Sistemātika

Kākaulis (Clangula hyemalis) © Ainars Mankus

Kākaulis

Clangula hyemalis
Long-tailed Duck
Морянка

Pazīmes:
Vienīgā jūras pīle ar tik baltu ķermeņa apspalvojumu un veinveidīgi tumšiem spārniem. Galva maza, apaļa, knābis īss. Tēviņam ziemā galva, kakls, sāni un vēders balts, krūtis un muguras vidusjosla melnbrūna, vaigu un kakla sānos tumšs plankums, vidējās astes spalvas ļoti garas. Vasarā visumā tumši brūns, vēders balts, ap aci balts laukums. Mātītēm ziemā mugurpuse tumša, vēderpuse balta (krūtis pelēkbrūnas), galvas virsa tumša, uz vaiga tumšs plankums, pārējā galvabalta. Pēc vairošanās perioda (vasaras otrā pusē)galva un kakls gandrīz bez baltumiem. Lieliski nirst. Peldot aste paceļas virs ūdens līmeņa (kā peldpīlēm). Bez kākauļa, vienīgā pīle ar garu nosmailotu asti ir garkaklis, bet tam ir tumša galva, un tas uzturas galvenokārt iekšzemes baseinos, kā arī nekad nenirst pēc barības. Gājputns. Kopējais putna garums 38 - 60 cm, spārnu vēziens 73 – 79 cm. Svars 520 - 950 g. Dzīves cikls, 10 gadi un vairāk.

Sastopami:
Jūras piekrastē, reti arī lielākos piejūras ezeros. Ļoti bieži caurceļo. Ziemo regulāri, galvenokārt neaizsalstošā Kurzemes jūrmalā. Kākauļi dzīvo tālu aiz polārā loka, tundrās, un apmetas pie mums tikai caurceļojot uz dienvidiem. Pīlēm ir tāds paradums, ka viņas sapārojās un izvēlās sev dzīves biedru rudenī - caurceļošanas laikā, kad tēviņi saposušies riesta tērpos un peld bariņos, un starp tiem ir viena mātīte, kuras dēļ šeit notiek sacensības un cīņas. Tiklīdz viens no sāncenšiem tuvojas mātītei, cits ar lielu sparu drāžas tam virsū. Cīņa ir spraiga un īsa, pieveiktie konkurenti ienirst ūdenī, bet pēc kāda laika iznirst un atkal jau metās cīņā. Mātīte no lielās jezgas cenšas izvairīties gan ienirstot, gan paceļoties spārnos.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Caurceļo un ziemo

Ligzda un olas:
Dzimumbriedumu kākauļi sasniedz otrajā vai trešajā gadā. Pārus izveido ziemā, janvārī un februārī. Uz ligzdošanas vietu pāris ierodas barā ar pārējiem kākauļiem. Tēviņš regulāri peld ap mātīti un cilā garo asti, drebina kaklu un atmet galvu uz mugurpusi. Nezskatoties uz to ka tēviņu barā ir vairāk, pāris saglabā uzticību viens otram. Ligzdu veido diezgan dziļi zemē, dažķārt pirlnīgi atklātu, dažkārt maskētu pie kāda akmeņa vai krūma, vai nelielā zālītē. Neskatoties uz to perējošu mātīti no attāluma ir ļoti grūti pamanīt, jo tā cieši piespiedusies pie ligzdas un nomaskējusies. Ligzda parasti atrodas tuvu ūdenim, bet vienmēr sausā vietā. Mātīte to bagātīgi izklāj ar dūnām ko izplūc sev no vēdera. Ligzdā atrod 5 - 8 olas, kuras perē tikai mātīte 24 - 29 dienas. Pirmajās dienās tā regulāri uz laiku atstāj perējumu un dodas baroties. Tēviņi lgzdošanas perioda vidū veido lielākus barus dziļāk jūrā.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 27.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 68.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 184.lpp;
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 82.lpp

https://ru.wikipedia.org/wiki/Морянка