Sistemātika

Dzeguze (Cuculus canorus) © Victor Ivanov

Dzeguze

Cuculus canorus
Cuckoo
Обыкновенная кукушка

Pazīmes:
Tēviņam mugurpuse un rīkle zilganpelēka; vēderpuse baltgana ar tumši pelēkām šķērssvītrām. Aste gara, pakāpeniski noapaļota, tumši pelēka ar gaišiem plankumiņiem; astes spalvu gali balti. Kājas dzeltenas. Mātītēm apspalvojums divejāds; pelēkā forma - samērā līdzīga tēviņiem; rūsganā forma - mugurpuse rūsgana ar tumšām šķērssvītrām; vēderpuse baltgana ar dzeltenbrūnām šķērssvītrām. Rūsganā forma sastopama reti. Jaunajiem putniem baltgana vēderpuse ar dzeltenbrūnu šķērssvītrojumu; uz pakauša baltgans plankums. Lidojumā atgādina zvirbuļvanagu. Kopējais putna garums 32 - 34 cm, spārnu vēziens 55 – 65 cm, svars 105 – 130 g. Dzīves cikls, līdz 10 gadiem.

Sastopami:
Dažādās mežaudzēs, purvos un krūmājos. Siltās un jaukās dienās aprīļa beigās vai maija sākumā jauktu koku mežā atskan pirmā dzeguzes kūkošana. Dzeguzes dziesmu patīkami noklausīties, kaut arī tā ir diezgan vienmuļa; sastāv no vienveidīgiem balsieniem, viena īsāka, otra garāka. Kūkojot tēviņš spārnus nolaiž drusku uz leju, galva un izplestā aste slīpi pacelta uz augšu, rīkle piepūsta, un katru balsienu pavada raksturīgā klanīšanās. Tēviņš, aizrautīgi kūkodams, grozās uz zara, raidīdams uz visām pusēm savu skaļo balsi. Kūko gan tupot koka galā, gan lidojot. Vasaras otrajā pusē bieži novērojama tupot uz sētu stabiem, zemiem krūmiem un tamlīdzīgās vietās. Mūsu senči dzeguzi labi pazinuši un dziesmās apdziedājuši viņas sērīgo balsi un bezrūpīgo dzīvi, jo pašai nav jātaisa ligzda un jāaudzina bērni. Pie mums dzeguze izmanto cielavas, sarkanrīklītes un čakstītes un citu kukaiņēdāju putnu ligzdas. Pārtiek galvenokārt no "matainiem" tauriņu kāpuriem, kurus citi putni neēd. Ceļošanas laikā jaunie putni nereti sastopami arī apdzīvotās vietās. Rudenī aizlido uz Āfriku.

Uzturēšanās laiks Latvijā:

Ligzda un olas:
Kigzdas pati nevij; olas, kuru izmēri un krāsa dažādiem putniem ļoti variē, pa vienai dēj galvenokārt dažādu zvirbuļveidīgo putnu ligzdās. Katra mātīte dēj olas tikai noteiktu putnu sugu ligzdās (var kļūdīties), attiecīga ir arī olu krāsa: zilas (lukstu čakstītēm, erickiņiem), raibas uz gaiša pamata (sarkanrīklītēm un ķauķiem). Čaumala gluda. Katrā ligzdā parasti 1 ola. Mazuļi izšķiļas ātrāk un izmet saimnieka olas (vai mazus mazuļus) noligzdas).

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 70.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 138.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 52 - 53.lpp;
Latvijas meža putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 64.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 253.lpp