Putns rokā

  • Desmit dienas Jūnijā (0) 08.07.2018

    Divas dienas pirms Līgo svētkiem uzstādīju divus tīklus egļu pudurī un četrus dārzā. Šovasar ir ķiršu bagāts gads, tādēļ tīkli tika izlikti ap tiem. Visapkārt bija manāmi lieli bari ar klejojošiem Mājas strazdiem, tad nu cerēju kādu strēķīti noķert. Gredzenoju no 20 – 30 jūnijam un šajā laika periodā izdevās noķert 128 Mājas strazdus. Lielākais vairums no apgredzenotajiem Mājas strazdiem ( 95%) bija jaunie putni.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) jaunais putns

    Dārzu, ogu laikā, iecienījuši ne tikai Mājas strazdi, bet arī aiz šķūņa izligzdojušie Melnie erickiņi. Acīm redzot, pie augļiem koncentrējās vairāk kukaiņi, ko tiem tvarstīt un baroties. Vasaras vidus ir arī laiks, kad biežāk pamanāmas spāres un tauriņi. Ik pa laikam, kāda spāre iepinās arī tīkos. Vienu dienu, stiprais vējšs bija iepūtis tīklā vienu no Latvijas lielākajiem tauriņiem Čemurziežu dzižtauriņu (Papilio machaon). No spārēm vienā tīklā bija ieķērusies Brūnā dižspāre (Aeshna grandis).

    Brūnā dižspāre (Aeshna grandis)

    Dārzā labpatīk uzturēties arī dažādiem dzeņiem, kaut daudzi tos dārzā pamana tikai ziemā pie barotavām, izrādās, ka šie pa dārzu ņemās visu gadu. Tā nu apgredzenoto, dzeņveidīgo sugu sarakstam pievienojās Dižraibais, vidējais un mazais dzenis.

    Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) jaunais putns

    Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) jaunais putns

    Mazais dzenis (Dryobates minor) jaunais putns

    Kopā šajās 10 dienās apgredzenoju 203 putnus no 26 sugām:

    Mājas strazds – 128, Baltā cielava – 19, Melnais erickiņš – 7, Dzeltenā stērste – 6, Kaņepītis – 5, Zaļžubīte – 5, Čuņčiņš – 4, Mazais dzenis – 3, Gaišais ķauķis – 3, Brūnspārnu ķauķis – 3, Akmeņčakstīte – 2, Sarkanrīklīte – 2, Purva zīlīte – 2, Zilzīlīte – 2, Lauku zvirbulis – 1, Žubīte – 1, Dadzītis – 1, Pelēkā zīlīte – 1, Lielā zīlīte – 1, Pelēkais strazds – 1, Melnais meža strazds – 1, Vidējais dzenis – 1, Dižraibais dzenis – 1, Dziedātājstrazds – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Melngalvas ķauķis – 1.

     

     

  • Jūnija sākums (0) 11.06.2018

    Maija vakaros parasti tīklos saskrēja daudz Lauka maijvaboles, jūnija sākumā vairs iepinās tikai viena, tā kā šai vabolei nosaukums ir ļoti pat atbilstošs.

    Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

    Iepretīm manai lodžijai Rīgā atrodas kaimiņu dārzs ar augļu kokiem, tiklīdz koki piepildījās ar Mājas strazdu jaunajiem putniem, kas ik pa laikam ielaidās pagalma zālienā un bariņos sekoja saviem vecākiem ņerkstēdami pēc barības, sapratu, ka ir laiks doties uz laukiem gredzenot, un knapi paspēju, strazdu bari pa dārzu vazājās vairs tikai pāris dienas, apgredzenoju 4 jaunos strazdus un 1 veco.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris)

    Jaunie putni bija izvesti arī Zīlītēm un Baltajām cielavām. Balto cielavu jaunajiem putniem bija pilnas pļavas. Divus no sešiem tīkliem biju izlicis krūmos aiz pagraba, tajos noķēru 2 Zilzīlīšu jaunos putnus, pie tam kamēr šos pinu ārā no tīkliem, sapinās arī abi vecāki. Tēviņu biju apgredzenojis šajā ziemā 13 janvārī. Mātīte ar abiem jaunajiem arī tika pie gredzeniem un tad visi 4 reizē tika palaisti vaļā.

    Zilzīlīte (Parus caeruleus)

    Bezdelīgas jau atlidojušas bija sen, bet Mājas čurkstes ieradās 9. jūnijā. Kaut kā liekās ka vēlu, bet to varēs salīdzināt ar nākošo gadu, 2017 gadā nesanāca piefiksēt to ierašanās datumu. Tieši Mājas čurkstes un Bezdelīgas būs ļoti interesanti nākamajā gadā sagaidīt atkal un papētīt, cik no gredzenotajām izturējušas tālo ceļu uz Āfriku.

    Bezdelīga (Hirundo rustica)

    Pavisam negaidīt dārzā noķēru Svītraino ķauķi, kurš man šķiet retāks par pārējiem ķauķiem. Tas parasti apmetās pamestās viensētās un tur netraucēti ligzdo. Pateicoties pelēki raibajai nokrāsai un dzeltenai acij tas adgādina miniatūrisku vanadziņu.

    Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria)

    Vienu tīklu, ierodoties Mājas čurkstēm, novietoju pie dīķa, kur no traktora riepām izveidojušās rises vēl šajā sausajā laikā bija piepildītas ar ūdeni. Šajā vietā čurkstes vāca dubļus ligzdas materiālam. Trešajā dienā pie šī tīkla uzradās divas Dzeltenās cielavas, par to protams bija liels prieks, jo šo cielavu skaits Latvijā ir krasi samazinājies. Tās skraidīja visapkārt tīklam un biju jau zaudējis jebkādas cerības ka kāda no tām iekritīs tīklā, kad tajā pašā vakarā viena no tām trāpījās gan, bet tīklos kuri bija izlikti egļu pudurī.

    Dzeltenā cielava (Motacilla flava)

    Kopumā šajās dienās apgredzenoju 53 putnus no 17 sugām:

    Baltā cielava – 11, Kaņepītis – 6, Mājas strazds – 5, Dzeltenā stērste – 5, Mājas čurkste – 4, Zaļžubīte – 4, Gaišais ķauķis – 3, Zilzīlīte – 3, Brūnspārnu ķauķis – 2, Bezdelīga – 2,  Lauku zvirbulis – 2, Akmeņčakstīte – 1, Lukstu čakstīte – 1, Melnais erickiņš – 1, Purva ķauķis – 1, Strīpainais ķauķis – 1, Dzeltenā cielava.

     

     

  • Nedēļas nogale Tīnūžos (0) 11.06.2018

    Brīvdienu uzstādītais mērķis bija apgredzenot Pupuķi, ka arī veiksmīgi neizpildīju, jo nebiju pietiekoši sagatavojies, nebija pietiekoši skaļa balss atskaņotāja. Toties noķēru un apgredzenoju skaisto Upes ķauķi un vēl dažus citus putnus. Gredzenošana notika no 11 – 13.05.2018 krūmainā mežā un atvērti bija 4 tīkli, katrs 10 metri.

    Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)

    Pavisam apgredzenoju 20 putnus no 14 sugām:

    Melngalvas ķauķis – 3, Lielā zīlīte – 2, Lakstīgala – 2, Melnais meža strazds – 2, Dziedātājstrazds – 2, Sarkanrīklīte – 1, Upes ķauķis – 1, Svilpis – 1, Zilzīlīte – 1, Dzilnītis – 1, Dižraibais dzenis – 1, Svirlītis – 1, Garastīte – 1, Zeltgalvītis – 1.

     

     

  • Pavasaris 2018 (0) 05.05.2018

    Pavasara gredzenošanas sezona tika uzsākta 24, martā, kad dārzu apciemoja pirmais Mājas strazds – košs tēviņš, kuru bija pievilinājis vienīgais dārzā izliktais būrītis.

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) tēviņš

    Mājas strazds (Sturnus vulgaris) mātīte

    Nākamajā dienā noķēru arī šī gada pirmo Kaņepīti. Marta beigās / aprīļa sākumā varēja manīt vēl dažus klejojošus ķeģu bariņus, bet aprīļa pirmajā pusē notika aktīva Meža strazdu un Sarkanrīklīšu migrācija, tā kā grāmatvežiem mēneša pirmā puse ir aktīvs darbošanās laiks ciparu pasaulē, tad to es daļēji palaidu garām apgredzenojot vien dažus Melnos meža strazdus. Aktīvākā grdzenošana notika no 20.04 – 04.05.2018. Kā pirmie sētas ligzdotāji, kuri ieradās 06.04.2018 aiz vecā šķūņa, bija Melno erickiņu pāris un Akmeņčakstīšu pāris, Melnos erickiņus uz balsi noķēru 21. aprīlī, bet no Akmeņčakstītēm, četras dienas vēlāk izdevās noķert tikai tēviņu.

    Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) tēviņš

    Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) mātīte

    Turpmākajās dienās apgredzenoju pāris Baltās cielavas, Čuņčiņus un Gaišos ķauķus, bet tad šķietami tukšākajā dienā, 24. aprīlī pa visu dienu noķēru tikai vienu putnu, samērā reto – Sārtgalvīti. Tas tāpat kā Zeltgalvīši ir izteikts mežu un parku putns, tādēļ visticamāk bija caurceļotājs.

    Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) tēviņš

    Ļoti iepriecinošs un pārsteigumiem bagāts izrādījās 30. aprīlis. Agrā rītā bērzu birzī provocējot uz balsi Tītiņus, sēdēju lapenē un blenzu binoklī, bet Tītiņi tik bļaustījās netālu no tīkla, bet no pieklājīga attāluma. Uz mirkli pavērsu skatienu uz egļu puduri, kur novietoti 2 tīkli veidojot V burtu. Tur gar vienas eglītes zariem pazibēja diezgan paliels spārns, raitā riksī, protams, skrēju uz to pusi, un sev par lielu prieku ieraudzīju tur Zvirbuļvanaga tēviņu, kurš zvalstījās pa mazo putnu tīkla kabatu un teju, teju bija gatavs no tā atbrīvoties. Aizejot brokastīs šai pašā egļu pudurī atstāju Tītiņa balsi. Strauji paēdis jau pēc 10 minūtēm noķēru divus Tītiņus.

    Zvirbuļvanags (Accipiter nisus) tēviņš

    Tītiņš (Jynx torquilla)

    Gredzenošanas pavasara sezonas beigās divi rīti sākās ar Lakstīgalām, bet tad tīklos iestājās tukšums un pēdējās dienās noķēru jau pārus izveidojušus putnus. Lielo zīlīšu pāri, no kuriem tēviņš bija manis apgredzenots 13.01.2018 un Zaļžubīšu pāris, no kuriem tēviņš bija manis apgredzenots 27.03.2018. Līdz ar to pavasara sezonu lauku mājās pasludinu par beigušos “:)

    Lakstīgala (Luscinia luscinia)

    Pavisam pavasara sezonā tika apgredzenoti 83 putni no 26 sugām:

    Zaļžubīte – 13, Mājas strazds – 7, Sarkanrīklīte – 6, Lauku zvirbuļi – 6, Dzeltenā stērste – 5, Čuņčiņš – 5, Parastais ķeģis – 4, Kaņepītis – 4, Gaišais ķauķis – 4, Žubīte – 4, Lielā zīlīte – 3, Melnais meža strazds – 3, Purva zīlīte – 2, Baltā cielava – 2, Melnais erickiņš – 2, Lakstīgala – 2, Tītiņš – 2, Sārtgalvītis – 1, Melnais mušķērājs – 1, Akmeņčakstīte – 1, Lukstu čakstīte – 1, Erickiņš – 1, Niedru stērste – 1, Pelēkā dzilna – 1, Zvirbuļvanags – 1, Dižraibais dzenis – 1.

     

     

  • Jaunu gadu uzsākot (0) 05.05.2018

    Šī gada 13, janvārī turpināju putnu ziemas gredzenošanas sezonu. Tika izlikti 4 putnu ķeramie tīkli, 2 pie barotavas, 2 eģļu pudurī.

    Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)

    Līdz 11. februārim, ieskaitot, gredzenošana notika 10 dienas, kurās apgredzenoju 40 putnus no 8 sugām:

    Parastais ķeģis – 17, Lauku zvirbulis – 10, Zilzīlīte – 6, Dzeltenā stērste – 3, Pelēkais strazds – 1, Lielā zīlīte – 1, Dzilnītis – 1, Svilpis – 1.

     

     

  • Gredzenošanas kopsavilkums 2017 (0) 06.01.2018

    2017 gads noslēdzies un ir pienācis laiks apkopot gada laikā sastrādāto: Šajā gadā esmu apgredzenojis 822 putnus no 62 sugām. Jāteic, ka apgredzenoto putnu sarakstā nekādi lieli pārsteigumi nav un visas sugas varētu saukt par parastām. Gredzenošanu tīklos sāku maija beigās Torņu cīņās, Kaltenē. Tur tad arī noķēru, kā pašam šķiet, šī gada interesantāko putnu Svītraino ķauķi. Tā kā šis ir mans pirmais patstāvīgais gredzenošanas gads, tad šī gada laikā izkristalizējās dažādas parktiskas nianses un kļūdas, no kurām mācīties, lai nākamā sezona noritētu gludāk. Nākamajā gadā esmu nolēmis, ka Rīgā ar ķeramkasti vairs negredzenošu. Gredzenošana 2018 gadā notiks 2 vietās, kurās ārpus Rīgas esmu visbiežāk – Naukšēnos un Vecsaulē. Šogad Vecsaulē sāku gredzenot tikai rudenī, tādēļ tur noķerto putnu skaits ir salīdzinoši mazāks. Pāriešu no 2 tīklu gredzenošanas uz 5, kā arī pamainīšu gredzenošanas biotopu dažādību (mežs, krūmaina pļava, parks un upesmala), lai uzkrātie dati būtu daudzveidīgāki, interesantāki datu salīdzīnāšanai. Pievienotajā attēlā 2017 gada dati.

    Kopsavilkuma tabula par 2017 gadu.

     

     

     

  • Ķeģi Vecsaulē (0) 09.11.2017

    Ķeģu invāzija turpinās. Šajās brīvdienās (04.11. – 05.11.2017) lauku mājas pagalmā apgredzenoju 63 putnus no 5 sugām:

    Parastais ķeģis – 42 (t.sk 1 pasuga Mazais ķeģis)
    Dzeltenā stērste – 12
    Lielā zīlīte – 5
    Lauku zvirbulis – 3
    Gaišais ķeģis – 1

     

     

  • Rudens atvaļinājums Papē (0) 09.11.2017

    Kas var būt labāks par to, kā brīvās dienas pavadīt vietā, kur pateicoties sauzemes sašaurinājumam, (starp jūru un Papes ezeru) veidojas nepārtraukta migrējošo putnu plūsma. Šāda vieta ir Pape. Tur kā jau iepriekšējos rakstos minēts notiek migrējošo putnu gredzenošana zinātniskiem nolūkiem, lai uzzinātu to migrācijas ceļu izmaiņas, vecumu un apdraudējuma riskus tālajā ceļā. Balstoties uz informāciju, ko sniedz savāktie dati, rodas iespēja laicīgi veikt dažādus putnu aizsardzības pasākumus, ja tas nepieciešams.

    Papres ornitoloģiskā stacionāra gredzenotava © Viesturs Leitholds

    Ierados Papē 19.10.2017 un jau pirmajā dienā murdā ar rokām noķēru Zvirbuļvanagu, pāris dienas vēlāk Ausaino pūci. Pirmajās dienās putnu nebija pārāk daudz, bet tad, ja var tā izteikties, atsprāga maisam gals vaļā un sākās. Laiks nomācās un sāka migrēt ļoti liels skaits strazdveidīgo putnu – galvenokārt Melnie meža strazdi, Dziedātājstrazdi un Plukšķi. Šajā dienā murdā vien saskrēja pāri 30 mežasstrazdu. Plukšķus gan noķērām tikai dažus un tīklos.

    Zvirbuļvanags © Viesturs Leitholds

    Dienu vēlāk, lieliem bariem nāca Svilpji, tos uz balss provocēšanu un zaros izliktiem pīlādžiem noķērām diezgan daudz.  Nākamais rīts vainagojās ar trīs Sārtgalvīšiem, kuri Latvijā skaitās samērā reti putni, bet to skaits pamazām sāk pieaugt. Vienmēr prieks noķert ko retāku, bet retumi man personīgi, salīdzinot ar dažiem, labiem gredzenotājiem nav pašmērķis, svarīgi ir redzēt kopējo migrācijas ainu, un gredzenot visu, lai dati atspoguļotu patieso noķerto putnu skaitu. Tad sākās divu dienu Ķeģu invāzija, pirmajā dienā tīklos, bet otrajā, pateicoties tam, ka bija kārtīgi nomācies un smidzināja lietus, Ķeģi vairāk tika noķerti murdā.

    Sārtgalvītis © Armands Majevskis

    Šogad Papē tika arī ķertas pūces, bet tās slikto laika apstākļu dēļ migrēja diezgan mazā skaitā. Laiks bija pārāk silts un dažus vakarus veidojās migla, kā arī bidzamās atvaļinājuma dienas bija lietainas. Šajā gadā izdomāju sevi pasaudzēt un vairāk koncentrēties uz dienas migrantiem, tādēļ naktīs uz pūcēm nesēdēju, bet pa naktīm ļāvu sev izgulētes, lai būtu mundrums darboties pa dienu. Pēdējās dienas nepārtraukti lija lietus un 28.10.2017 bija laiks doties mājās.

    Ausainā pūce © Armands Majevskis

    Kopā šajās dienās ar saviem gredzeniem, apgredzenoju 174 putnus no 16 sugām:

    (putni, kas noķerti murdā, tika gredzenoti ar Papes stacionāra gredzeniem un šeit netiek uzrādīti)

    Parastais ķeģis – 60 (t.sk. pasuga Mazais ķeģis – 2), Zeltgalvītis – 40, Svilpis – 32, Melnais meža strazds – 14, Sarkanrīklīte – 8, Lielā zīlīte – 4, Mizložņa – 4, Garastīte – 3, Paceplītis – 2, Meža zīlīte – 1, Pelēkā zīlīte – 1, Melngalvas ķauķis – 1, Sloka – 1, Čuņčiņš – 1, Plukšķis – 1, Sārtgalvītis – 1.

     

     

  • 29.09. – 01.10.2017 Gredzenošana Naukšēnos (0) 03.10.2017

    30. septembris ir straptautiskā putnu vērošanas diena, tad nu es kamēr citi vēro putnus, uzstādiju tīklus mežā un ar prieku secināju ka pa mežu sākušas klejot Garastītes.

    Garastīte © Armands Majevskis

    Kopā šajās brīvdienās apgredzenoju 48 putnus no 9 sugām:

    Garastīte – 18, Lielā zīlīte – 14, Čuņčiņš – 6, Meža zīlīte – 3, Mizložņa – 2, Zeltgalvītis – 2, Paceplītis – 1, Zilzīlīte – 1, Vītītis – 1

     

     

  • 15.09. – 17.09.2017 Gredzenošana Naukšēnos (0) 03.10.2017

    Tā kā nedaudz apslimu, izdomāju tīklus novietot  ābeļu dārzā, lai nav jāstaigā līdz mežam un atpakaļ. Turklāt tīkli daļēji redzami pa logu, tādēļ droši varēju atstāt pie tīkliem telefonu ar bezdelīgas balsi. Bezdelīgu gan izdevās apgredzenot tikai vienu, jo tās ļoti izveicīgas un īsu mirkli pirms tīkla maina lidojuma trajektoriju, toties citi putni bezdelīgas balss ieinteresēti ielidoja tīklā gan.

    Baltā cielava © Armands Majevskis

    Pavisam ābeļu dārzā apgredzenoju 22 putnus no 7 sugām:

    Lielā zīlīte – 7, Čuņčiņš – 5, Sarkanrīklīte – 4, Erickiņš – 2, Baltā cielava – 2, Žubīte – 1, Bezdelīga – 1

     

     

  • 01.09. – 03.09.2017 Gredzenošana Vecasaulē (0) 03.10.2017

    Otrajā gredzenošanas dienā tīklos atzīmējās Polijas zīlīte, ko noķēru pagājušā gada 26. novembrī, kas gredzenota 16.10.2013.  Tīklus uzstādīju piemājas egļu pudurītī blakus dārzam un tajos noķēru savu šī gada pirmo Mazo mušķērāju.

    Mazais mušķērājs © Armands Majevskis

    Pavisam šajās brīvdienās izdevās apgredzenot 18 putnus no 10 sugām:

    Čuņčiņš – 5, Vītītis – 2, Baltā cielava – 2, Melnais erickiņš – 2, Mazais mušķērājs – 1, Bezdelīga – 1, Purva zīlīte – 1, Dārza ķauķis – 1, Lauku zvirbulis – 1, Zaļžubīte – 1

     

     

  • Brīva nedēļa Naukšēnos (0) 03.10.2017

    Savu augusta atvaļinājuma nedēļu (no 19.08. līdz 27.08.2017) pavadīju Naukšēnos. Laiks bija lietains un šādā laikā vēru tīklus ciet. Reāli sanāca gredzenot kādas trīs dienas un pirmajos gājienos tīklos bija rīta rasa, tādēl rezultāti, jateic, diezgan švaki.

    Melngalvas ķauķis © Armands Majevskis

    Kopā pa visu nedēļu Naukšēnos mežā apgredzenoju 64 putnus no 12 sugām:

    Zeltgalvītis – 14, Čuņčiņš – 10, Melngalvas ķauķis – 8, Lielā zīlīte – 7, Pelēkā zīlīte – 6, Sarkanrīklīte – 5, Dārza ķauķis – 4, Vītītis – 4, Dzilnītis – 2, Gaišais ķauķis – 2, Zilzīlīte – 1, Žubīte – 1

     

     

  • Gredzenošanas atvaļinājums Papē (0) 03.10.2017

    Šajā vasarā Jūlija otrajā pusē devos uz Papi, lai nedēļu gredzenotu putnus. Pirmajā dienā paspēju izmežģīt potīti un uzpampa kāja, līdz ar to gumijniekus vilkt nost un virsū bija diezgan grūti un sāpīgi. Tādēļ vairākus gājienus uz tīkliem nācās izlaist. Šogad jaunieši izdzina jaunas līnijas Papes ezera niedrājā un uzstādīja tur divas rindas ar tīkliem. Izlikām papildus tīklus krūmos, lai būtu lielāka sugu daudzveidība. Tā kā vēl putnu migrēšana nebija sākusies putnu nebija pārāk daudz, tomēr Papes ezera niedrājā ir dažas sugas, kuras diez vai izdosies naukšēnos noķert un izpētīt. Tādas, piemēram, ir bārdzīlīte un seivī ķauķis. Šis ir arī interresants laiks gredzenošanai, jo ir daudz jauno putnu, kas pirms kāda laika vai nesem ir pametuši ligzdu.

    Gredzenošanas galdiņš pie Papes ezera niedrāja © Armands Majevskis

    Pēc pāris dienu gredzenošanas izdomājām mazliet uzlabot gredzenošanas vietu un pie niedrāja uztaisījām galdiņu, lai ērtāka darbošanās, citādi sēžot skudrās kad tajā pašā laikā vēl uzplijās vairāki desmiti odu, gredzenošanas process tiek mazliet traucēts. Pabeidzām iekārtot vietu un ejot uz tīkliem tieši nodomāju, ka vajadzētu jau tomēr kādai bezdelīgai pievakarē sērst niedrājā. Pieejot pie tīkla uzreiz pamanīju ka divas sapinušās tīklu kabatās, viena šī gada putns, otra pieaugusi, tās arī bija vienīgās divas bezdelīgas ko pa visu nedēļu noķērām.

    Bezdelīga 1y+ (pieaudzis putns) © Armands Majevskis

    Bezdelīga 1y (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Paviam šīs nedēļas laikā apgredzenoju 154 putnus no 36 sugām:

    Niedru stērste – 25, Ceru ķauķis – 23, Purva ķauķis – 10, Vītītis – 9, Brūnspārnu ķauķis – 9, Ezeru ķauķis – 6, Bārdzīlīte – 6, Dārza ķauķis – 6, Erickiņš – 5, Mazais svilpis – 4, Somzīlīte – 4, Čuņčiņš – 4, Cekulzīlīte – 4, Seivi ķauķis – 4, Melngalvas ķauķis – 4, Gaišais ķauķis – 4, Iedzeltenais ķauķis – 3, Baltā cielava – 2, Bezdelīga – 2, Svilpis – 2, Pelēkā zīlīte – 2, Melnais mušķērājs – 2, Mazais ķeģis – 1, Mazais dzenis – 1, Dzeltenā stērste – 1, Sarkanrīklīte – 1, Žubīte-  1, Kārklu ķauķis – 1, Melnais erickiņš – 1, Lukstu čakstīte – 1, Brūnā čakste – 1, Niedru strazds – 1, Zaļžubīte – 1, Pelēkais mušķērājs – 1, Dižraibais dzenis – 1, Melnais meža strazds – 1.

     

     

  • Bezdelīgu piekūni (0) 02.10.2017

    Jūlija sākumā sēņojot Garkalnes mežos sadzirdēju virs galvas dīvainu pīkstoņu, tur lidinājās divi satraukti bezdelīgu piekūni. Paskatījos apkārt un ieraudzīju arī satraukuma iemeslu. Priedes galotnē bija ligzda, kurā bija redzams viens mazulis. Uzzvanīju A. Kalvānam izstāstīju kas un kā, un nosūtīju bildi, kur redzams mazulis.

    Bezdelīgu piekūns (jaunais putns) © Armands Majevskis

    Izrādījās, ka tie vēl ir gredzenojami. Nākamajā dienā jau devāmies tos apgredzenot. Ligzdā izrādījās divi mazuļi, tie katrs saņēma pa gredzenam un tika novietoti atpakaļ ligzdā. Pēc pāris nedēļām jau tie lidinājās pa Garkalnes mežiem vecāku pavadībā.

     

     

  • Zivjērgļu gredzenošana (0) 02.10.2017

    Šovasar jūnija otrajā pusē bija unikāla iespēja kopā ar ornitologu Aigaru Kalvānu gredzenot zivjērgļu mazuļus. Tiem vienai kājai apliek metāla gredzenu, kur nodādīts nr. un valsts, bet uz otras – plastmasas gredzenu ar vienu burtu un diviem cipariem, tam uz sarkana fona ir balti un lielāki cipari, lai tos varētu nolasīt no lielāka attāluma, ērglim lidojot. Biju pieteicies palīgos uz piecām dienām.

    Zivjergļi (jaunie putni)© Armands Majevskis

    Uzņēmības pilns devos līdzi un piedzīvojums varēja sākties. Sistēma šāda – Aigars ar kāpšļiem uzkāpj kokā, nolaiž somu ar mazuļiem lejā, es aplieku gredzenus, nosveru, ielieku somā un Aigars tos atkal uzvelk augšā. Gaužām vienkārši izklausās, taču lai tiktu pie ligzdām ir jāiet lieli attālumi pa purviem, un var gadīties ka pēc pāris kilometru noiešanas nokļūsti pie tukšas ligzdas, vai sliktākajā gadījumā pie nolūzuša koka. Ortrajā dienā jau biju mazliet sagurušāks un mazliet sāka sāpēt mugura, kā arī piesmēlu zābaku purvā, labi ka līdzi biju paņēmis garos makšķernieku zābakus un varēju turpināt ekspedīciju sausām kājām.

    Nolūzis koks ar mākslīgo ligzdu © Armands Majevskis

    Pie vienas no ligzdām sagatovoju visu inventāru pa rokai, bet kad tika nolaisti zivjērgļu mazuļi, pamanīju, ka gredzenu somiņa visa noklāta ar sarkanajām skudrām (tā ka pati somiņa gandrīz nav redzama), kā ņemu to nopurināt, visi gredzeni aizgāja pa gaisu, pagāja laiciņš kamēr tos visus atradu, tad beidzot sāku gredzenošanas darbus, bet kad paņēmu superlīmi, sapratu ka tūbiņas gals ir aizķepis ar sacietējušo līmi un nācās to nokost, līdz ar to visi zobi bija salipuši ar superlīmi. Pēc mirkļa Aigars no koka galotnes saka, ka tuvojās alnis, man stress mazliet palielinās, bet kad jau trešajam mazulim liku pēdējo gredzenu no koka augšas atskanēja balss: “Vai tu tur vēl esi?”, tad sapratu ka laikam baigi ilgi esmu čakarējies, bet viss galu galā izdevās godam. Trešajā dienā saindējos ar pārtiku un nu jau bija pavisam švaki, taču ar dabas apstākļiem gan reāli paveicās, bija sauss un ne pārāk karsts laiks, tomēr ilgi staigājot pa purvu tāpat bija diezgan sutīgs. Zem ligzdām varēja atrast spalvmaiņā nomestās lidspalvas, kā arī pāri ligzdas malai nokritušus pusapēstus zivju gabalus.

    Zivjērģļa barība © Armands Majevskis

    Pāris zivjērgļu ligzdas bija uz ezera salām un lai tām piekļutu vajadzēja laivu, līdz ar to arī rokām tika labs trenniņš, airējoties.  Pēcpusdienā sajūtas mazliet uzlabojās, bet domas jau vilka uz māju pusi un tā es izturēju tikai trīs dienas. Bet ļoti labas un pieredzes bagātas dienas.

     

     

  • Kā gredzeno putnus un gredzenošanas inventārs (0) 01.10.2017

    Pēc teorijas un prakses apgūšanas uzsākot patstāvīgu gredzenošanu ir jāiegādājas inventārs un jāizvēlas gredzenošanas vieta. Vislabākā izvēle ir piemēram savs privātīpašums vai vieta, kur apgrozās maz cilvēku, mežs, krūmi, vai niedrājs pie ezera vai upes, kur nestaigā daudz makšķernieki. Vietai jābūt ne pārāk tālu, jo tīkli ir jāapseko reizi divās stundās, ideālā gadījumā ik pēc stundas.

    Gredzenošanas tīkli © Armands Majevskis

    Putni tiek ķerti speciālos gredzenošanas tīklos, kurus pārdod tikai  licenzētiem gredzenotājiem (tiem kuri saņēmuši gredzenošanas atļauju no LGC (Latvijas Gredzenošanas Centra)).  Tīkli veidoti kā vairāku stāvu kabatas, kurās putns lidojot pret tīklu iekrīt un sapinās. Cilvēkam, kurš pirmo reizi ierauga tīkos sapinušos putnu, var šķist, ka to vispār nav iespējams izpīt, taču pēc praktikām nodarbībām pieredzējuša gredzenotāja pavadībā, to diezgan ātri var apgūt.

    Papildus tīkliem jāiegādājās gredzenošanas standziņas un speciāli lineāli, kuriem pie nulles atskaites punkta ir maliņa pret kuru atspiest spārnu, lai to varētu precīzi izmērīt. Tad protams vēl gredzenošanas centrā jāpasūta paši gredzeni. Paiet laiks kamēr iemācās raiti visu izdarīt meža apstākļos. Vienreiz man mežā izveidotajā slēpnī bija nokritis zemē un pazudis viens gredzens, ja to nebūtu atradis, tad būtu sajukuši dati par pēdējiem pieciem gredzenotajiem putniem, bet kaut kā paveicās, ar pirmo piegājienu mazliet parušinot kūdraino zemi gredzens uzreiz atradās.

    Gredzenošanas inventārs © Armands Majevskis

    Vēl nepieciešams bloknots un zīmulis mērījumu un citu datu pierakstīšanai (gredzena nr, dzimums, vecums, datums un vieta). Noteikti zīmulis, jo slapjā laikā (ja nu pēkņi uznāk lietus), ar pildspalvu rakstītais teksts izplūst un vairs nav salasāms. Vēl ir speciāli putnu maisiņi (otrajā foto, sarkanie), kuros turēt izpītos putnu, kas gaida savu gredzenošanas kārtu.

     

     

  • Kā es kļuvu par putnu gredzenotāju. (0) 05.09.2017

    Par putniem sāku interesēties 2014. gadā, kad netīšām nofotografēju sīli. Nebiju domājis ka pie mums Latvijā mēdz būt tik krāsaini putni, ar gaiši zilām spalvām. Iegādājos pirmos putnu noteicējus un tas viss mani ierāva kā akacī. 2015. gadā apmeklēju Andra Avotiņa juniora vadītos putnu atpazīšanas kursus, kurus rīkoja LOB (Latvijas Ornitloģijas Biedrība), bet jutu ka ar to man vēl nav gana un pieteicos 2016. gadā uz Oskara Keiša vadītajiem Nord University Bird ID lauka kursiem, kur putnus iemāca atpazīt ne tikai pēc izskata, bet arī pēc balsīm. Tās ir vairākas lauka sesijas, kur par putniem māca ne tikai teorētiskos trenniņuzdevumos, bet arī praktiskās nodarbībās divu dienu ekskursijās. Pēdēja sesija notika Papē, kur atrodas Ornitoloģiskais pētniecības centrs (LU Bioloģijas institūta ornitoloģiskasis stacionārs).

    Vistilbe (Lymnocryptes minimus) © Armands Majevskis

    Tur tad arī uzzināju, kā notiek putnu gredzenošana un kādas zināšanas nepieciešamas lai kļūtu par putnu grdzenotāju. Vasaras beigās pāris nedēļas tur mācījos pīt no tīkliem putnus un burtiski kā sūklis uzsūcu visu iespējamo informāciju par putnu sugu noteikšanas pazīmēm tos turot rokā (jo rokas stiepiena attālumā putni izskatās krietni savādāk, nav tik izteiktas tās pazīmes, kas raksturīgas no tālienes vērojot, bet jāpievērš uzmanība citām, kā arī jāizdara attiecīgi mērījumi). Jāiemācās katrai sugai, kādas ir raksturīgākās dzimumu un vecumu atšķiršanas pazīmes, lai uz vietas gredzenojot nebūtu daudz jātērē laiks buroties pa grāmatām.

    Sloka (Scolopax rusticola) © Armands Majevskis

    Rudenī iepazinos ar putnu gredzenotāju Aigaru Kalvānu, kura vadībā Ainažos ieguvu papildus zināšanas un pieredzi putnu gredzenošanā. 2016. gada oktobrī atkal ierados Papē, kur kopā ar Valtu Jaunzemi gredzenojām pūces un citus migrējošos putnus. Jāteic, ka pēc nedēļas ilgas pūču gredzenošanas, kuras laikā katru nakti trīs reizes ik pēc divām stundām jāmostās un jāiet pārbaudīt tīkli, iestājās tāda jocīga sajūta it kā tu atrodies kaut kur starp zemi un debesīm, nesaprotot ne rīta, ne vakara, bet tas bija neatsverami jēgpilns un zināšanu papidināšanas ziņā pilnvērtīgi pavadīts laiks. Ziema pagāja lasot Svensonu, grāmata kas putnu gredzenotājiem ir Bībeles vietā. Protams aktīvi arī pētīju Demongina jauno noteicēju Birds in the Hand. 2016. gada nogalē ieguvu gredzenotāja apliecību, ko izsniedz Latvijas Gredzenošanas Centrs (LGC) un pamazām uzsāku patstāvīgu gredzenošanu. Uztaisīju putnu ķeramo kasti – barotavu, pēc izskata līdzīgu tai, kas Papē atrodas murda galā, un sāku ķert zīlītes, kā arī citus putnus, kuri ziemā apciemo barotavas. 2017. gada maijā uzsāku putnu gredzenošanu tīklos, ar kuriem ķerot putnus gredzenošanai, to sugu daudzveidība jau krietni palielinās un te nu var pielietot savas zināšanas, attīstīt tās, pilnveidoties un piedalīties putnu pētniecībā.