Sistemātika

Zvirbuļvanags (Accipiter nisus) © Ainars Mankus

Zvirbuļvanags

Accipiter nisus
Sparrowhawk
Ястреб-перепелятник

Pazīmes:
Ievērojami mazāks par vistu vanagu. Tēviņiem mugurpuse variē dažados zilganpelēkos toņos, mātītēm tā ir zilganpelēka. Tēviņiem vēderpuse baltgana ar rūsganām, mātītēm tumši pelēkām šķērssvītrām. Mātīte apmpēram 10 cm lielāka par tēviņu. Jaunajiem putniem mugurpuse brūna, vēderpuse ar tumšām šķērssvītrām un gareniskiem plankumiem vīriešu dzimtes īpatņiem vai tikai šķērssvītrām sieviešu dzimtes īpatņiem. Atšķirībā no piekūniem spārni īsi, plati un noapaļoti, aste gara. Acis, knābja vaskādiņa un kājas dzeltenas. Gājputns. Kopējais putna garums 28 - 40 cm, spārnu vēziens 60 – 80 m. Svars 150 - 320 g. Dzīves cikls, 10 gadi un vairāk.

Sastopami:
Dažādās mežaudzēs. Ziemās bieži ielido apdzīvotās vietās, pat pilsētās. Parasti lido tuvu zemei vai starp koku galotnēm. Aktīvs vēzienlidojums mainās ar planēšanu. Atgriezies no pārziemošanas vietām, zvirbuļvanags apmetas jaunaudzēs, mežos un upju krastos, kur tuvumā ir lauki un ganības. Lielus mežus viņš neciena. Laupījumam uzbrūk gan uz zemes, gan gaisā. Dažreiz zvirbuļvanags medījot mazos putniņus izmanto viltību, lai pielavītos tiem tuvāk, viņš ļoti labi tēlo dzeguzes, baloža vai pelēkā strazda lidojumu, no kuriem putniņi nebaidās un pielaiž viņu ļoti tuvu, kad jau ir par vēlu noslēpties. Zvirbuļvanags galvenokārt pārtiek no maziem dziedātājputniņiem. Pie mums pārziemo ziemeļu populāciju īpatņi.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Daudzi pārziemo

Ligzda un olas:
Katru gadu ligzdo jaunā ligzdā egļu vai priežu jaunaudzēs, parasti izcirtumu vai klajumiņu tuvumā. Ligzda parasti skuju kokos, puskoka augstumā, platformveidīga; būvēta no sausiem zariņiem; iedobums izklāts ar egļu vai priežu mizas gabaliņiem; bieži vien izmanto arī vārnu ligzdas, ar kurām sākumā izkaro lielas cīņas. Maija beigās vai jūnija sākumā dēj 3 - 6 raibas olas ar violetpelēkiem un rūsgandzelteniem plankumiem uz balta pamata. Mātīte viena perē 3 nedēļas. Tēviņš pa to laiku piegādā perētājai barību. Jaunie putnēni visu jūlija mēnesi tup ligzdā, un vecāki tos rūpīgi baro; sākumā dod jau noplucinātus putnēnus, bet vēlāk - ar visu spalvu. Arī pēc izvadāšanas vecāki rūpējas par jaunajiem. Ligzdošanas vietā bieži dzirdami vecāku saucieni, kā arī mazo vanadzēnu čiepstēšana. Lielāki paauguši, jaunie putni izkāpj no ligzdas un tup turpat uz koka zariem.


Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 34 - 35.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 76.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 110 - 111.lpp;
Latvijas meža putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 40.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 151.lpp