Sistemātika

Plīvurpūce (Tyto alba) © Jiri Bohdal www.naturephoto-cz.com

Plīvurpūce

Tyto alba
Barn owl
Обыкновенная сипуха

Pazīmes:
Pūce ar diezgan gaišu apspalvojumu un garām kājām. Ļoti labi izveidots, gandrīz trijstūrveidīgs plīvurs. Mugurpuse pelnu pelēka ar ļoti sīkiem tumšiem un gaišiem raibumiņiem; vēderpuse rūsgandzeltena ar retiem, sīkiem, tumšiem plankumiņiem. Acis melnas. Nav "austiņu". Spārni ļoti gari, aste īsa. Aktīva tikai krēslā un naktīs. Visām pārējām pūcēm, kuras arī iespējams sastapt cilvēka mītņu tuvumā (meža pūce, mājas apogs, ausainā pūce) vēderpusē ir diezgan lieli, gareniski, tumši plankumi, ar ko tās arī at šķiras no plīvurpūces. Plīvurpūce ir viena no retākajām un skaistākajām pūču sugām. Kopējais putna garums 33 - 39 cm, spārnu vēziens 85 – 93 cm, svars 290 – 460 g. Dzīves cikls, 5 - 10 gadi.

Sastopami:
Vecās ēkās, mūru drupās, baznīcu torņos un citās līdzīgās vietās. Balss asa, šņācoša. Plīvurpūce ir nometniece un klejotāja, mīl klejot pāri plašiem ūdeņiem. Vairāki eksemplāri ir sagūstīti uz kuģiem diezgan tālu no krasta. Medījot lido lēni un zemu, lidojums raksturīgi viļņveidīgs (it kā peldot).

Uzturēšanās laiks Latvijā: Nometniece un reta ligzdotāja.

Ligzda un olas:
Dēj 4 - 7 olas, dējuma lielums variē atkarībā no barības pieejamības - labos "peļu" gados vairāk nekā sliktos. Latvijā atrastajās ligzdās bijuši 3 - 5 jaunie putni. Gadā viens perējums.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 74 - 75.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 140.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 171.lpp;
Latvijas lauku putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1998.g. 66.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 256.lpp