Sistemātika

Lauku lija (Circus cyaneus) © Jiri Bohdal www.naturephoto-cz.com

Lauku lija

Circus cyaneus
Hen Harrier
Полевой лунь

Pazīmes:
Tēviņam mugurpuse un krūtis zilganpelēkas, vēders balts. Pie astes pamata (mugurpusē) balts laukums (atšķirībā no stepju lijas tēviņa). Vidējās astes spalvas pelēkas, ārējās baltas. Lidspalvas pie pamata baltas, uz galiem melnas. Atšķirībā no pļavu lijas tēviņa, spārns bez melnas šķērssvītras un vēders bez raibumiem. Ap acīm ļoti raksturīgs plīvurs kā pūcei. Mātīte dabā ļoti grūti atšķirama no pļavu un stepju liju mātītēm, vienīgi putnu turot rokās. Mugurpuse brūna ar tumšiem gareniskiem raibumiem; pie astes pamata (mugurpusē) balts laukums; uz astes tumšas šķērssvītras. Platas brūnas svītras uz lidspalvām. Jaunie putni (līdz 3 gadu vecumam) līdzīgi mātītei; no pļavu un stepes liju jaunajiem putniem atšķiras ar raibumiem vēderpusē. Lidinās virs laukiem, ilgstoši zemu (1 - 15 m). Arī riesta lidojumi samērā zemi. Bieži metas zemē ar augšup paceltiem spārniem. Gājputns. Kopējais putna garums 43 - 50 cm, spārnu vēziens 1 – 1.2 m. Svars 300 - 700 g. Dzīves cikls, 15 gadi un vairāk.

Sastopami:
Galvenokārt klaji līdzenumi, pļavas, lauki, mitrāji, zemie un pārejas purvi, arī labības lauki un purvainu ezeru niedrāji. Kad zaļajās pļavās zied pienenes un druvās līgojās rudzu zelmenis, šis plēsoņa, kūtri spārnus cilādams, lēni šūpodamies, aplido katru zemes stūrīti, vērīgi raudzīdamies, vai nav redzama kāda pele, kurmis, ķirzaka, varde un neatsakās arī cīruļa, griezes, paipalas, ja tie nav laicīgi noslēpušies. Medījot, lido nepārāk augstu no zemes, lai medījums to no tāluma nepamanītu. Šāds piezagšanās paņēmiens līdzenā vietā ir ļoti izdevīgs. Bet to spēj tikai lijas, jo viņām ir piemēroti spārni un plata gara aste, kas ļauj lidojumā pēkšņi nobremzēt un satvert zemē noslēpušos upuri. Ziemeļu populācijas ir gājputni, ko Latvijā regulāri var novērot caurceļojot. Ziemo, galvenokārt D, R un C Eiropā un Mazāzijā.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Caurceļo, ligzdo, kā arī atsevišķi putni pārziemo

Ligzda un olas:
Maija mēnesī taisa ligzdu lielā zālē, izžuvušās ezera niedrēs vai kādā citā vietā uz paaugstinājuma. Ligzdas pamatā savij sausus zariņus, saknītes, niedres un zāļu stublājus, iekšpusi izklāj ar vilnu un spalvām, ko sameklē laukā. Dēj 4 - 6 iedzeltenbaltas, sarkanpelēkiem plankumiem izraibinātas olas. Olas perē mātīte viena 3 nedēļas, tēviņš pa to laiku uzturas ligzdas tuvumā, apsargā perekli un piegādā perētājai barību. Tēviņš savu tuvošanos ar medījumu pavēstī pa lielu gabalu skaļiem saucieniem. Mātīte atsaucas un izlido tam pretī, un, saņēmusi medījumu gaisā, aizlaižas klusākā vietiņā to notiesāt. Ja ligzdai tuvojas cilvēks, mātīte, ligzdu pametusi, paceļas gaisā un, apkārt lidodama, skaļā balsī sauc tēviņu, kurš laupījumu kaut kur zemē nometis, skrien mātītei palīgā atvairīt nelūgto viesi. Sākumā, kamēr nav iebiedēts, laižas cilvēkam gluži tuvu pie galvas, grasīdamies ieķerties cepurē. Mazuļi (ligzdguļi) pirmās dienās, tērpti baltās pūkās, diezgan nevarīgi, bet paaugušies jau droši aizstāvās - apmetas uz muguras, kniebj ar nagiem un plēš ar knābi, ka tos nevar rokās paņemt. Kad bērni ir tik lieli, ka var sekot vecākiem, vecie tos ņem līdzi medībās un apmāca sagūstīt laupījumu.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 38.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 139 - 141.lpp;
Latvijas lauku putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1998.g. 24.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 148.lpp