Sistemātika

Baltacis (Aythya nyroca) © Ainars Mankus

Baltacis

Aythya nyroca
Ferruginous Duck
Белоглазый нырок

Pazīmes:
Lidojumā abiem dzimumiem tumša spārnu pakaļējā malā balta josla (tāpat kā cekulpīlei un ķerrai), mugura tumša. Tēviņam riesta tērpā galva, kakls, krūtis un sāni sarkanbrūni un visos tērpos baltas acis. Mātīte līdzīgāka tēviņiem nekā citās Aythya sugām, tomēr visumā ir nedaudz brūnāka, bez sārtās nokrāsas, acis brūnas. Lielākā attālumā, kad nevar izšķirt krāsas, baltaci var sajaukt ar cekulpīli, tomēr atšķirībā no pēdējās baltacim zem astes ir balts laukums (tas redzams gan peldot, gan lidojot). Knābis zilganmelns, kājas zilganpelēkas. Redzot abas sugas uz ūdens, var ievērot, ka baltacis iegrimst seklāk, tā aste atrodas nedaudz virs ūdens (visām pārējām Aythya sugām aste nepaceļas virs ūdens līmeņa). Gājputns. Kopējais putna garums 38 - 42 cm, spārnu vēziens 60 – 67 cm.

Sastopami:
Lielākās, stipri aizaugušas ūdenstilpnes, zivju dīķi. Ceļošanas laikā arī jūras piekraste. Pārtiek gan no augu, gan dzīvnieku valsts barības. Mazāk sabiedriska kā pārējās nirpīles. Pēcligzdošanas periodā parasti uzturas vienatnē, vai nelielos bariņos (2 - 5. putni). Barojas nirstot.

Uzturēšanās laiks Latvijā: Rets ieceļotājs

Ligzda un olas:
Ligzdu taisa zāļu čumurā, kuru no iekšpuses bagātīgi izklāj ar dūnām, dēj 6 - 12, zaļganbrūnas olas. Čaumala gluda un bez spīduma. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Mazuļi - ligzdbēgļi.

Balss:

Izmantotā literatūra:

Latvijas Putni, J. Baumanis, P. Blūms, Liesma, 1969.g. 26.lpp;
Putnu grāmata, K. Grigulis, Latvijas valsts izdevniecība, 1964.g. 188.lpp;
Latvijas ūdeņu putni, M. Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.g. 68.lpp
Complete Birds of Britain and Europe, R. Huma, DK Limited Penguin Copany, 2013.g, 444.lpp