Sistemātika

Zivju gārnis (Ardea cinerea) © Ainars Mankus

Zivju gārnis

Ardea cinerea
Grey heron
Серая цапля

Pazīmes:
Zivju gārnis (Dzēse) ir nedaudz mazāks par stārķi. Mugurpuse pelēka, galva balta, aiz acīm stiepjas melna svītra, kas pāriet pagarinātās, melnās pakauša spalvās. Astes spalvas īsas. Jaunajiem putniem galva pelēka un nav pagarinājuma spalvu. Lidojums mierīgs, lēniem spārnu vēzieniem. Gājputns. Kopējais putna garums 90 - 98 cm, spārnu vēziens 1,75 – 1,95 m, svars 1,6 – 2 kg. Dzīves cikls, 25 gadi un ilgāk.

Sastopami:
Bieži sēž kokos. Barību meklējot, dažkārt iebrien ūdenī un ilgi stāv nekustīgi, nemainīgā pozā (parasti galva pievilkta pleciem). Ziemo R un Centrāleiropā. Siltākās ziemās pie neaizsalstošiem ūdeņiem arī latvijā.

Uzturēšanās laiks Latvijā:

Ligzda un olas:
Ligzda samērā maza. To pagatavo no sausiem zariem, saknēm, zāļu stiebriem, lapām, spalvām u.c. Parasti ligzdo kolonijās mežos (arī dīķu un ezeru krastos, salās) dažādos kokos, reizēm krūmos vai niedru sagāzumos. Aprīlī - maijā, 4 - 6 zilganzaļas olas. Perēšana ilgst 25 dienas. Tēviņš ik dienas uz dažām stundām nomaina mātīti ligzdā. Mazuļi pūku tērpā brūnganpelēki. Tie ligzdā guļ vairāk nekā mēnesi un atstāj to tikai tad, kad iemācījušies labi lidot. Zivju gārnis pienes mazuļiem zivis, peles, dažādus rāpuļus un abiniekus, kā arī kukaiņus. Visu piegādāto barību mazuļi nespēj apēst, tā izkrīt no ligzdas un bojājās, un izplata nejauku smaku.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 19.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 44.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 122.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 46.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 129.lpp