Sistemātika

Ķīķis (Pernis apivorus) © Armands Majevskis

Ķīķis

Pernis apivorus
Honey Buzzard
Осоед

Pazīmes:
Atšķiras no ļoti līdzīgā peļu un bikšainā klijāna ar garāku asti un slaidākiem spārniem; knābis lidojumā izstiepts uz priekšu (līdzīgi kā vārnai); uz astes 3 tumšas šķērssvītras - astes galā plata, tuvāk pie astes pamata divas šauras. Apspalvojuma krāsa ļoti mainīga. Mugurpuse pelēcīgi brūna; vēderpuse brūngana līdz pilnīgi balta. Jaunajiem putniem uz krūtīm un vēdera gareniskas svītras, acis tumšas (pieaugušiem putniem dzeltenas). Kājas dzeltenas, vaskādiņa pelēka. Planē retāk nekā klijāni. Riesta lidojumā tēviņš brīžiem sasit spārnus kopā virs muguras. Labi staigā pa zemi. Gājputns. Kopējais putna garums 52 - 60 cm, spārnu vēziens 1.35 – 1.5 m. Svars 600 - 1100 g. Dzīves cikls, 25 gadi un vairāk.

Sastopami:
Nelielos, galvenokārt skuju koku (arī jauktos) mežos, kas mijas ar laukiem un pļavām. Barību nes knābī. Barojas ar lapsenēm un zemes bitēm, kuras veikli prot izkārpīt no zemes. Ja kukaiņu aptrūkst, tad ķīķis ķer peles, čūskas, ķirzakas, retos gadījumos uzbrūk maziem putniņiem. Ķīķis nav tik bailīgs, kā citi plēsīgie putni un bieži redzams mežā tupam uz kādas nolauztas galotnes vai sausa zara. No turienes viņš savu medījumu iepriekš labi novēro un, pārliecinājies par tā atrašanās vietu, veikli aizlido, nometas zemē un izkārpa to no smiltīm. Vislabāk viņam garšo lapseņu un zemes bišu šūnas. Meklējot barību, ķīķis labi prot staigāt arī pa zemi. Ziemo Āfrikā.

Uzturēšanās laiks Latvijā:

Ligzda un olas:
Ligzdo dažādos kokos, galvenokārt eglēs, retāk lapu kokos. Tāpat kā citi plēsīgie putni, arī ķīķis labprāt izmanto kraukļa, vārnas vai citu plēsīgo putnu ligzdas, tās mazliet pielabo un jūnija sākumā dēj 2 - 3 dzeltenas, rūsganbrūniem plankumiem izraibinātas, apaļas olas. Perē pārmaiņus tēviņš un mātīte 30 dienas. Mazuļi - igzdguļi. Mugurpuse tiem ir dzeltenpelēcīga, vēderpuse balta, ligzdu pamet pēc 40 dienām. Pirms ligzdas atstāšanas mazuļi ar saviem nadziņiem mīl trenēties zemes rakšana un izkārpa visu ligzdas pamatu. Vecāki par saviem bērniem ļoti rūpējas. Pirmajā laikā baro tos no guzas ar izmiekšķētām lapseņu vai zemes bišu šūnām un medu. Kamēr bērni mazi, vecāki tos pārmaiņus silda un apsargā, un ligzdu izgrezno ar zaļiem zariem. Pirmajās dienās no ligzdas izvadātie mazuļi uzturas perēkļa tuvumā uz koku zariem, pēc tam aizlaižas tālāk un vecie tos apmāca medībām.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 36.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 80.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 113 - 114.lpp;
Latvijas meža putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.g. 32.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 139.lpp