš – 35, Sarkanrīklīte – 25, Vītītis – 23, Baltā cielava – 19, Lauku zvirbulis – 18, Dzelttenā stērste – 17, Lielā zīlīte – 11, Gaišais ķauķis – 11, Brūnspārnu ķauķis – 8, Meža zīlīte – 6, Zilzīlīte – 6, Dārza ķauķis – 6, Žubīte – 5, Dzeltenā cielava – 5, Melnais mušķērājs – 4, Erickiņš – 4, Dzilnītis – 4, Pelēkais mušķērājs – 3, Pelēkā zīlīte – 3, Melngalvas ķauķis – 2, Melnais erickiņš – 2, Svirlītis – 2, Mazais svilpis – 1, Mazais mušķērājs – 1, Bezdelīga – 1, Purva zīlīte – 1, Paceplītis – 1, Melnais meža strazds – 1, Dziedātājstrazds – 1.

     

     

  • Pape 2018 (0) 02.09.2018

    Jau trešo  gadu pēc kārtas izmantoju brīvās dienas lai gredzenotu putnus Papē. Reizē ar mani uz Papi atbrauca mans dēls Gustavs, kā arī putnu gredzenotājs Valts Jaunzemis. Kā jau ierasts, papildus niedrāju tīkliem, izlikām vēl dažus pie krūmiem un vienu priedītes – kāpā. Pirmais putns, ko noķēru šovasar Papē bija Ceru ķauķis,  un nav jau nekāds brīnums, jo katru gadu šīs sugas putni niedrājā tiek apgredzenoti visvairāk.

    Gustavs ar tikko apgredzenotu Ceru ķauķi

    Papē pētījām ne tikai putnus, bet arī naktstauriņus. Tā saucās naktstauriņu gaismošana. Pie sienas piestiprina palagu un līdzās tam pakarina gaismekli (spuldzīti), naktīs uz tā salido daudz dažādi naktstauriņi un pret rītu arī pa kādai vabolei. Katru rītu uz šī baltā palaga bija atlidojis kāds interesants un ievērības cienīgs naktstauriņš. Ievērības cienīgi protams ir visi, bet ir daži, kas sava lieluma vai maskēšanās īpašibu dēļ ielec acīs vairāk nekā citi.

    Augļkoku vērpējs (Gastropacha quercifolia)

    Lai gan ap 12:00 katru dienu vērām niedrāja tīklus ciet, jo laiks bija diezgan karsts. Tomēr laiku lieki netērējot devāmies uz kanālmalu, kur mežrozīšu krūmos veiksmīgi izligzdojuši vairāki Svītraino ķauķu un Brūno čakstu pāri. Pareizi izvietojot tīklus un aiz tiem novietojot balsi izdevās noķert 12 putnus jau dažās minūtēs. Ekspidīcijas gaitā tika lauzts mīts, ka Svītrainais ķauķis patiesībā ir rūtains.

    Šogad 26. jūlijā Papes ornitoloģijas stacionāru apciemoja Bruno Bayou, gredzenotājs no Francijas, šis vīrs ar trīsdesmit piecu gadu gredzenošanas pieredzi stāstīja, ka esot Francijā noķēris pāris Pāpē gredzenotus putnus un tādēļ vēlējies šo vietu apmeklēt. Pa ceļam esot iegriezies Ventas raga gredzenošanas stacionārā Lietuvā, tomēr esot mazliet vīlies, jo tur viss ir pārāk urbanizēts un ekskursija bijusi par maksu. Kopā ar Valtu izvadājām sirmo kungu pa niedrāju tīkliem. Sevišķi priecīgs viņš bija ieraugot Purva ķauķi, jo Francijas apgabalā, kur viņš gredzeno, šī suga nav sastopama. Šajā pašā niedrāju gājienā noķērām arī Beļģijā gredzenotu Ezeru ķauķi. Sazinājāmies ar Francūzi angliski, bet nācās viņam atzīties, ka tomēr vienu franču vārdu zinu, un tas ir – sabotāāāāž “:)

    Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus)

    Pēdējās divās dienās nekādu lielu pārsteigumu nebija, ja nu vienīgi Grīšļu ķauķis, kuru neredzēju, jo vienu rītu izlēmu ilgāk pagulēt, tādā veidā atbrīvojoties no miega bada, kuram Papē ir tendence uzkrāties.

    Šovasar Papē apgredzenoju 357 putnus no 41 sugām:

    Ceru ķauķis – 98, Ezeru ķauķis – 39, Purva ķauķis – 32, Vītītis – 32, Brūnspārnu ķauķis – 14, Bārdzīlīte – 14, Niedru stērste – 13, Seivi ķauķis – 13, Mājas strazds – 10, Gaišais ķauķis – 9, Čuņčiņš – 7, Svirlītis – 7, Cekulzīlīte – 6, Lakstīgala – 6, Lielā zīlīte – 5, Kārklu ķauķis – 5, Dārza ķauķis – 4, Sarkanrīklīte – 4, Iedzeltenais ķauķis – 4, Brūnā čakste – 4, Žubīte – 3, Upes ķauķis – 2, Melngalvas ķauķis – 2, Svilpis – 2, Zeltgalvītis – 2, Svītrainais ķauķis – 2, Niedru strazds – 2, Zilzīlīte – 2, Dzeltenā stērste – 2, Mazais ķeģis – 1, Mazais svilpis – 1, Mizložņa – 1, Dižraibais dzenis – 1, Mazais dzenis – 1, Baltā cielava – 1, Purva zīlīte – 1, Erickiņš – 1, Lukstu čakstīte – 1, Ķivulis – 1, Melnais meža strazds – 1, Dziedātājstrazds – 1.

     

     

  • Desmit dienas Jūnijā (0) 08.07.2018

    Divas dienas pirms Līgo svētkiem uzstādīju divus tīklus egļu pudurī un četrus dārzā. Šovasar ir ķiršu bagāts gads, tādēļ tīkli tika izlikti ap tiem. Visapkārt bija manāmi lieli bari ar klejojošiem Mājas strazdiem, tad nu cerēju kādu strēķīti noķert. Gredzenoju no 20 – 30 jūnijam un šajā laika periodā izdevās noķert 128 Mājas strazdus. Lielākais vairums no apgredzenotajiem Mājas strazdiem ( 95%) bija jaunie putni.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) jaunais putns

    Dārzu, ogu laikā, iecienījuši ne tikai Mājas strazdi, bet arī aiz šķūņa izligzdojušie Melnie erickiņi. Acīm redzot, pie augļiem koncentrējās vairāk kukaiņi, ko tiem tvarstīt un baroties. Vasaras vidus ir arī laiks, kad biežāk pamanāmas spāres un tauriņi. Ik pa laikam, kāda spāre iepinās arī tīkos. Vienu dienu, stiprais vējšs bija iepūtis tīklā vienu no Latvijas lielākajiem tauriņiem Čemurziežu dzižtauriņu (Papilio machaon). No spārēm vienā tīklā bija ieķērusies Brūnā dižspāre (Aeshna grandis).

    Brūnā dižspāre (Aeshna grandis)

    Dārzā labpatīk uzturēties arī dažādiem dzeņiem, kaut daudzi tos dārzā pamana tikai ziemā pie barotavām, izrādās, ka šie pa dārzu ņemās visu gadu. Tā nu apgredzenoto, dzeņveidīgo sugu sarakstam pievienojās Dižraibais, vidējais un mazais dzenis. Visi trīs jaunie putni.

    Kopā šajās 10 dienās apgredzenoju 203 putnus no 26 sugām:

    Mājas strazds – 128, Baltā cielava – 19, Melnais erickiņš – 7, Dzeltenā stērste – 6, Kaņepītis – 5, Zaļžubīte – 5, Čuņčiņš – 4, Mazais dzenis – 3, Gaišais ķauķis – 3, Brūnspārnu ķauķis – 3, Akmeņčakstīte – 2, Sarkanrīklīte – 2, Purva zīlīte – 2, Zilzīlīte – 2, Lauku zvirbulis – 1, Žubīte – 1, Dadzītis – 1, Pelēkā zīlīte – 1, Lielā zīlīte – 1, Pelēkais strazds – 1, Melnais meža strazds – 1, Vidējais dzenis – 1, Dižraibais dzenis – 1, Dziedātājstrazds – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Melngalvas ķauķis – 1.

     

     

  • Jūnija sākums (0) 11.06.2018

    Maija vakaros parasti tīklos saskrēja daudz Lauka maijvaboles, jūnija sākumā vairs iepinās tikai viena, tā kā šai vabolei nosaukums ir ļoti pat atbilstošs.

    Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

    Iepretīm manai lodžijai Rīgā atrodas kaimiņu dārzs ar augļu kokiem, tiklīdz koki piepildījās ar Mājas strazdu jaunajiem putniem, kas ik pa laikam ielaidās pagalma zālienā un bariņos sekoja saviem vecākiem ņerkstēdami pēc barības, sapratu, ka ir laiks doties uz laukiem gredzenot, un knapi paspēju, strazdu bari pa dārzu vazājās vairs tikai pāris dienas, apgredzenoju 4 jaunos strazdus un 1 veco.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris)

    Jaunie putni bija izvesti arī Zīlītēm un Baltajām cielavām. Balto cielavu jaunajiem putniem bija pilnas pļavas. Divus no sešiem tīkliem biju izlicis krūmos aiz pagraba, tajos noķēru 2 Zilzīlīšu jaunos putnus, pie tam kamēr šos pinu ārā no tīkliem, sapinās arī abi vecāki. Tēviņu biju apgredzenojis šajā ziemā 13 janvārī. Mātīte ar abiem jaunajiem arī tika pie gredzeniem un tad visi 4 reizē tika palaisti vaļā.

    Zilzīlīte (Parus caeruleus)

    Bezdelīgas jau atlidojušas bija sen, bet Mājas čurkstes ieradās 9. jūnijā. Kaut kā liekās ka vēlu, bet to varēs salīdzināt ar nākošo gadu, 2017 gadā nesanāca piefiksēt to ierašanās datumu. Tieši Mājas čurkstes un Bezdelīgas būs ļoti interesanti nākamajā gadā sagaidīt atkal un papētīt, cik no gredzenotajām izturējušas tālo ceļu uz Āfriku.

    Bezdelīga (Hirundo rustica)

    Pavisam negaidīt dārzā noķēru Svītraino ķauķi, kurš man šķiet retāks par pārējiem ķauķiem. Tas parasti apmetās pamestās viensētās un tur netraucēti ligzdo. Pateicoties pelēki raibajai nokrāsai un dzeltenai acij tas adgādina miniatūrisku vanadziņu.

    Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria)

    Vienu tīklu, ierodoties Mājas čurkstēm, novietoju pie dīķa, kur no traktora riepām izveidojušās rises vēl šajā sausajā laikā bija piepildītas ar ūdeni. Šajā vietā čurkstes vāca dubļus ligzdas materiālam. Trešajā dienā pie šī tīkla uzradās divas Dzeltenās cielavas, par to protams bija liels prieks, jo šo cielavu skaits Latvijā ir krasi samazinājies. Tās skraidīja visapkārt tīklam un biju jau zaudējis jebkādas cerības ka kāda no tām iekritīs tīklā, kad tajā pašā vakarā viena no tām trāpījās gan, bet tīklos kuri bija izlikti egļu pudurī.

    Dzeltenā cielava (Motacilla flava)

    Kopumā šajās dienās apgredzenoju 53 putnus no 17 sugām:

    Baltā cielava – 11, Kaņepītis – 6, Mājas strazds – 5, Dzeltenā stērste – 5, Mājas čurkste – 4, Zaļžubīte – 4, Gaišais ķauķis – 3, Zilzīlīte – 3, Brūnspārnu ķauķis – 2, Bezdelīga – 2,  Lauku zvirbulis – 2, Akmeņčakstīte – 1, Lukstu čakstīte – 1, Melnais erickiņš – 1, Purva ķauķis – 1, Strīpainais ķauķis – 1, Dzeltenā cielava – 1.

     

     

  • Nedēļas nogale Tīnūžos (0) 11.06.2018

    Brīvdienu uzstādītais mērķis bija apgredzenot Pupuķi, ka arī veiksmīgi neizpildīju, jo nebiju pietiekoši sagatavojies, nebija pietiekoši skaļa balss atskaņotāja. Toties noķēru un apgredzenoju skaisto Upes ķauķi un vēl dažus citus putnus. Gredzenošana notika no 11 – 13.05.2018 krūmainā mežā un atvērti bija 4 tīkli, katrs 10 metri.

    Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)

    Pavisam apgredzenoju 20 putnus no 14 sugām:

    Melngalvas ķauķis – 3, Lielā zīlīte – 2, Lakstīgala – 2, Melnais meža strazds – 2, Dziedātājstrazds – 2, Sarkanrīklīte – 1, Upes ķauķis – 1, Svilpis – 1, Zilzīlīte – 1, Dzilnītis – 1, Dižraibais dzenis – 1, Svirlītis – 1, Garastīte – 1, Zeltgalvītis – 1.

     

     

  • Pavasaris 2018 (0) 05.05.2018

    Pavasara gredzenošanas sezona tika uzsākta 24, martā, kad dārzu apciemoja pirmais Mājas strazds – košs tēviņš, kuru bija pievilinājis vienīgais dārzā izliktais būrītis.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) tēviņš

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) mātīte

    Nākamajā dienā noķēru arī šī gada pirmo Kaņepīti. Marta beigās / aprīļa sākumā varēja manīt vēl dažus klejojošus ķeģu bariņus, bet aprīļa pirmajā pusē notika aktīva Meža strazdu un Sarkanrīklīšu migrācija, tā kā grāmatvežiem mēneša pirmā puse ir aktīvs darbošanās laiks ciparu pasaulē, tad to es daļēji palaidu garām apgredzenojot vien dažus Melnos meža strazdus. Aktīvākā grdzenošana notika no 20.04 – 04.05.2018. Kā pirmie sētas ligzdotāji, kuri ieradās 06.04.2018 aiz vecā šķūņa, bija Melno erickiņu pāris un Akmeņčakstīšu pāris, Melnos erickiņus uz balsi noķēru 21. aprīlī, bet no Akmeņčakstītēm, četras dienas vēlāk izdevās noķert tikai tēviņu.

    Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) tēviņš

    Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) mātīte

    Turpmākajās dienās apgredzenoju pāris Baltās cielavas, Čuņčiņus un Gaišos ķauķus, bet tad šķietami tukšākajā dienā, 24. aprīlī pa visu dienu noķēru tikai vienu putnu, samērā reto – Sārtgalvīti. Tas tāpat kā Zeltgalvīši ir izteikts mežu un parku putns, tādēļ visticamāk bija caurceļotājs.

    Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) tēviņš

    Ļoti iepriecinošs un pārsteigumiem bagāts izrādījās 30. aprīlis. Agrā rītā bērzu birzī provocējot uz balsi Tītiņus, sēdēju lapenē un blenzu binoklī, bet Tītiņi tik bļaustījās netālu no tīkla, bet no pieklājīga attāluma. Uz mirkli pavērsu skatienu uz egļu puduri, kur novietoti 2 tīkli veidojot V burtu. Tur gar vienas eglītes zariem pazibēja diezgan paliels spārns, raitā riksī, protams, skrēju uz to pusi, un sev par lielu prieku ieraudzīju tur Zvirbuļvanaga tēviņu, kurš zvalstījās pa mazo putnu tīkla kabatu un teju, teju bija gatavs no tā atbrīvoties. Aizejot brokastīs šai pašā egļu pudurī atstāju Tītiņa balsi. Strauji paēdis jau pēc 10 minūtēm noķēru divus Tītiņus.

    Zvirbuļvanags (Accipiter nisus) tēviņš

    Tītiņš (Jynx torquilla)

    Gredzenošanas pavasara sezonas beigās divi rīti sākās ar Lakstīgalām, bet tad tīklos iestājās tukšums un pēdējās dienās noķēru jau pārus izveidojušus putnus. Lielo zīlīšu pāri, no kuriem tēviņš bija manis apgredzenots 13.01.2018 un Zaļžubīšu pāris, no kuriem tēviņš bija manis apgredzenots 27.03.2018. Līdz ar to pavasara sezonu lauku mājās pasludinu par beigušos “:)

    Lakstīgala (Luscinia luscinia)

    Pavisam pavasara sezonā tika apgredzenoti 83 putni no 26 sugām:

    Zaļžubīte – 13, Mājas strazds – 7, Sarkanrīklīte – 6, Lauku zvirbuļi – 6, Dzeltenā stērste – 5, Čuņčiņš – 5, Parastais ķeģis – 4, Kaņepītis – 4, Gaišais ķauķis – 4, Žubīte – 4, Lielā zīlīte – 3, Melnais meža strazds – 3, Purva zīlīte – 2, Baltā cielava – 2, Melnais erickiņš – 2, Lakstīgala – 2, Tītiņš – 2, Sārtgalvītis – 1, Melnais mušķērājs – 1, Akmeņčakstīte – 1, Lukstu čakstīte – 1, Erickiņš – 1, Niedru stērste – 1, Pelēkā dzilna – 1, Zvirbuļvanags – 1, Dižraibais dzenis – 1.

     

     

  • Jaunu gadu uzsākot (0) 05.05.2018

    Šī gada 13, janvārī turpināju putnu ziemas gredzenošanas sezonu. Tika izlikti 4 putnu ķeramie tīkli, 2 pie barotavas, 2 eģļu pudurī.

    Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)

    Līdz 11. februārim, ieskaitot, gredzenošana notika 10 dienas, kurās apgredzenoju 40 putnus no 8 sugām:

    Parastais ķeģis – 17, Lauku zvirbulis – 10, Zilzīlīte – 6, Dzeltenā stērste – 3, Pelēkais strazds – 1, Lielā zīlīte – 1, Dzilnītis – 1, Svilpis – 1.

     

     

  • Gredzenošanas kopsavilkums 2017 (0) 06.01.2018

    2017 gads noslēdzies un ir pienācis laiks apkopot gada laikā sastrādāto: Šajā gadā esmu apgredzenojis 822 putnus no 62 sugām. Jāteic, ka apgredzenoto putnu sarakstā nekādi lieli pārsteigumi nav un visas sugas varētu saukt par parastām. Gredzenošanu tīklos sāku maija beigās Torņu cīņās, Kaltenē. Tur tad arī noķēru, kā pašam šķiet, šī gada interesantāko putnu Svītraino ķauķi. Tā kā šis ir mans pirmais patstāvīgais gredzenošanas gads, tad šī gada laikā izkristalizējās dažādas parktiskas nianses un kļūdas, no kurām mācīties, lai nākamā sezona noritētu gludāk. Nākamajā gadā esmu nolēmis, ka Rīgā ar ķeramkasti vairs negredzenošu. Gredzenošana 2018 gadā notiks 2 vietās, kurās ārpus Rīgas esmu visbiežāk – Naukšēnos un Vecsaulē. Šogad Vecsaulē sāku gredzenot tikai rudenī, tādēļ tur noķerto putnu skaits ir salīdzinoši mazāks. Pāriešu no 2 tīklu gredzenošanas uz 5, kā arī pamainīšu gredzenošanas biotopu dažādību (mežs, krūmaina pļava, parks un upesmala), lai uzkrātie dati būtu daudzveidīgāki, interesantāki datu salīdzīnāšanai. Pievienotajā attēlā 2017 gada dati.

    Kopsavilkuma tabula par 2017 gadu.

     

     

     

  • Ķeģi Vecsaulē (0) 09.11.2017

    Ķeģu invāzija turpinās. Šajās brīvdienās (04.11. – 05.11.2017) lauku mājas pagalmā apgredzenoju 63 putnus no 5 sugām:

    Parastais ķeģis – 42 (t.sk 1 pasuga Mazais ķeģis)
    Dzeltenā stērste – 12
    Lielā zīlīte – 5
    Lauku zvirbulis – 3
    Gaišais ķeģis – 1

     

     

  • Rudens atvaļinājums Papē (0) 09.11.2017

    Kas var būt labāks par to, kā brīvās dienas pavadīt vietā, kur pateicoties sauzemes sašaurinājumam, (starp jūru un Papes ezeru) veidojas nepārtraukta migrējošo putnu plūsma. Šāda vieta ir Pape. Tur kā jau iepriekšējos rakstos minēts notiek migrējošo putnu gredzenošana zinātniskiem nolūkiem, lai uzzinātu to migrācijas ceļu izmaiņas, vecumu un apdraudējuma riskus tālajā ceļā. Balstoties uz informāciju, ko sniedz savāktie dati, rodas iespēja laicīgi veikt dažādus putnu aizsardzības pasākumus, ja tas nepieciešams.

    Papres ornitoloģiskā stacionāra gredzenotava © Viesturs Leitholds

    Ierados Papē 19.10.2017 un jau pirmajā dienā murdā ar rokām noķēru Zvirbuļvanagu, pāris dienas vēlāk Ausaino pūci. Pirmajās dienās putnu nebija pārāk daudz, bet tad, ja var tā izteikties, atsprāga maisam gals vaļā un sākās. Laiks nomācās un sāka migrēt ļoti liels skaits strazdveidīgo putnu – galvenokārt Melnie meža strazdi, Dziedātājstrazdi un Plukšķi. Šajā dienā murdā vien saskrēja pāri 30 mežasstrazdu. Plukšķus gan noķērām tikai dažus un tīklos.

    Zvirbuļvanags © Viesturs Leitholds

    Dienu vēlāk, lieliem bariem nāca Svilpji, tos uz balss provocēšanu un zaros izliktiem pīlādžiem noķērām diezgan daudz.  Nākamais rīts vainagojās ar trīs Sārtgalvīšiem, kuri Latvijā skaitās samērā reti putni, bet to skaits pamazām sāk pieaugt. Vienmēr prieks noķert ko retāku, bet retumi man personīgi, salīdzinot ar dažiem, labiem gredzenotājiem nav pašmērķis, svarīgi ir redzēt kopējo migrācijas ainu, un gredzenot visu, lai dati atspoguļotu patieso noķerto putnu skaitu. Tad sākās divu dienu Ķeģu invāzija, pirmajā dienā tīklos, bet otrajā, pateicoties tam, ka bija kārtīgi nomācies un smidzināja lietus, Ķeģi vairāk tika noķerti murdā.

    Sārtgalvītis © Armands Majevskis

    Šogad Papē tika arī ķertas pūces, bet tās slikto laika apstākļu dēļ migrēja diezgan mazā skaitā. Laiks bija pārāk silts un dažus vakarus veidojās migla, kā arī bidzamās atvaļinājuma dienas bija lietainas. Šajā gadā izdomāju sevi pasaudzēt un vairāk koncentrēties uz dienas migrantiem, tādēļ naktīs uz pūcēm nesēdēju, bet pa naktīm ļāvu sev izgulētes, lai būtu mundrums darboties pa dienu. Pēdējās dienas nepārtraukti lija lietus un 28.10.2017 bija laiks doties mājās.

    Ausainā pūce © Armands Majevskis

    Kopā šajās dienās ar saviem gredzeniem, apgredzenoju 174 putnus no 16 sugām:

    (putni, kas noķerti murdā, tika gredzenoti ar Papes stacionāra gredzeniem un šeit netiek uzrādīti)

    Parastais ķeģis – 60 (t.sk. pasuga Mazais ķeģis – 2), Zeltgalvītis – 40, Svilpis – 32, Melnais meža strazds – 14, Sarkanrīklīte – 8, Lielā zīlīte – 4, Mizložņa – 4, Garastīte – 3, Paceplītis – 2, Meža zīlīte – 1, Pelēkā zīlīte – 1, Melngalvas ķauķis – 1, Sloka – 1, Čuņčiņš – 1, Plukšķis – 1, Sārtgalvītis – 1.

     

     

  • 29.09. – 01.10.2017 Gredzenošana Naukšēnos (0) 03.10.2017

    30. septembris ir straptautiskā putnu vērošanas diena, tad nu es kamēr citi vēro putnus, uzstādiju tīklus mežā un ar prieku secināju ka pa mežu sākušas klejot Garastītes.

    Garastīte © Armands Majevskis

    Kopā šajās brīvdienās apgredzenoju 48 putnus no 9 sugām:

    Garastīte – 18, Lielā zīlīte – 14, Čuņčiņš – 6, Meža zīlīte – 3, Mizložņa – 2, Zeltgalvītis – 2, Paceplītis – 1, Zilzīlīte – 1, Vītītis – 1