Sistemātika

Stellera pūkpīle (Polystica stelleri) © Ron Knight

Stellera pūkpīle

Polystica stelleri
Steller`s Eider
Сибирская гага

Pazīmes:
Salīdzinot ar pārējām pūkpīlēm, Stellera pūkpīle vairāk līdzinās parastajām pīlēm. Galvas virspuse nedaudz saplacināta un uz pakauša esošais cekuliņš, rada kantainas pāreju uz kaklu. Knābja pamatne nenosegta (pārējām pūkpīlēm spalvas mazliet piesedz knābja pamatni). Spārni šauri un nospicināti, lai varētu viegli pacelties no ūdens. Tēviņš riesta tērpā izceļas ar baltu galvu un zaļu laukumu uz pakauša (cekulveidīgu) un diviem bālākzaļiem plankumiem abās pusēs knābja pamatnei. Ap acīm melni riņķi (brilles). Ap kaklu melns gredzens ar metalisku spīdumu, bet uz muguras melnbaltas, nokarenas plecu spalvas. Gājputns. Aste un pakaļgals melni. Mātītes viscauri tumši brūnas, tikai uz muguras nedaudz melnbaltās splavas līdzīgi kā tēviņiem.. Kopējais putna garums 50 - 58 cm, spārnu vēziens 80 – 95 cm. Svars 0.75 - 1.0 kg. Dzīves cikls, 15 - 20 gadi.

Sastopami:
Izplatības areāla centrs ir Beringa jūra, bet ligzdošanas vietas austrumu Sibīrijā, ziemeļu ledus okeāna piekrastē. Pārziemo Beringa jūras dienvidu neaizsalstošajā daļā. Pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem, kurus iegūst nirstot zem ūdens.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Reta ieceļotāja

Ligzda un olas:
Ligzdošanas vietās ierodas jau pa pāriem, bet neskatoties uz to reizēm tēviņi ķildojās, un uzsāk pat cīņu. Ligzda tiek iekārtota sausā vietā un parasti tā ir neliela bedrīte kas izklāta ar pūkām. Dējumā ir 6 - 7 olas. Perē tikai mātīte 3 - 3.5 nedēļas. Tēviņi perēšanas laikā dodas uz spalvmaiņas vietām.


Izmantotā literatūra:

Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 445.lpp

https://ru.wikipedia.org/wiki/Сибирская_гага