Sistemātika

Lielā pūkpīle (Somateria mollissima) © Armands Majevskis

Parastā pūkpīle

Somateria mollissima
Eider
Обыкновенная гага

Pazīmes:
No citām pīlēm atšķiras ar ievērojamo lielumu, garu smagnēju ķermeni, ļoti garu galvu, kas nepārtraukti pāriet knābī (piere profilā slīpa) un raksturīgo lidojumu. Tēviņš riesta tērpā ir vienīgā pīle ar melnu vēderu un baltu muguru, krūtis baltas ar iesārtu nokrāsu, galvas virsa melna, pārējā galva un spārnu priekšpuse balta, pagarinātās pakauša spalvas zaļas. No krāšņās pūkpīles tēviņa atšķiras ar balto muguru un slīpo pieri (krāšņās pūkpīles tēviņam uz aukšknābja pamata liels oranžs paugurs). Pēcriesta tērpā izskatās melngans ar gaišākām krūtīm un baltu spārnu priekšpusi. Mātīte brūna, viscauri pārklāta ar melnganām šķērssvītrām un raibumiem. Jauno putnu tēviņi sākumā ir līdzīgi mātītēm, vēlāk galva kļūst šokolādes brūna un apspalvojumā parādās baltā krāsa. Lidojums ļoti raksturīgs - spārnu vēzieni mainās ar planēšanu (līdzīgs lidojums nav nevienai citai pīlei). Parasti lido zemu, sakārtojušās rindā. Gājputns. Kopējais putna garums 50 - 71 cm, spārnu vēziens 80 – 108 cm. Svars 1.2 - 2.8 kg. Dzīves cikls, 10 - 15 gadi.

Sastopami:
Eiropu apdzīvo Pūkpīles pasuga mollissima, tās sastopamas Britu salās, Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos. Eiropā mītošā populācija ir nometnieki, taču ziemeļu un pārējās populācijas migrē. Tipisks jūras putns. Krastā nāk tikai lai vairotos, tādēļ pa zemi staigā ļoti neveikli. Lido ar ātrumu 65 km/h. Labi peld, arī pies stipra vēja un nirst līdz pat 20 metru dziļumam. Barojās ar vēžveidīgajiem jūras piekrastes rajonos, kur dziļums nepārsniedz dažus metrus.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Nereti caurceļo un pārziemo

Ligzda un olas:
Tuvākās ligzdošanas vietas Igaunijas salās. Ligzdo uz klinšu krastiem, bieži vien uz mazajām klinšu saliņām, kur tās ir drošībā no lapsām.Ligzdu taisa ne tālāk, kā pus kilometru no krasta. Veido monogāmus pārus un ligzdo kolonijās. Riesta laikā tēviņš saslienās gandrīz vertikāli un vicinot spārnus demonstrē mātītei savu melno vēderu, piespiedis knāni pie krūtīm, tas pēcāk to paceļ gaisā izstiepjot kaklu un izdod skaļu dobju gaudojošu kliedzienu. Mātīti aplenc vairāki tēviņi, kas savā starpā bieži plūcas. Ligzda tiek veidotas izkašņājot bedrīti 20 -25 cm diametrā un 10 cm dziļumā, tā tiek bagātīgi izklāta ar pūkām, ko mātīte sev izplūc no vēdera. Dejumā ir 4 - 6 blāvi zaļganas, lielas olas. Perē mātīte viena 25 - 28 dienas.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 28.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 68.lpp;
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 80.lpp

https://ru.wikipedia.org/wiki/Обыкновенная_гага