Sistemātika

Sulla © Andreas Trepte

Ziemeļu sulla

Morus bassanus
Gannet
Северная олуша

Pazīmes:
Zoss lieluma putns ar spēcīgu knābi, gariem spārniem un ķīļveidīgi nosmaiļotu asti. Apspalvojums balts, tikai spārnu gali melni. Jaunie putni tumši ar gaišākiem raibumiem. Putna garums 85 – 89 cm, spārnu vēziens 1,65 – 1,8 m, svars 2,8 – 3,2 kg Dzīves cikls, 16 - 20 gadi.

Sastopami:
Lidojums taisns, brīžiem planējošs. Pēc barības strauji metās ūdenī un ienirst līdz 15 metru dziļumam. No ūdens virsmas sulla paceļas pret vēju, spēcīgi plivinot spārnus. Virs sauszemes tā sastopama tikai stipras vētras laikā. Labi peld. Vēl lidot neiemācījušies aizpeld no ligzdas vairāku simtu metru attālumā.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Latvijā konstatēts dažas reizes.

Ligzda un olas:
Sullas ligzdo kolonijās, kas sastāv no ap diviem tūkstošiem putnu pāru. Tās ligzdo stāvos klinšu krastos un salās Ziemeļatlantijā, kā arī Kanādas un Islandes piekrastēs. Ligzda, kas izskatās pēc kaudzes, darināta no aļģēm, nezālēm un dubļiem. Kā saistviela tiek izmantoti ekskrementi. Ligzdu daudzums vietām mērāms, divas ligzdas uz vienu kvadrātmetru, tādēļ mazuļu šķilšanās laikā agresīvie tēviņi var cits citu stipri savainot. Olu dēšana notiek marta beigās vai aprīļa sākumā. Perējumā parasti ir viena ovāla, zaļganzilas krāsas ola, ļoti reti divas. Jebkurā gadījumā izdzīvo tikai viens mazulis, kuru vecāki baro un silda uz maiņām. Putnēns izšķiļas akls, bez apspalvojuma un melnu ādu. Apspalvojums parādās pēc 11 diennaktīm. Pirmās divas nedēļas mazulis tiek barots ar atrijām no kakla kaklā, deviņas nedēļas ar veselām zivīm, pēc tam tas tiek atstāts bez barības, līdz nolecot no klints pirmo un pēdējo reizi atstāj ligzdu.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 17.lpp;
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 118.lpp

https://ru.wikipedia.org/wiki/Северная_олуша