Sistemātika

Lielā gaura (Mergus merganser) © Ainars Mankus

Lielā gaura

Mergus merganser
Goosander
Большой крохаль

Pazīmes:
Lielāka par meža pīli. Ķermenis slaids. Knābis sarkans, tiesvs un garš (bet ne tik izteikti tievs kā Garknābja gaurai). Tēviņiem riesta tērpā galva spīdīgi zaļgani melna, krūtis un vēderpuse balta ar viegli iesārtu nokrāsu. Lidojumā viegli pazīstams pēc gandrīz baltā ķermeņa un spārniem, melnās galvas un spārnu galiem (1 pakāpes lidspalvas). Atšķirībā no garknābja gauras tēviņam uz galvas nav cekula, krūtis un sāni balti, spogulis bez melnām šķērssvītrām. Tēviņš pēcriesta tērpā līdzīgs mātītei. Mātītei galva brūna ar cekulu, mugurpuse un sāni zilganpelēki, uz spārniem balti spoguļi; atšķirībā no garknābja gauras mātītei brūnā kakla augšdaļa krasi norobežojās no baltās apakšdaļas (garknābja gaurai krāsas pāreja uz kakla pakāpeniska), mugura zilganpelēka (garknābja gaurai brūnganpelēka). Lidojumā ķermenis garš, izstiepts. Peld dziļi iegrimusi. Lieliski nirst. Gājputns. Kopējais putna garums 57 - 69 cm, spārnu vēziens 82 – 98 cm. Svars 1 - 1.6 kg. Dzīves cikls, virs 8 gadiem.

Sastopami:
Ūdenstilpnēs, ceļošanas un ziemošanas laikā arī jūrā. Samērā bieži. No pārziemošanas vietām atgriežas marta beigās, aprīļa sākumā un apmetas ar zivīm bagātākajās upēs un ezeros, kuru apkārtnē ir lieli, dobumoti koki. Pirmie pavasarī atceļo tēviņi lielos baros, pēc tam ierodas mātītes. Barojas nirstot vai peldot ar iegremdētu galvu. Bieži tup uz akmeņiem vai sērēm. Upē, tuvojoties laivai, mazuļi, parasti cenšas aizmukt, skrienot pa ūdeni.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Caurceļo, daļa pārziemo

Ligzda un olas:
Ezeru, dīķu vai upju mežainās piekrastēs, vecu koku dobumos, arī būros. Nereti tālu no ūdens. Aprīlī - Maijā dēj 7 - 12 iedzeltenbrūnganas olas ar spīdošu čaumalu. Ja gaurai katru dienu no ligzdas izņemtu vienu olu, tā turpinātu dēt līdz pat 40 olām. Šā iemesla dēļ ziemeļzemju iedzīvotāji māju tuvumā uzceļ būrus, kur gaurām apmesties, lai izmantotu to garšīgās olas. Izperētus mazuļus gaura dažreiz knābī parnesot uz ūdeni, bet dažreiz tie paši izveļoties no dobuma un laimīgi saviem spēkiem sasniedzot ūdeni.Ja noguruši, māte tos uz muguras pavizina.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 29.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 70.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 190 - 191.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 98.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 88.lpp