Sistemātika

Svīre (Apus apus) © Jiri Bohdal www.naturephoto-cz.com

Svīre

Apus apus
Swift
Чёрный стриж

Pazīmes:
Lielāka par bezdelīgu. Atšķirībā no tās spārni garāki un slaidāki; sakļauti spārni sniedzās pāri astes galam. Spārni sirpjveidīgi izliekti, lidojumā tos nekad nepiekļauj ķermenim kā bezdelīgas. Īsā aste šķelta. Knābis ļoti īss. Kājas īsas, piemērotas tikai, lai pieķertos pie dažādām sienām - visi pirksti vērsti uz priekšu, ar ļoti asiem nagiem. Apspalvojuma krāsa melna, tikai rīkle baltgana. Jaunajiem putniem gaišas segspalvu un lidspalvu apmales. Gājputns. Kopējais putna garums 16 - 17 cm, spārnu vēziens 42 – 48 cm, svars 36 – 50 g. Dzīves cikls, līdz 10 gadiem.

Sastopami:
Lielākās pilsētās un vietās, kur atrodas pilsdrupas, augsti baznīcu torņi. Lidojums ļoti veikls un ātrs. Barību ķer lidojumā. Reizēm dzer, lidojot ar atplestu knābi ļoti zemu virs ūdeņiem. Paiet nevar, ja nejauši nolaidusies zemē, bezpalīdzīgi guļ, pati arī nespēj no zemes pacelties spārnos (šādi putni vienkārši jāpamet gaisā).Ceļo dienu un nakti izklaidu baros. Aizlido augustā - septembrī uz Āfriku.

Uzturēšanās laiks Latvijā:

Ligzda un olas:
Mūru spraugās, jumtu vai torņu pažobelēs; nereti arī strazdu būros; 2 - 3 baltas olas uz kailas vietas, jo materiālu nevar sameklēt, nometusies zemē, ar saviem garajiem un masīvajiem spārniem tā no zemes nemaz nevar pacelties gaisā. Izperētie mazuļi paliek ligzdā tik ilgi, kamēr paši spēj lidot un sameklēt barību. Svīre baro bērnus dienā 20 - 34 reizes, katrā porcijā pienes ap 370 dažādu spārnoto kukaiņu. Laišādu kukaiņu skaitu samedītu. tai jāmēro ap tūkstoš kilometru.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 75.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 150.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 91 - 92.lpp;
Latvijas lauku putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1998.g. 78.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 267.lpp