Sistemātika

Baltvēderis (Anas penelope) © Ainars Mankus

Baltvēderis

Anas penelope
Wigeon
Свиязь

Pazīmes:
Riesta tērpā tēviņam galva kastaņbrūna, galvas virsa dzeltenīgi balta, krūtis sarkanīgas, mugurpuse un sāni pelēcīgi. Peldot ķermeņa pakaļgalā balts laukums. Lidojumā labi redzams baltais vēders (arī mātītēm) un baltā spārnu priekšpuse. Pēriesta tērpā atgādina tumšu mātītī, bet atšķirams pēc baltām spārnu priekšpusēm. Mātīte līdzīga meža pīles mātītei, bet atšķiras ar mazāku augumu, sīkāku knābi, noapaļotu galvu un smailāku asti. Lidojumā abiem dzimumiem, bez citām pazīmēm, raksturīgs druknais augums un īsais kakls. Gājputns. Kopējais putna garums 45 - 51 cm, spārnu vēziens 75 – 86 cm. Svars 500 - 900 g. Dzīves cikls, 15 gadi un vairāk.

Sastopami:
Sūnu purvi, arī aizauguši ezeri un zivju dīķi, upes un citi mitrāji, retāk jūras piekraste. Pavasarī tēviņu bari lielākos ezeros redzami līdz jūnija vidum, bet rudenī caurceļojot ierodas diezgan agri - septembrī. Visvairāk šīs pīles var novērot oktobra sākumā Engures un Babītes ezeros. Novembra sākumā tās pavisam nozūd. Barojas galvenokārt ar augu barību, sēklām un dzīvnieku barībai maza loma.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Caurceļo un reti ligzdo

Ligzda un olas:
Ligzdo uz zemes vai peldošā slīkšņā. Maija vidū dēj 8 - 9 iedzeltenbrūni pelēkas olas. Mazuļi - ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte.

Balss:


Bildes:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 23 - 24.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 60.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 137.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 70.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 70.lpp