Sistemātika

Garknābja gaura (Mergus serrator) © Selga Bērziņa

Garknābja gaura

Mergus serrator
Red-breasted Merganser
Средний крохаль

Pazīmes:
Meža pīles lielumā. Knābis sarkans, ļoti tievs un garš, kājas sarkanas. Tēviņam riesta tērpā galva zaļgani melna, uz pakauša divdaļīgs spalvu cekuls, vēderpuse balta, uz krūtīm tumša kastaņbrūna josla, ap kaklu balts gredzens, mugurpuse tumša, sāni, pelēki. Baltais spārnu spogulis ar divām tumšām šķērssvītrām (lielajai gaurai spogulis bez šķērssvītrām). Pēcriesta tērpā tēviņš ir līdzīgs mātītei. Mātītei atšķirībā no ļoti līdzīgās lielās gauras matītes ir brūnpelēka mugura un starp brūno galvu un balto kaklu krāsas pāreja pakāpeniska (nav krasi izteiktas robežas). Visdrošākā atšķiršanas pazīme ir zobu skaits, lielajai gaurai ir 13 - 15, bet garknābja gaurai 17 - 19 zobiņu. Gājputns. Kopējais putna garums 51 - 62 cm, spārnu vēziens 70 – 85 cm. Svars 0.85 - 1.25 kg. Dzīves cikls, 8 gadi un vairāk.

Sastopami:
Jūras piekrastē un lielākos iekšzemes ūdensbaseinos. Peld dziļi iegrimusi. Lieliski nirst. Lido ātri un veikli. Barojas nirstot vai peldot ar iegremdētu galvu. Pārtiek no zivīm.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Daļa pārziemo

Ligzda un olas:
Ligzdu taisa uz zemes, galvenokārt ezeru salās, vienmēr labi paslēptas biezos krūmos. Ligzdas izklājumā pelēkas pūkas ar brūnu nokrāsu, bālāku visu un galiem. Vietās ar lielāku perētāju skaitu var veidot kolonijas. Maijā dēj 8 - 10 olas. Čaumala raupja, bez spīduma. Mazuļus perē un vadā matīte, tēviņš perēšanas laikā dodās uz spalvu maiņas vietām, nereti tālu no ligzdošanas vietas.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 28.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 70.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 191.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 96.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 87.lpp