Sistemātika

Meža pīle (Anas platyrhynchos) © Armands Majevskis

Meža pīle

Anas platyrhynchos
Mallard
Кряква

Pazīmes:
Lielākā peldpīle. Riesta tērpā tēviņam galva spīdīgi tumšzaļa, kakla gredzens balts, krūtis tumšbrūnas, vēderpuse gaiši pelēcīga, knābis zaļgandzeltens. Mātīte brūngani raibumota, knābis zaļganbrūns, dažreiz ar oranžas nokrāsas sāniem. Abiem dzimumiem ir zili violets spogulis ar baltām joslām abās malās (labi redzams lidojumā), aste ar platu baltu apmali, kājas oranžas. Pēcriesta laikā tēviņš līdzīgs mātītei, tikai krūtis tumšākas un galvas virsa melngana. Mātītes atšķiras no pelēkās pīles mātītēm ar lielāku augumu, brūnāku apspalvojumu un zili violeto spoguli; no Garkakļa mātītes ar resnāku kaklu, baltām joslām abās spoguļa pusēs un īsāku bālganu asti; no Platknābju mātītēm ar lielāku augumu un citādu knābi (platknābim knābja gals ir karotveidīgi paplašināts). Gājputns. Kopējais putna garums 50 - 65 cm, spārnu vēziens 81 – 95 cm. Svars 0.75 - 1.5 kg. Dzīves cikls, 15 - 25 gadi.

Sastopami:
Dažādu ūdensbaseinu piekrastes joslās. Ļoti bieži. Jūnija beigās tēviņi met spalvas un zaudē ne vien savu krāšņo rotu, , bet arī lidošanas spējas, un slēpjas visbiezākajos niedru biezokņos. Vēlos rudeņos, kad sāk aizsalt mazie dīķi un strauti, meža pīles uzmeklē lielos ezerus. Tad tēviņi jau atkal ir uzposušies riesta tērpos un pirms aizceļošanas sapārojas. Nobarojušās pīles veseliem bariem laidelējās virs pašām niedru galotnēm. Ar gredzenošanu pierādīts, ka mūsu meža pīles ziemo vācijā, lielākā daļa pārziemo Dānijā. Daudzas pārziemo tepat Latvijā. Barojoties nenirst, pārtiek gan no augui (sēklas, augu lapas un dzinumi, pat ozolzīles), gan dzīvnieku (vēzīši, vabolītes, spārnu, trīsuļodu, maksteņu kāpuri, gliemji).

Uzturēšanās laiks Latvijā: Ļoti bieži pārziemo

Ligzda un olas:
Ligzdo uz zemes, ļoti dažādās vietās, bieži arī vairāku kilometru attālumā no ūdens, piekrastes mežos un krūmājos. Pa retam koku dobumos vai būros, reizēm kokos kādu citu putnu ligzdās. Maija sākumā dēj 8 - 16 zaļganpelēkas vai olīvzaļas olas, kuras rūpīgi perē 26 dienas. Atstājot ligzdu, olas apsedz ar lapām vai zāli, lai ienaidnieks tās nevarētu saskatīt. Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tālāk no ezera perētus mazuļus mātīte ved uz ezeru, pa ceļam rūpīgi tos sargādama. Ezerā mazuļi paši arī spēj pasargāties ienirstot vai paslēpjoties krastā zālēs.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 22.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 58.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 132 - 133.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 76.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 73.lpp