Sistemātika

Lielā zīlīte (Parus major) © Armands Majevskis

Lielā zīlīte

Parus major
Great tit
Большая синица

Pazīmes:
Lielākā un visbiežāk sastopamā zīlīšu suga. Galva un rīkle melna, vaigi balti; vēderpuse dzeltena, pa vidu melna josla. Mātītēm tā šaurāka un starp kājām sadalās atsevišķos plankumos un izzūd. Mugurpuse olīvzaļa. Barību satur ar nagiem un apstrādā ar knābi. Jaunajiem putniem vēdera pamatkrāsa bāli dzeltena. Kopējais putna garums 14 cm, spārnu vēziens 22 – 25 cm, svars 16 – 21 g. Dzīves cikls, 2 - 3 gadi.

Sastopami:
Lapu koku un jauktos mežos, retāk skuju koku audzēs, parkos, dārzos. Ja zīlītei laimīgi izdodas ziemu pārlaist, tad viņa pirmā jau februāra beigās ar savām dziesmiņām sveic pavasari. Lielās zīlītes pirmās pavasara dziesmas tautā bija iesauktas par "lemešu kalšanu" un "zāģa vīlēšanu". Ja zīlīti ziemā pie mājām baro, tad arī pavasarī tā apmetas turpart uz dzīvi. Barību meklē arī uz zems, sevišķi ziemā.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Nometnieks, bet regulāras invāzijas

Ligzda un olas:
Koku dobumos, sienu spraugās, būrīšos, dažādā augstumā. Ļoti bieži ligzdošanai izmanto arī dažādas cilvēka radītas konstrukčijas - laternas, cauruļveida stabus, pastkastītes un tamlīdzīgi. Dējumā 5 - 13 olas, perē 2 reizas. Mazuļu barošanas laikā pārtiek no koku lapotnē dzīvojošu kukaiņu kāpuriem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem, citādi galvenokārt no dažādām ar eļļu bagātām sēklām un augļiem.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 105.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 212.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 207 - 208.lpp;
Latvijas mežu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 170.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 307.lpp