Sistemātika

Svilpis (Pyrrhula pyrrhula) © Elza Marija Zacmane

Svilpis

Pyrrhula pyrrhula
Bullfinch
Снегирь

Pazīmes:
Drukns putns ar samērā masīvu knābi. Galvas virsa, pazode, aste un lidspalvas melnas; mugurpuse tēviņam pelēka (mātītei brūnganpelēka), izņemot balto muguras lejas galu un virsasti; uz spārniem balts laukums. Vēderpuse tēviņam spilgti sarkana, mātītei sārti brūnganpelēka. Acis tumšbrūnas, kājas melnas. Jaunie putni līdzīgi mātītei, tikai galvas virsa nav melna. Kopējais putna garums 15 cm, spārnu vēziens 22 – 26 cm, svars 21 – 27 g. Dzīves cikls, 2 - 3 gadi.

Sastopami:
Vasarā galvenokārt mežos ar egļu paaugu; ziemā vairāk apdzīvotu vietu tuvumā, parkos, dārzos. Bieži. Tuvojoties pavasarim, Svilpji cits pēc cita atstāj dārzus un parkus. Vairums ir ziemas viesi, tie tad dodas uz ziemeļiem, no kurienes ielidojuši, bet citi - tepat uz kādu parka nostūri vai mežu un maija mēnesī ssmeklē kādu biezu eglīti vai priedīti ligzdošanai. Pavasarī, saulainās dienās, labi ieturējuši azaidu, svilpji nododas dziedāšanai; kaut arī dziesma nav nekāda sevišķa, tomēr maigais tembrs un svipošana dažādās toņkārtās izklausās diezgan patīkama. Svilpis pārtiek no nezāļu un koku sēklām un ogām.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Daļējs nometnieks.

Ligzda un olas:
Visbiežāk biezos egļu zaros, nereti zemu; taisīta no zariņiem, sūnām, izklājumā saknītes, zīdītāju vilna; 4 - 7 zaļganas, ar brūniem un sarkaniem plankumiem izgreznotas olas. Perē 2 nedēļas. Savas ligzdas apkārtnē vasarā svilpis izturas diezgan klusu, kaut arī vienmēr reaģē uz imitācijām - atsaucas un pielido klāt.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 112 - 113.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 242.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 151 - 152.lpp;
Latvijas meža putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 200.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 426.lpp