Sistemātika

Platknābis (Anas clypeata) © Ainars Mankus

Platknābis

Anas clypeata
Shoveler
Широконоска

Pazīmes:
No visām pārējām pīlēm atšķiras ar lielo knābi, kam gals karotveidīgi paplašināts. Tēviņam riesta tērpā galva mirdzoši zaļa, mugurpuse melni balta, vēders un sāni kastaņbrūni, guza balta. Mātīte brūngani raibumota. Abus dzimumus lidojumā (arī pēcriesta tērpā) viegli pazīt pēc raksturīgā nedaudz uz leju vērstā knābja (bieži saliec arī kaklu) zilās (no attāluma gaišās) spārnu priekšpuses. Arī peldot knābis vērsts uz leju. Gājputns. Kopējais putna garums 44 - 52 cm, spārnu vēziens 70 – 84 cm. Svars 400 - 1000 g. Dzīves cikls, 10 - 20 gadi.

Sastopami:
Ceļošanas laikā galvenokārt lielos, uzaugušos, seklos ūdensbaseinos. Pārtiek no dažādiem ūdenskukaiņiem, gliemežiem, ūdens augiem un pumpuriem. Spārnos paceļas viegli, ar raksturīgu troksni sasitot spārnus. Lido veiklili, līdzīgi baltvēderim, aktīvs, daudz laika pavada lidojot, sevišķi pavasarī. Jūnijā tēviņi pulcējas baros (līdz 50 īpatņiem), lai dotos uz spalvmaiņas vietām. Barojoties nenirst.

Uzturēšanās laiks Latvijā:

Ligzda un olas:
Ligzdu taisa uz zemes (labi paslēpta), bagātīgi izklātu ar dūnām, galvenokārt ezeru salās, retāk piekrastes pļavās. Maija beigās ligzdā atrod 8 - 11 olas; to krāsa variē no krēmkrāsas līdz gaiši olīvbrunai. Perēšana ilgst apmēram 24 dienas. Perē un mazuļus vedā tikai mātīte. Mazuļi ir ligzdbēgļi.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 24.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 60.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 136.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 82.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 76.lpp