Sistemātika

Zivju dzenītis(Alcedo atthis) © Victor Ivanov

Zivju dzenītis

Alcedo atthis
Kingfisher
Обыкновенный зимородок

Pazīmes:
Neliels drukns putns ar samērā lielu galvu, pagaru spēcīgu knābi, īsām kājām (kuras pieaugušiem putniem ir sarkanas, be jaunajiem melnas) un asti. Mugurpuse zili zaļa; vēderpuse rūsganbrūna, izņemot gaišo rīkli. Knābis tēviņam viss melns, mātītei apakšknābis daļēji vai visā garumā sarkanīgs. Jaunie putni līdzīgi vecajiem putniem. Kopējais putna garums 16 - 17 cm, spārnu vēziens 24 – 26 cm, svars 35 – 40 g. Dzīves cikls, 5 - 10 gadi.

Sastopami:
Pie upēm ar stāviem, smilšainiem krastiem, reizēm ūdenskrātuvju vai karjeru krastos. Samērā reti. Lido straujiem spārnu vēzieniem, parasti zemu virs ūdens līmeņa. Visbiežāk sēž uz koku zariem, kas pārkārušies pāri ūdenim. Interesanti novērot, kā Zivju dzenītis dodas zivju makšķerēšanas gaitās. Vispirms viņš izvēlas krastā ūdenim pārkārušos sausu kārkla zaru, nometas uz tā un ilgu laiku tup nekustēdamies. Ieraudzījis zivtiņu peldam, kā akmens uz galvas iekrīt ūdenī un, laupījumu saķēris knābī, dodas ar visu pie bērniem uz alu. Ja zivis ilgāku laiku nerādās, kļūst nemierīgs, atstāj posteni un dodas pats medībās, laidelējas gar pašu ūdens virss un cītīgi vēro. Ja pamana kādu mailīšu baru, apstājas uz vietas, spārnus tirinādams, nogaida izdevīgu brīdi un iekrīt ūdenī. Sagrābis zivi aiz vidukļa, lai tā neizrautos no knābja, nometas uz akmens un pāris reižu iesit ar zivs galvu pa akmeni, un tikai tad to apēd. Ārpus ligzdošanas laika, barojas un uzturas pie jebkādiem ūdeņiem, pat jūras krastā. Ceļo galvenokārt naktīs viens uz Rietumeiropu. Ūdeņiem neaizsalstot, daļa pārziemo tepat.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Daļa pārziemo.

Ligzda un olas:
Stāvu krastu pašizraktās alās. Ala parasti līdz 1 m gara, ligzdas izklājumā sausa asaku un zvīņu masa; 6 - 7 baltas olas. Pēc 15 dienu perēšanas izšķiļas mazuļi, kurus vecāki cītīgi baro ar mazām zivtiņām, ūdens kukaiņiem un gliemežiem. Viss pārpalikums no bagātīgi klātā galda paliek turpat ligzdā un izplata nejauku smaku. Putnēni, arī paaugušies, arvien vēl ligzdā tup kaili. Nesen izvesti, jaunie putni īsu laiku uzturas ligzdas tuvumā.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 76.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 152.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 97 - 98.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 148.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 271.lpp