Būrīši

Putnu ligzdu postījumi ir ļoti lieli. Bez cilvēku gādības un aizsardzības šie postījumi var ļoti jūtami ietekmēt putnu dzīvi. Lielu daļu putnu ligzdu izposta dažādi kaitīgi grauzēji un citi dzīvnieki un putni, bet viena daļā vainojama cilvēku nevīžība un nezināšana, tādēļ tie nodara paši sev lielus zaudējumus, sevišķi, izpostot derīgo plēsīgo putnu perēkļus.

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) © Armands Majevskis

Pirmie pavasara vēstneši — strazdi sadraudzējušies ar cilvēkiem jau sen Jau 1780. gadā Astrahaņas apkārtnē pie mājām novērotas kārtīs uzkārtas no koka mizas taisītas kastītes, kurās dzīvojuši strazdi. Tomēr agrāk šādai putnu piesaistīšanai pie mājām bija gadījuma raksturs. Vienīgi tagad, kad zoologi un ornitologi, pievēršot sevišķu uzmanību derīgo putnu pētīšanai, noskaidrojuši, kāda nozīme putniem ir dārzu, lauku un mežu kaitēkļu apkarošanā, derīgo putnu audzēšana un pieradināšana sāka izvērsties mērķtiecīgi un plaši.

Strazdu būrītis. Visparastākais un vienkāršākais ir strazdu būrītis, ko izgatavo no 1,5—2 cm bieziem sausiem dēļiem vai nomaļiem. Saplāksnis šim nolūkam neder. Būrīša samēri var būt šādi (šķērsgriezumā): dziļums 20 cm, platums 15 x 15 cm, ar ovālu ieeju 4,6—5,0 cm. Būrīša sienas nedrīkst būt pārāk plānas, lai iekštelpa neskanētu. Tas putniem nepatīk. No iekšpuses dēļi nav jānogludina, lai putniem, kāpjot ārā, būtu vieglāk pie dēļiem pieturēties. Skrejas vislabāk jānostāda pret rītiem vai vakariem. Lai lietus netecētu iekšā, jumtiņš jātaisa slīps. Jumtiņu taisa noņemamu, lai būrīti varētu iztīrīt. Noņemamais jumtiņš nepieciešams arī lai varētu apgredzenot putnu mazuļus. Būrīša dibens jāieliek starp sānu malām iekšpusē. Ja to pienaglo tikai no apakšas, tas viegli var nokrist. Jānorāda, ka pie skrejām nedrīkst ierīkot nekādas kārtiņas tas tikai atvieglo iespēju plēsīgiem putniem un kaķiem piekļūt pie ligzdas.

Daudz glītāki un pat dažās vietas vairāk noderīgi ir dobtie būrīši. To pagatavošanai izlieto vecus, caurus kokus vai resnākus zarus, kam serde izpuvusi. Atkarībā no putna lieluma skrejai jābūt no 3 līdz 8 cm diametrā, iekšējam augstumam no 30 – 50 cm. Dobtos būros bez strazdiem apmetas arī īstie dobumu perētāji — gandrīz visas zīlītes, dzilnas, dzeņi, meža baloži, zaļās vārnas, pūces, apogi un citi — apmēram 20 sugu. Šādus būrīšus var izgatavot no pagales vai bluķa, kuram serde bojāta vai caura tas ietaupīs darbu. Vispirms pagalei izurbj skrejas caurumu, tad pāršķeļ to ar ķīli vai cirvi uz pusēm. Ar kaltu abos pus gabalos izkal vienādus dobumus. Pēc tam abas puses sanaglo vai savelk kopā ar skrūvēm. Skreju var ierīkot plaisā vai sānos. Galā var slīpi piesist dēlīti jumta vietā. Ja vēlas, lai būrītī ligzdotu mazie putniņi: zīlītes, melnais mušķērājs, tītiņš, dzilnītis vai citi, tad skreju taisa apaļu. no 3 līdz 4 cm lielu.

Būrīti var taisīt ari no apaļas pagales, to nepāršķeļot vidū pušu; tad ala jāizurbj no gala. Šim nolūkam vislabāk ņemt pagali, kurai serde caura vai labi krietni izpuvusi. To apstrādājot, varēs ietaupīt daudz vairāk laika, nekā ņemot svaigu koku. Beidzot, gatavais būrītis no ārpuses jānotriepj ar dubļiem vai jānokrāso zilganpelēkā krāsā, jo svaigo dēļu gaišums biedē putnus.

Ļoti interesantas putnu ligzdošanas vietas var izgatavot dažādos koku celmos. Sevišķi dekoratīvi izskatīsies mākslīgi celmi, novietoti parkos un dārzos, ap tiem var apstādīt krūmus un puķes. Jo celms resnāks, jo labāk tas izskatīsies. Šādos celmos dažādās vietās var izkalt dobumus. Var ari nozāģēt no augšas ripu vai nokalt no malas šķilu, izkalt vajadzīgos dobumus un pēc tam celmu ar naglām sastiprināt. Šādos mākslīgos celmos labprāt ligzdo akmeņčakstīte, cielava u. c. atkarībā no tā, kādā veidā celmi uzstādīti un cik augstu skreja atradīsies no zemes.

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) © Armands Majevskis

Zīlīšu būrītis. Tas ir ļoti līdzīgs strazdu būrītim, tikai mazāks. Zīlīšu būrīti var gatavot gan no dēļa. Lielums var būt šāds (šķērsgriezumā): dziļums 10 – 12 cm, platums iekšpusē 10 x 10 cm. Tādās vietās, kur uzturas arī zvirbuļi, būrīša skreja nedrīkst lielāka par 2,8—3,0 cm. Mežos, kur zvirbuļu nav; uzstādītā būrīša skreju var palielināt līdz 3 – 4 cm. Šādos būrīšos apmetas arī erickiņš vai melnais mušķērājs. Vislabāk, ja skreja ir pilnīgi apaļa.

Pelēkā mušķērāja būrītis. Pusatvērta perējamā kastīte, taisīta no dēļiem vai izdobta no apaļa koka ar satrunējušu vidu. Augstums iekšpusē apmēram 20 cm. Šādas kastītes piestiprina zem ēku jumta stūriem.

Svīres būrītis. horizontāli piestiprināta, no dēļiem taisīta kastīte. Izmēri apmērām: 40 x 15 x 15 cm ar skreju vienā gala.

Baltās cielavas, pelēkā mušķērāja un erickiņa būrītis. Var būt pusatvērts. Izmēri: 12 x 12 x 12 cm, skreja spraugas veidā, 3,5 cm plata.

Dižraibā dzeņa būris. Skreja 5,0—5,5 cm šķērsgriezumā, dziļums 24 cm, platums 15 x 15 cm, dibena biezums 6,0 cm (ar iedobumu un drenu).

Zaļās vārnas būris. Skreja 6,0—7,0 cm šķērsgriezumā, dziļums 30—35 cm, platums 18 x 18 cm, dibena biezums 8,0 cm (ar iedobumu un drenu).

Stārķa ligzda. Stārķa ligzda pēc iespējas jānovieto tā, lai būtu brīvs un plašs skats uz visu apkārtni, kā ari lai varētu brīvi pacelties un nolaisties. Agrāk stārķu ligzdas pamatam visbiežāk lietoja vecu riteni, kuru uzstādīja uz jumta vai koka. Ja tāda veca riteņa nav, tad stārķu ligzdas pamats jātaisa no 5 – 7 cm bieziem dēļiem vai nomaļiem krusta veidā, sasitot ar naglām. Ligzdas caurmērs var būt 1 – 1,5 metri. Dēļu galos iedzen tapas, kur žagariem aizmesties. Ligzdas pamats labi jānostiprina, jo stārķis, vairākus gadus ligzdodams uz vietas, arvien ligzdu labojot, sanes tik daudz materiāla, ka tas sver līdz 300 kg.

Izliekamo putnu būrīšu skaits atkarīgs no meža audžu vecuma, koku daudzuma un citiem apstākļiem. II. un III. vecuma klases jaunaudzēs vēlams izlikt 2 – 3 zīlīšu parauga būrīšus uz 1 ha; tie jāizvieto rindās vai šahveidīgi 30—50 m attālumā vienu no otra. Dižraibajiem dzeņiem un zaļajām vārnām var izlikt vienu būrīti caurmērā uz katriem 5 – 10ha, turklāt zaļo vārnu būrīšus var sakārtot grupās tuvāk meža malai vai klajāko vietu tuvumā apmēram 100 m attālumā vienu būrīti no otra. Māju strazdiem būrīšus var izlikt daudz biežāk, rindās vai grupās dažu metru attālumā citu no cita.

Labākais būrīšu izlikšanas laiks ir rudens (oktobris – novembris) vai tā paša gada pirmais ceturksnis — ne vēlāk par 20. martu. Būrīši piestiprināmi pie koku stumbriem ar 2 naglām (iedzenot tās būrīša sānos) piestiprinātā līstē.

Ar būrīšu izkāršanu vēl nav izmantotas visas iespējas, kā vairāk putnus piesaistīt pie mājām. Atklātās ligzdās perētāju putnu skaita palielināšanu iespējams izdarīt, iestādot kokus un krūmus tur, kur tādu nav, vai arī paplašinot vecos apstādījumus.

Mājas čurkste (Delichon urbicum) © Armands Majevskis

Ne visi derīgie putni perē dobumos. Tieši liela daļa kukaiņēdāju putnu, piemēram, ķauķi, ir koku un krūmu iemītnieki. Daudzi no tiem dzīvo tuvu cilvēku mājokļiem — dārzos, parkos un apstādījumos. Pats par sevi saprotams, ka, kultivējot parkus un dārzus, iznīcinot biezus, aizaugušus krūmus vai vecus kokus, tiek iznīcinātas vietas, kur mūsu spārnotajiem draugiem apmesties. Tā, piemēram, ezera, krūmu un citi ķauķi mīl biezus krūmus un zālājus, kur viegli sameklēt labu ligzdošanas vietu un barību. Mākslīgi pavairojot dārzā krūmājus, jau rudenī sastādot avenājus, upenājus un jāņogulājus, radīsies derīgas vietas šādu putnu ligzdošanai. Izliktie būrīši var dot vērtīgu novērošanas materiālu. Katram apdzīvotam būrītim vajag iekārtot īpašu piezīmju grāmatiņu. Putnus nevajag bieži traucēt. Apskatīt būrīti putnu perēšanas laikā nav sevišķas vajadzības. No ārpuses tikpat labi var novērot, kā norit ligzdošanas darbi. Putnu bieža trokšņošana nozīmē dēšanas un perēšanas sākumu. Mazie dziedātājputni perē apmēram 2 nedēļas. Pēc. tam var novērot, kā mātīte un tēviņš nes barību, var dzirdēt mazo putniņu čiepstēšanu. Mazie putniņi ligzdā paliek apm. 2 nedēļas, tad izlido. Šajā laikā vecāki ļoti uztraucas par mazuļiem un saceļ trauksmi, ja tiem draud briesmas. Ja vēlas sīkāk novērot putnu ģimenes dzīvi, tad būrīti ieteicams piestiprināt pie istabas loga. Būrīša mugurpuses sienu taisa no stikla, kuram uzlīmē zīdpapīru, atstājot 3 x 4 cm spraugu novērošanai. Caur plāno zīdpapīru var saskatīt putna siluetu. Šādu būrīti piestiprina pie loga rāmja. No tumšās puses putns nevares caur papīru saskatīt cilvēku.

Būrīti var piestiprināt pie bēniņu sienas un tā mugurpusē izurbt mazu caurumu. Šāda novērošana, uzmanīgi pieejot, netraucēs putniņus perēšanas un mazuļu audzināšanas gaitās. Tādā veidā var noskatīties, kas notiek šādā būrītī, kā taisa ligzdu — loka saknītes, novieto spalviņas, kā tēviņš baro mātīti, kā notiek perēšanas process, vai mātīte viena perē vai pārmaiņus ar tēviņu. Var arī novērot, kā no olām izšķiļas mazuļi un kā vecāki tos baro. Var atzīmēt, cik reižu stundā mazuļus baro un ar kādu barību. Novērot var šādus putnus: mājas strazdu, melno mušķērāju, lielo zīlīti, mājas un lauku zvirbuli, erickiņu un svīri.

Teksts: Latvijas valsts izdevniecība, 1952, Rīga, Kārlis Grigulis, Putnu novērošana dabā. 27 – 37 lpp. 

http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BRO_Burisi_putnu.pdf