Sistemātika

Pelēkā pīle (Anas strepera) © Ainars Mankus

Pelēkā pīle

Anas strepera
Gadwall
Серая утка

Pazīmes:
Nedaudz mazāka par meža pīli. Abiem dzimumiem uz spārna balts spogulis, kas sevišķi labi redzams lidojumā. Tēviņš riesta tērpā tumšpelēks, spārnu priekšpuse kastaņbrūna, knābis pelēks, kājas oranždzeltenas. Lidojumā labi redzams baltais vēders un melnā zemaste; uz ūdens labākā atšķirības pazīme ir melnais trijstūris pie astes. Mātīte līdzīga meža pīles un garkakļa mātītei (tikai ar baltu spoguli); no pēdējās atšķirama arī ar īsāku kaklu un asti, kā arī dzeltenīgo knābi. Kopējais putna garums 46 - 56 cm, spārnu vēziens 84 – 95 cm. Svars 650 - 900 g. Dzīves cikls, 10 - 15 gadi.

Sastopami:
Gakvenokārt lēni tekošos vai stāvošos ūdeņos iekšzemē. Pēcligzdošanas laikā sabiedriska, bet lielus barus neveido. Barojoties nenirst.Barojas galvenokārt augu barību (dzinumi, sēklas), vasarā ēd arī kukaiņus - sevišķi ūdenī nonākušus taisnspārņus. Lartvijas pelēkās pīles pārziemo Eiropas rietumu piekrastē.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Neregulāri ziemo

Ligzda un olas:
Ligzda uzz zemes, parasti zālaugiem klātās ezeru salās vai retāk peldošās slīkšņās kaiju kolonijā. Maijā - jūnijā dēj 6 - 12 krēmkrāsas, viegli rozā vai dzeltenīgas olas. Mazuļi ir ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Maijā - jūnijā 9 - 11 olas.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 23.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 60.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 72.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 71.lpp