• Putns rokā

Kā es kļuvu par putnu gredzenotāju.

Par putniem sāku interesēties 2014. gadā, kad netīšām nofotografēju sīli. Nebiju domājis ka pie mums Latvijā mēdz būt tik krāsaini putni, ar gaiši zilām spalvām. Iegādājos pirmos putnu noteicējus un tas viss mani ierāva kā akacī. 2015. gadā apmeklēju Andra Avotiņa juniora vadītos putnu atpazīšanas kursus, kurus rīkoja LOB (Latvijas Ornitloģijas Biedrība), bet jutu ka ar to man vēl nav gana un pieteicos 2016. gadā uz Oskara Keiša vadītajiem Nord University Bird ID lauka kursiem, kur putnus iemāca atpazīt ne tikai pēc izskata, bet arī pēc balsīm. Tās ir vairākas lauka sesijas, kur par putniem māca ne tikai teorētiskos trenniņuzdevumos, bet arī praktiskās nodarbībās divu dienu ekskursijās. Pēdēja sesija notika Papē, kur atrodas Ornitoloģiskais pētniecības centrs (LU Bioloģijas institūta ornitoloģiskasis stacionārs).

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) © Armands Majevskis

Tur tad arī uzzināju, kā notiek putnu gredzenošana un kādas zināšanas nepieciešamas lai kļūtu par putnu grdzenotāju. Vasaras beigās pāris nedēļas tur mācījos pīt no tīkliem putnus un burtiski kā sūklis uzsūcu visu iespējamo informāciju par putnu sugu noteikšanas pazīmēm tos turot rokā (jo rokas stiepiena attālumā putni izskatās krietni savādāk, nav tik izteiktas tās pazīmes, kas raksturīgas no tālienes vērojot, bet jāpievērš uzmanība citām, kā arī jāizdara attiecīgi mērījumi). Jāiemācās katrai sugai, kādas ir raksturīgākās dzimumu un vecumu atšķiršanas pazīmes, lai uz vietas gredzenojot nebūtu daudz jātērē laiks buroties pa grāmatām.

Sloka (Scolopax rusticola) © Armands Majevskis

Rudenī iepazinos ar putnu gredzenotāju Aigaru Kalvānu, kura vadībā Ainažos ieguvu papildus zināšanas un pieredzi putnu gredzenošanā. 2016. gada oktobrī atkal ierados Papē, kur kopā ar Valtu Jaunzemi gredzenojām pūces un citus migrējošos putnus. Jāteic, ka pēc nedēļas ilgas pūču gredzenošanas, kuras laikā katru nakti trīs reizes ik pēc divām stundām jāmostās un jāiet pārbaudīt tīkli, iestājās tāda jocīga sajūta it kā tu atrodies kaut kur starp zemi un debesīm, nesaprotot ne rīta, ne vakara, bet tas bija neatsverami jēgpilns un zināšanu papidināšanas ziņā pilnvērtīgi pavadīts laiks. Ziema pagāja lasot Svensonu, grāmata kas putnu gredzenotājiem ir Bībeles vietā. Protams aktīvi arī pētīju Demongina jauno noteicēju Birds in the Hand. 2016. gada nogalē ieguvu gredzenotāja apliecību, ko izsniedz Latvijas Gredzenošanas Centrs (LGC) un pamazām uzsāku patstāvīgu gredzenošanu. Uztaisīju putnu ķeramo kasti – barotavu, pēc izskata līdzīgu tai, kas Papē atrodas murda galā, un sāku ķert zīlītes, kā arī citus putnus, kuri ziemā apciemo barotavas. 2017. gada maijā uzsāku putnu gredzenošanu tīklos, ar kuriem ķerot putnus gredzenošanai, to sugu daudzveidība jau krietni palielinās un te nu var pielietot savas zināšanas, attīstīt tās, pilnveidoties un piedalīties putnu pētniecībā.

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *