Sistemātika

Baltirbe (Lagopus lagopus) © Mārtiņš Briedis

Baltirbe

Lagopus lagopus
Willow Grouse
Белая куропатка

Pazīmes:
Apspalvojuma krāsa mainīga sakarā ar vairākām spalvu maiņām gada laikā. Riesta tērps rūsganbrūns, izņemot baltos spārnus , vēderu un kājas. Pēcriesta tērps (rudenī un ziemā) balts , tikai aste melna; uzacis sarkanas. Spārnos ceļas ar troksni. Kopējais putna garums 37 - 42 cm, spārnu vēziens 55 – 66 cm, svars 650 – 750 g. Dzīves cikls, 7 gadi un vairāk.

Sastopami:
Lielākos sūnu purvos ar panīkušām sīkām priedītēm. Kad ziemā visi purvi un meži pārklājas ar baltu sniega segu, tad arī baltirbe nomet savu vasaras tumšo, sarkanbrūno tērpu un apmaina to pret apžilbinoši baltu, tikai knābis astes stūres spalvas paliek melnas. Rudenī un ziemā uzturas baros, bet iestājoties pavasraim, sadalās pārīšos un ļoti draudzīgi turas kopā visu vasaru. Rudenī baltirbes salasās vairākas ģimenes kopā un klejo pa krūmiem, purviem, ganībām, kur meklē barību nokūltos laukos, citā laikā pārtiek no jaunajiem dzinumiem, pumpuriem un sēklām, vasarā no kukaiņiem. Žēl, ka šis interesantais purva putns kļūst arvien retāks.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Ļoti reta, daudzu gadu laikā novēroti vien daži putni

Ligzda un olas:
Sameklējis purvā piemērotu vietu, tēviņš, saulei lecot, nometas uz kāda augstāka cinīša un vairākas reizes nokliedzas. Šī dziesma neizklausās pēc putna dziesmas, bet pēc āža blējiena. Nodziedājis pāris reižu tupot, tēviņš uzspurdz gaisā metrus 20 - 30 no zemes un, planēdams lejā, kā milzu koku čipste, un turpina savu dziesmu nolaižoties. Kamēr tēviņš skandina dziesmas, mātīte sameklē zem priedītes lēzenu bedrīti, ieloka tur zāles stiebrus, lapiņas un dēj 8 - 12 olas ar tumšbrūniem plankumiem uz gaišākavai tumšaka dzletena pamata. Perē 21 dienu. Tēviņš visā perēšanas laikā cītīgi apsargā ligzdu, tupēdams uz kāda nolauzta koka vai ciņa; tiklīdz ierauga ienaidnieku, dodas tam pretī un ar lielu sparu dzen to projām, vārnas, žagatas un citus putnus, bet, ja tuvojās kāds zvērs - lapsa, vilks vai suns, pielieto viltību, nometas zemē un izplētis asti, nolaidis spārnus, klibo projām. Protams, šādam vilinājumam zvērs nevar vienaldzīgi turēties pretī un dodas baltirbei virsū, bet ši tikai nedaudzus soļus palaižas uz priekšu un atkal klibo tālāk. Jo vairāk iekaist uzbrucējs, jo lielākus attālumus aizlido vilinātājs, kamēr aizvedis to lielu gabalu projām, iespurdzas un lielu loku apmezdams no otras puses pielaižas atpakaļ pie ligzdas.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 44.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 237 - 239.lpp;
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 93.lpp