Sistemātika

Ūpis (Bubo bubo) © Jiri Bohdal www.naturephoto-cz.com

Ūpis

Bubo bubo
Eurasian eagle owl
Филин

Pazīmes:
Vislielākā no mūsu pūcēm, ar garām "austiņām" un lielām oranžēm acīm. Apspalvojums dzeltenbrūns ar tumšām gareniskām svītrām un raibumiem (vēderpusē ir arī vēl sīks šķērssvītrojums). Aktīvs krēslā un naktīs. Kopējais putna garums 59 - 73 cm, spārnu vēziens 1.38 – 1.70 cm, svars 1.5 – 3.0 kg. Dzīves cikls, 10 - 20 gadi.

Sastopami:
Galvenokārt lielākos, vecākos mežu masīvos, arī klinšainās ūdensbaseinu krastmalās. Lido klusi, lēni, parasti tuvu zemei. Lidojumā spārni izskatās gari un plati, bet aste uzkrītoši īsa. Neligzdošanas laikā uzturas parasti pa vienam. Noslēpies vecos, pamestos mūros vai nepieejamā upes kraujā, Ūpis, acis mirkšķinādams, gaida vakara tuvošanos. Tad, zemu laizdamies, tas dodas uz medībām. Ieraudzījis uz lauka zaķi, l/eni kā ēna, bez trokšņa dodas tam virsū. Ja zaķis grib izglābties un laiž ļekas vaļā, tad tas ir pazudis, jo Ūpis drīz vien to panāk un savus garos nagus iecērt zaķa mugurā, un tad vairs nelīdz ne mežs, ne krūmi. Izbailēs zaķis skriedams meklē glābiņu, kur varētu nokratīt briesmīgo nastu. Ar vienu kāju turēdamies zaķa mugurā, Ūpis ar otru rauga pieķerties pie tuvākā koka vai celma. Dažreiz pat gadās tik stiprs zaķis, ka, glābdams savu dzīvību Ūpi parplēš pušu. Vienīgais līdzeklis zaķim glābties ir - drošsirdība, doties pretuzbrukumā: lecot līdz 3 m augstumā, zaķis ar saviem asajiem priekškāju nagiem pārdur Ūpja vēderu. Dabūjis no zaķa vairākus šādus belzienus, Ūpis to atstāj mierā. Taču Ūpis ar neveiksmi neaomierinās. Klusu, bez trokšņa, lēni spārnus cilādams, tas dodas no meža pāri laukiem, druvām un sētām un, savas lielās acis bolīdams, vēro, vai vēl ko nevar noķert vakariņām. Nav ko skumt, ja zaļis izbēga: laba būs arī žurka vai pele, noderēs pat adatains ezis. Ūpim ezi pieveikt tīrais nieks. Viņa nagi ir daudz garākinekā eža adatas. barību meklē arī pie ūdeņiem (ūdensputnus). Var nomedīt arī medni, vistu vanagu, zivjērgli, pat melno stārķi. Nometnieks, bet jauni putni klejo, meklējot sev teritoriju. Ziemās nereti novērojams apdzīvotās vietās.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Nometnieks.

Ligzda un olas:
Uz zemes, reti arī koku un klinšu dobumos, ligzda var būt arī kokos, vecās citu lielāku putnu ligzdās. Marta veigās, aprīlī dēj 2 -3 olas, čaumala gluda, ar spīdumu. Gadā viens perējums. Uz zemes ligzda parasti ir sekla bedrīte pie kāda lielāka koka saknēm.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 71.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 142.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 224 - 225.lpp;
Latvijas meža putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 66.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 260.lpp