Sistemātika

Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) © Armands Majevskis

Vakarlēpis

Caprimulgus europaeus
European nightjar
Обыкновенный козодой

Pazīmes:
Dzeguzes lieluma putns. Apspalvojums pelēki brūns (mizas vai zemsegas krāsā) ar tumšbrūniem un dzeltenbrūniem plankumiem (ļoti maskējoša). Galva liela, saplacināta, knābis neliels, bet muti var atplest ļoti plati. Šauri, gari spārni un aste. Acis lielas, melnas, novietotas tieši galvas sānos, tā, ka putns, galvu negrozot, redz 36. grādu leņķī sev visapkārt. Tēviņam balti plankumi spārnu un malējo astes spalvu galos. Dienu pavada, tupot uz zemes, vai piekļāvies koku zaram. Kājas tumšas, ļoti īsas, ar spalvu "biksēm". Kopējais putna garums 26 - 28 cm, spārnu vēziens 25 – 28 cm, svars 54 – 60 g. Dzīves cikls, vairāk kā 10 gadi.

Sastopami:
Retos jauktos un skuju koku mežos, sevišķi priežu silos, mežmalās un izcirtumos, purvu tuvumā. Barojas arī virs dīķiem, pie ezeriem, kultūrainavā. Kukaiņus ķer gaisā krēslā un naktī, lido ļoti klusi un veikli, bieži mainot virzienu, parasti samērā zemu virs izcirtumiem. Medījot kukaiņus no cilvēka daudz nebaidās un bieži pielido tuvu klāt. Perēšanas periodā lidojumā bieži var dzirdēt spārnu sasišanu. Naktīs bieži redzami uz ceļiem. Augustā - septembrī aizlido uz Āfriku.

Uzturēšanās laiks Latvijā:

Ligzda un olas:
Ligzdu nevij; 2 raibas olas dēj tieši uz zemes. Vecāki par jauno paaudzi ļoti rūpējās, bieži baro un apsarga no ienaidniekiem, izliekas ievainoti, lai aizvilinātu ienaidnieku projām.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 75.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 148.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 112 - 113.lpp;
Latvijas meža putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 80.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 265.lpp