Sistemātika

Niedru lija (Circus aeruginosus) © Ainars Mankus

Niedru lija

Circus aeruginosus
Marsh Harrier
Болотный лунь

Pazīmes:
Apspalvojuma krāsa ļoti mainīga. Tēviņam nugurpuse kastaņbrūna; aste pelēka (droša pazīme kā atšķirt no mātītes). Uz tumšo spārnu virspuses, liels, pelēks laukums. Galva un krūtis dzeltenīgas ar tumšiem raibumiem; vēders brūnganāks. Mātīte tumši brūna; tikai galvas virsa, dažkārt arī zods un rīkle gaiša. Lidojumā labi redzama gaišā spārnu priekšējā mala. Jaunie putni (līdz trīs gadu vecumam) ļoti līdzīgi mātītei, tikai galva parasti bez gaišajiem laukumiem. Lidojums viegls, šūpojošs, bieži planē; medījot lido zemu virs niedrājiem. Gājputns. Kopējais putna garums 48 - 55 cm, spārnu vēziens 1.1 – 1.25 m. Svars 400 - 800 g. Dzīves cikls, 15 gadi un vairāk.

Sastopami:
Niedrēm aizaugušos ūdens baseinos (sevišķi seklajos piejūras ezeros), arī purvi ar blīvākām niedru audzēm vai niedrēm aizaugušas pļavas. Barojas arī klajā lauku ainavā vai purvos. Niedru lija saviem upuriem neuzbrūk gaisā, bet visbiežāk censšas tos pārsteigt zemē. Ziemo Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Atsevišķi īpatņi pārziemo

Ligzda un olas:
Parasti biezos niedrājos; Lai sameklētu piemērotu ligzdošanas vietu ezerā, niedru liju pāris caurām dienām lido no viena ezera gala līdz otram meklēdami. Beidzot, kad tāda vieta uzieta, kur nevar piekļūt ne cilvēks, ne asinskārs dzīvnieks, niedru lija sāk taisīt ligzdu: no sausuem zariem, saknēm un niedrēm. Kad ir nostiprināts pietiekami labs pamats, ka uz tā var nolaisties, tā iekšpusu noklāj ar sausām zālēm, lapām, lupatām un niedru skarām, tajā dēj 4 - 5 zilganbaltas, rūsganiem plankumiem klātas olas. Mātīte viena perē 3 nedēļas, tēviņš tajā laikā to apsargā un pienes barību, bet brīvajā laikā nododas rotaļām, paceļas augstu gaisā, tad, savādi spārnus cilādams, izlikdamies ievainots, krīt lejā, skaļi saukdams. Mazuļi (ligzdguļi) pūku tērpā dzeltenīgi balti. Kamēr bērni mazi, mātīte vienmēr uzturas ligzdas tuvumā, bet par barības sagādāšanu rūpējas tēviņš. Tikai tad, kad mazuļi paaugušies, arī mātīte dodas tēviņam līdzi medībās. Palikuši ligzdā, bērni, kaut arī vēl mazi, ieraugot cilvēku vai kādu citu ienaidnieku, drošsirdīgi aizstāvās ar nagiem un knābi, apmetušies uz muguras. Tajā laikā, kad izsalkušie mazuļi prasa ēst, vecāki ir stipri norūpējušies par tiem un pienes gan peldētāju un bridējputnu mazuļus, gan peles, ūdensžurkas un rāpuļus.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 37 - 38.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 82.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 137 - 139.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 102.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 147.lpp