Sistemātika

Ķerra (Aythya marila) © Ainars Mankus

Ķerra

Aythya marila
Scaup
Морская чернеть

Pazīmes:
Lidojumā abiem dzimumiem spārnu pakaļējā malā balta josla (tāpat kā cekulpīlei), apakšpusē asi kontrastē melnā ķermeņa priekšdaļa un baltais vēders. Tēviņam riesta tērpā galva, kakls, krūtis un ķermeņa pakaļdaļa melna, sāni un vēders balti. Knābis zilpelēks. Atšķirībā no nedaudz mazākās cekulpīles, mugura gaišpelēka un uz galvas nav cekula. Pēcriesta tērpā atgādina mātīti, bet mugura ir gaišāka, dažreiz pie knābja pamata neliels balts laukums. Mātīte ļoti līdzīga cekulpīles mātītei, bet pie knābja pamata diezgan liels un ausu apvidū mazāks balts laukums (cekulpīles mātītēm un jaunajiem putniem arī ir bālgans laukums pie knābja, bet tas ir ievērojami mazāks). Ļoti labi nirst. Spārnos paceļas diezgan viegli. Gājputni. Kopējais putna garums 42 - 51 cm, spārnu vēziens 67 – 73 cm, svars 0.8 – 1.3 kg. Dzīves cikls, 10 - 12 gadi.

Sastopami:
Ceļošanas laikā jūrā un dažādos ūdensbaseinos (galvenokārt jūrmalas joslā). Ķerra pieskaitāma pie ziemeļu apgabalu putnu faunas un Latvijā novērojama caurceļošanas laikā, lielākais vairums Ķerru ir sastopamas Engures, Babītes un citos ezeros oktobra beigās. Tā nav tik sabiedriska kā Gaigala un Brūnkaklis, kas rudenī pulcējas lielos baros. Pa vienai, divām, reti kad vairāk, viņas laidelējas virs niedru galotnēm. Ķerra arī nav sevišķi uzmanīga un piesardzīga. Novembra sākumā Ķerras no no mūsu ūdeņiem nozūd un pa naktīm aizlaižas uz siltākiem apgabaliem. Piejūras ezeros vairāk parādās tad, kad jūrā ir liela vētra un tur nevar atrast patvērumu.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Caurceļo

Ligzda un olas:
Ligzdo Latvijā ļoti reti. Uz zemes. 6 - 9 olas.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 25.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 187.lpp;
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 79.lpp