Sistemātika

Rubenis (Lyrurus tetrix) © Alexey Kurochkin

Rubenis

Lyrurus tetrix
Black grouse
Тетерев

Pazīmes:
Tēviņa apspalvojoms spīdīgi melns; uz spārniem baltas šķērssvītras. Astes apakšējās spalvas baltas (sevišķi uzkrītošas riesta pozā); uzacis sarkanas. Mātīte rūsganbrūna, raiba. Lidojumā astes galā redzams neliels iegriezums (atšķirībā no medņa mātītes); uz spārniem šauras, baltas šķērssvītras. Lido ātriem spārnu vēzieniem, ik pa brīdim īslaicīgi planējot. Kopējais putna garums 40 - 55 cm, spārnu vēziens 65 – 80 cm, svars 0.75 – 1.4 kg. Dzīves cikls, 5 gadi un vairāk.

Sastopami:
Jauktu koku mežaudzēs, jaunaudzēs purvos un to malās, krūmainās pļavās; barošanās laikā arī uz tīrumiem. Pavasarī tēviņiem raksturīgas riesta cīņas noteiktās riesta vietās. Riesto uz zemes. Sagaidījis pirmās siltās februāra dienas, rubenis, nometies bērza galotnē, gari nošņācās un tāpat kā mednis, apskatījis, kur sarīkot pavasarī riestu, velk ar spārnu pa sniegu. Tas izvēlas klajumu mežā, purvā vai pļavā, labi pārskatāmu, kur, gaismai austot ierodas 10 - 15 rubeņu tēviņi. Riestu atklāj kāds no vecākiem rubeņu tēviņiem, kas, lielīgi spārnus sasizdams, gari nošņācas. Viņam ar tādām pašām skaņām atbild citi tēviņi, kas vēel atrodas kut kur netālu. Drīz tie cits pēc cita sarodas laukumā. Tad sāk;as īsta buldurēšana, kurai nav ne sākuma, ne gala. Šņācot rubenis sit ar spārniem, kaklu un galvu tur uz augšu; ķermenis horizontāli, spārni nolaisti, astes spalvas skaisti izplestas. Tēviņi savā starpā nikni cīnās, bet mātītes laidelējās un pastaigājās turpat riesta vietā, mierīgi sasaukdamās.Vasaras beigās rubeņu bariņi labprāt apcieemo labības laukus un mielojas ar graudieem. Ziemā pārtiek no bērzu un alkšņu pumpuriem un kadiķu ogām. Uznākot aukstam laikam, rubeņi ierokas sniegā starp paegļu krūmiem un ogulājiem, sliktā laikā tur uzturas vairākas dienas.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Nometnieks

Ligzda un olas:
Netālu no tās vietas, kur notiek tēviņu cīniņi un izplūkšanās, purvā vai mežā mātīte izkasa zālē un viršos pie kāda krūma vai priedītes mazu bedrīti un maija vidū dēj 7 - 12 olas; brūngandzeltenas, apklātas ar tumšākiem vai gaišākiem brūniem plankumiem un punktiņiem. Perēšana ilgst 27 dienas. Tēviņi perēšanā un mazuļu izvadāšanā nepiedalās. Izperēti mazuļi tūlīt atstāj ligzdu un seko mātītei. Pirmajās dienās pārtiek no dažādiem kukaiņiem, kāpuriem un sevišķi skudru kūniņām, vēlāk barojas ar augu barību un meža ogām.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 44.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 86.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 55 - 57.lpp;
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 95.lpp