Sistemātika

Cekulpīle (Aythya fuligula) © Ainars Mankus

Cekulpīle

Aythya fuligula
Tufted Duck
Хохлатая чернеть

Pazīmes:
Lidojumā abiem dzimumiem spārnu pakaļējā malā balta josla (tāpat kā ķerrai). Tēviņš riesta tērpā melni balts, līdzīgs ķerras tēviņam, bet atšķiras ar vienveidīgi melno mugurpusi (ķerrai gaišpelēka) un pagarinātu spalvu cekulu uz galvas. Pēcriesta laikā atgādina tumšu mātīti. Mātīte brūngana, spalvu cekuls neievērojams, pie knābja pamata dažreiz neliels gaišs plankums (ķerras mātītei plankums pie knābja ievērojami lielāks). Peldot tēviņam redzami baltie sāni. Knābis pelēkzils, kājas zilganpelēkas, acis dzeltenas. Spārnos paceļas smagi. Gājputns. Kopējais putna garums 40 - 47 cm, spārnu vēziens 67 – 73 cm. Svars 450 - 1000 g. Dzīves cikls, 10 - 15 gadi.

Sastopami:
Dažādos ūdensbaseinos, zivju dīķi, dažkārt arī purvu ezeriņi, caurceļosānas laikā arī jūra. Latvijā ligzdo ļoti reti. Ļoti sabiedriska lielāko gada daļu. Pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, lai gan ēd arī ūdansaugu sēklas. Ceļošanas laikā veido lielus barus pat līdz vairākiem simtiem putnu.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Dažkārt pārziemo

Ligzda un olas:
Uz zemes, galvenokārt atklātās salās, arī ezeru ceros (visbiežāk kaiju koloniju rajonos), retāk piekrastu pļavās. Ligzdā maija vidū atrod 7 - 12 olas. Čaumala gluda, bez spīduma. Perēšana ilgst 22 - 23 dienas. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Mazuļi - ligzdbēgļi.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 25.lpp;
Putni latvijā, J. Baumanis, V. Klimpiņš, Zvaigzne ABC, 1997.g. 66.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 188.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 90.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 78.lpp