Elpošanas orgāni

Putnu elpvads («gaisa rīkle”) garš un sastāv no daudziem cietiem skrimšļa gredzeniem. Gadījumos, kad elpvads ir garāks par kaklu, tā cilpas ielokās krūšu kaula dobumā, kas plaisveidīgi veidots ķīļa kaula pamatā. Pie plaušām elpvads dalās divos zaros (bronhos). Katrs no tiem sadalās 4 daļās un pēc tam sīkākos kanāliņos, kas izzarojās plaušās. Pašas plaušas ir samērā mazas un cieši pieguļas ribām, iespiežoties pat to starpās. Acīs duras putnu t. s. gaisa maisi. Tie stāv tiešā sakarā ar bronhu sazarojumu un atrodas ne tikai vispār ap ķermeni zem ādas, bet arī starp iekšējiem orgāniem. Viņu nozīme var būt dažāda. Uzpūsti tie der aukstā laikā kā izolatori un aizsargā putnu no ārējā aukstuma. Tā ziemā aukstā laikā var redzēt tupot ,,uzpūtušās” vārnas, zvirbuļus, un tad šie gaisa maisi ir pildīti ar gaisu. Gaisa maisos bez šaubām sakrājas arī gaisa rezerves, kas noder, ja putns īsā laikā ar straujām kustībām patērē daudz enerģijas; tā tas ir ,piemēram, piekūnam triecoties uz savu laupījumu, vai kādam mazam dziedātājam izpildot garāku dziesmas strofu. Šiem maisiem var arī būt tīri mehāniska nozīme. Paspārnē pie pleciem esošie piepūstie gaisa maisi noder kā atbalsts izplēstiem spārniem, un tā putni var nenogurdami ilgi riņķot gaisā bez spārnu kustināšanas (stārķi, klijāni).

Putniem ir divas balsenes: augšējā (larynx) un apakšējā (syrinx). Skaņu radīšanā pirmā nepiedalās. Otrā apakšējā atrodas tur, kur elpvads dalās abos bronhos. Šās apakšējās balsenes trūkst tikai dažiem putniem (piem. stārķiem). Parasti tā diezgan komplicēti veidota un sastāv no skeleta daļām, muskuļu saitēm un skaņu plēvēm. Apakšējās balsenes uzbūvē piedalās kā elpvads, tā arī bronhu daļas. Kur saplūst kopā abi bronhi, to vidējā, kopējā siena ir pagarināta uz augšu it kā melītē, kas nedaudz iestiepjas elpvada. Šai mēlītei atbilstošā apkārtējā elpvada siena, tāpat arī daļa no bronhu sākumā ir biezāka un muskuļaināka; arī skrimšļa gredzeni tur saplūduša pa daļai kopā, tā veidodami zināmu skeletu. Tomēr dziedāšanas spēja nav atkarīga no balsenes veidojuma; tā piemēram vārnām ir tikpat labi izveidota kā strazdam vai citam labam dziedātājam. – Pīļu tēviņiem kreisā bronha sānos atrodas raksturīgs pūšļveidīgs izspiedums, t. s. bungas, ar cietām skrimšļa sienām. Mātītēm tādu nav, bet norādes uz to redzamas tikai embrija stāvoklī.

Teksts: Mežu departamenta izdevums, 1936, Rīga, LU Pr. Doc. N. Transehe, Dr. R. Sināts, Latvijas Putni. 11 – 12 lpp.