Skelets

Putnu kauli ir ļoti cieti un stipri, bagāti kaļķa sāļiem. Lielāki cauruļkauli nav pildīti kaula smadzenēm, bet ir dobji un satur gaisu. Šo parādību sauc par pneimatiku. Šā iemesla dēļ putna specifiskais svars samazinās. Galvas kauss saplūdis no zināmiem atsevišķiem kauliem tik lielā mērā, ka pat aulu šuves (satura) pilnīgi izzudušas. Tāpat kā rāpuļiem, ari putniem ir tikai viens pakauškaula locītavpuns. Apakšžokļa kaulu savieno ar galvas kausu sevišķs kauliņš (os quadratum), kas zīdītājiem izveidojies par vienu no auss dzirdes kauliņiem. Mugurkauls sastāv no liela skriemeļu skaita: dziedātājputniem caurmērā 35 (kaklā 8), gulbjiem pat līdz 56 (kaklā parasti 23). Kakla skriemeļiem ir vēl ribu atliekas. Astes skriemeļi tagadējiem putniem ir 5—8; pēdējam skriemelim ir savāds īpatnējs izskats: tas līdzinās izliektai plāksnītei, kas paceļas vertikāli uz augšu.

No grāmatas: Lester L. Short: The Lives of Birds

— Ribas putniem platas, bet diezgan paplānas; katras ribas pakaļējās malas vidū ir iegarens, nedaudz liekts izaugums (processus uncinnatus); pēdējais ir apm. divreiz tik garš kā ribas platums. Šie izaugumi ar saviem brīviem galiem guļ virsū nākošajām ribām; ar tām tie saistīti muskuļu audiem, šādi padarot izturīgāku un stiprāku visu krūšu kurvi. Plakanais, vairogveidīgais krūšu kauls (sternum) labi izveidots, lai gan tā forma, skatoties pēc putnu grupas, ļoti dažāda. Krūšu kaula vidū no augšas uz leju stiepjas garenisks izaugums – ķīlis (crista sterni); tā uzdevums dot pieturas vietu krūšu muskulatūrai. Strausiem, kam krūšu muskulatūra, sakarā ar zaudēto lidotspēju, deģenerēta – nav arī ķīļa.

— Plecu josla sastāv no trim kauliem: lāpstiņas (scapula), kraukļa kaula (coracoideum) un atslēgas kaula (clavicula); visi šie kauli ir pa pāriem. Lāpstiņas garas, plānas un pieguļas krūšu kurvja mugurpusē blakus mugurkaulam; pie krūšu kurvja tās nav pieaugušas, bet tikai savienotas ar muskuļu audiem. Kraukļa kauli putniem ļoti īpatnēji, jo zīdītājiem tos atrod tikai kā nelielu izaugumu pie katras lāpstiņas. Putniem tie labi izveidoti, ir stabveidīgi un savieno plecu joslu ar krūšu kaulu. Atslēgas kaulu gali saauguši kopā un sastāda t.s. dakšiņas (furcula).

— Gurnu josla sastāv arī no trim kaulu pāriem: zarnu kaula (os ilium), sēdes kaula (os ischii) un klēpja kaula (os pubis). Abi plakanie zarnu kauli atrodas ķermeņa muguras pusē, saauguši ar malām gareniski kopā un pieauguši pie liela skriemeļu skaita (pat līdz 20). Sēdes kauli guļ blakus zarnu kauliem; klēpja kauli ir griezti vairāk uz leju. Visi trīs kauli kopā piedalās dobuma veidošanā augšstilba locītavai.

— Abas joslas labi un stipri izveidotas; putns lidojot ir it kā uzkārts plecu joslā, bet gurnu joslā balstās ķermenis putnam esot uz kājām. Kā vienas, tā otras joslas kauli ir ļoti dažādi izveidoti, skatoties pēc putnu grupām.

Putnu spārnu un kāju kauli, salīdzinot ar zīdītājiem, izveidoti ļoti īpatnēji. Spārnu kauli miera stāvoklī veido it kā dubulti saliktu vēdekli. Pleca kauls (humerus) samērā īss; uz ķermeņa pusi grieztais gals plats un tur piestiprināti vairāki muskuļi. Elkoņa kauls (ulna) ir garš un stiprs, jo pie tā pieaugušas lidspalvas (II. šķiras). Spieķa kauls (radius) izveidots vājāk. Pati roka (plauksta) stipri reducēta: daudzi kauliņi saplūduši kopā un pieņēmuši iegarenu izstieptu formu. Putniem var atšķirt tikai trīs pirkstus, no kuriem divi ir ļoti niecīgi. Pie rokas pieaugušas galvenās lidspalvas (I. šķiras).

Putna kājas ciskas kauls (femur) ir loti labi izveidots. Apakšstilbu sastāda gandrīz tikai lielais liela kauls (tibia); mazais liela kauls (fibula) redzams tikai kā iegarens ass kauliņš; viņa augšējais platākais gals kopā ar lielo liela kaulu veido bedri augšstilba kaulam. Tālāk uz leju nāk t. s. stulms, kas izveidojies no kopā saplūdušiem pēdas kauliem. Stulmu tauta parasti pilnīgi nepareizā kārtā uzskata par ,,apakšstilbu” un īsto apakšstilbu par ,,augšstilbu”, neievērojot to, ka īstais augšstilbs atrodas it kā putna ķermenī. Starp apakšstilbu un stulmu atrodas papēža locītava (intertarsālā locītava). Augšstilbs un parasti arī viss apakšstilbs ir segti ar muskuļiem, ādu un spalvām, bet stulms lielākai daļai putnu ir kails un klāts ar dažādas formas raga plāksnītēm. Putnu kājām nav nekad vairāk kā četri pirksti. Šie pirksti sastāv no 2—5 locekļiem. Vairumam putnu trīs pirksti ir griezti uz priekšu, viens atpakaļ. Pirkstu garums un to izveidojums atsevišķām putnu sugām ir ļoti dažāds. Ir gadījumi, kur visi četri pirksti griezti uz priekšu (svīres); t. s. kāpelētājiem (dzeņiem) divi pirksti griezti uz priekšu, divi atpakaļ. Dažiem putniem (dzeguzēm, pūcēm, zivju ērgļiem) sastopams t. s. grozāmais pirksts: putns pēc gribas var ārējo pirkstu vērst uz priekšu un atpakaļ. Dažām sugām (tārtiņi u. c.) nav pakaļējā pirksta. Dažkārt trīs pirkstus sastop tādām sugām, kuru radiniekiem normāli ir četri: tā tas piemēram ziemeļos sastopamai trīspirkstu kaijai un mūsu trīspirkstu dzenim. Jāaizrāda arī, ka starp strausiem ir sugas ar trīs un pat tikai ar diviem pirkstiem. — Kas attiecas uz dažādām putnu kāju formām, tad tās retāk saistītas ar kaulu formu dažādībām, bet gan parasti no peldu vai saistāmplēves veidojuma, ragu vielas izveidojuma u. c. līdzīgām ārīgām pazīmēm. Sistemātikā šādas dažādas kāju formas stipri jāizceļ; izšķir 15—20 dažādus veidus.

Teksts: Mežu departamenta izdevums, 1936, Rīga, LU Pr. Doc. N. Transehe, Dr. R. Sināts, Latvijas Putni. 8 – 10 lpp.