Vasara

Viskrāšņākais un raženākais mēnesis putnu valstī ir jūnijs, kad dārzos, mežos un pļavās ir visvairāk zaļumu un ziedu. Visi gājputni ir atceļojuši savā dzimtenē. Dabas draugi un putnu dziesmu mīļotāji jūnija sākumā var noklausīties vislabākos mūsu mežu un krūmu dziedātājus, sākot ar lakstīgalu un beidzot ar mazo paceplīti.

Baltais stārķis (Ciconia ciconia) © Armands Majevskis

Baltais stārķis (Ciconia ciconia) © Armands Majevskis

Nometnieki un agrie ieceļotāji jau maija beigās sāk izvadāt savu jauno paaudzi. Tāpēc arī, kur vien iesim, visur dzirdēsim gan putnu dziesmas, gan dažādus saucienus: mazie brēc pēc barības, vecāki atsaucas un brīdina no briesmām. Mežā vislielākie trokšņa cēlāji ir pelēkie strazdi, žagatas, dzeņi un vēl citi, bet pļavās un ezermalās — ķīvītes, kuitalas, tilbītes, zīriņi un ķīri. Mājas strazds jūnija sākumā svin savus ģimenes svētkus: viņa rijīgā ģimene atstāj šauros, tumšos būrus un katrs uz savu roku sāk meklēt barību. Tikuši brīvē, strazda bērni iznīcina ļoti daudz kukaiņu un aug ne pa dienam, bet pa stundām, lai līdz mēneša beigām izaugtu tik lieli, ka varētu atstāt dzimteni un doties ceļojumā uz siltajām zemēm.

Katrai putnu sugai ir dažāds bērnu skaits, par ko rūpēties. Klinšu ērglim — 2, cīrulim, žubītei, stērstei — 5, tītiņam —8, garastes zīlītei — 12, bet lauku irbei — 20 un vēl vairāk. Cik stundu dienā katrs putns baro savus bērnus? Mājas strazds 17, bezdelīga — 18, svīre — 19, erickiņš – 20 un vēl vairāk stundu rosās, bērnus barodams. Pienesto porciju skaits diena ir visai dažāds. Lielā zīle pienes – 350, māju strazds – 400, erickiņš — 470, bet melnais mušķērājs — 550 reižu dienā. Protams, dažāda vecuma bērniem arī pienesto porciju skaits dažāds.

Novērojumi pie putnu ligzdām mazuļu barošanas laikā. Cik ātri putnēniem uzaug spalvas? No kurienes bērniem pienes barību: no lauka, meža, pļavas vai dārziem? Ar kādu barību ēdina mazuļus un kādu barību pienes jau paaugušiem bērniem? Cik ilgi mazuļi uzturas ligzdā? Vai vecāki mazuļus izvilina no ligzdas, vai tie paši izlido? Kādi izskatās jaunie putni pēc izvadāšanas — līdzīgi mātei vai citā krāsā? Kur uzturas mazuļi pēc izvadāšanas — ligzdas tuvumā vai aizlido tālāk? Vai novērotais putnu pāris pēc kāda laika otrreiz uzsāk perēt olas un audzināt bērnus?

Šādus novērojumus pie putnu ligzdām var izdarīt ar binokli no slēpņa vai speciālā būrītī ar stikla sienu, kurš novietots bēniņos pie attiecīgas spraugas.

Kad atnāk jūlijs, visraženākais vasaras mēnesis, laukos briest labība, dārzos — augļi, nenopļautās pļavās vēl skan izkaptis un rosās ļaudis. Putniem šajā saulainajā vasaras mēnesī daudz rūpju. Daļa putnu otru reizi dēj olas un perē bērnus; kamēr mātītes perē, tēviņi dzied. Jūlijā dzirdamas arī to putnu dziesmas, kuri ieceļojuši vēlāk: mazais svilpis, dažādu sugu ķauķi — ceru, purva, iedzeltenais, zaļais un vēl citi putni. Bet mēneša beigās pļavās un ezermalās sāk pulcēties ķīvītes, gugatņi, kuitalas, tilbītes un citi purva putni — tie gatavojas aizceļošanai. Pīļu tēviņi met spalvas un slēpjas ezera meldros, daži no viņiem pavisam zaudējuši lidotspēju. Vienīgi plēsīgie putni: piekūni, lijas, vanagi, ērgļi un citi dzīvo pārpilnībā, ar labiem panākumiem medī jaunos, nepieredzējušos putnus, grauzējus, vardes, čūskas, ķirzakas un baro savus bērnus.

Dzilnītis (Sitta europaea) © Armands Majevskis

Negaidot piesteidzas pēdējais vasaras mēnesis — augusts. Dienas kļuvušas īsākas, vēsākas, naktis garākas, un saule arvien vairāk sliecas uz rudens pusi. Zaļajos mežos un saulainajās birztalās nedzird vairs putnu čalojošās balsis. Mūsu putni cits pēc cita gan dienā, gan naktī nemanot aizceļojuši. Mazos dziedātājputniņus: zaļžubīti, kaņepīti, dadzīti un arī dažas ķauķu sugas visbiežāk novērosim dārzos un parkos, kur vairāk barības un mazāk plēsīgo putnu. Pilsētas ģimeņu dārziņos un pļavās novērosim simtus un tūkstošus mājas strazdus, kas ieceļojuši pie mums no ziemeļu apgabaliem un tagad atstājuši augļu dārzus, un uzsākuši kaitīgo kukaiņu iznicināšanu. Apstrādātos laukos vasaras beigās novērosim daudz vārnu un krauķu, kas pulcējas aizlidošanai. Tagad tie vairs nekāda ļaunuma sējumiem nenodarīs, uzlasīdami izbirušos graudus, bet toties nepalaidīs garām nevienu kaitīgu kukaini vai grauzēju.

Uz elektrības vadiem novērosim lielus bezdelīgu un čurkstu barus, kas sagatavojušies aizceļošanai. Viņu starpā redzēsim zaļo vārnu, brūno čaksti, lauku piekūnu un vēl citus.

Protams, augusta mēnesī, kad tiek atklāta pīļu medību sezona, visa uzmanība tiek pievērsta pīlēm un citiem medību putniem.

Cilvēku palīdzība derīgo putnu pavairošanā arī neizpaliek. Dažviet piļu ligzdošanai var ierīkot dēļu būrus; Ja salas pavasarī pārplūdinātas, tad pīles labprāt ietaisa perēkļus salauztos kārklu krūmos vai sakrautās žagaru kaudzēs, kas atrodas augstāk par ūdens līmeni. Putniem var palīdzēt vel citādā ziņā – radot jaunas salas, kur apmesties daudziem bridējputniem un arī pīlēm.

Jaunajiem naturālistiem un putnu draugiem, kas vasarā vēlas no darboties ar putnu novērošanu un viņu dzīves pētīšanu, ieteicamas šādas nodarbības: putnu pēdu nospiedumu vākšana un fotografēšana; spalvu un olu čaumalu kolekcijas vākšana; ligzdu kolekcijas vākšana.

Putnu pēdu nospiedumu vākšana un fotografēšana jāveic šādi. Ezera, jūras un upes malā vērojamas daudz un dažādu putnu pēdas, kas tur pastaigājušies dienās un naktīs, kā arī nākuši nodzerties. Kad zemes virskārta ir apžuvusi, ar plāna naža palīdzību pēdas uzmanīgi izgriež un ievieto papes kastītē. Ja pēda iemīta irdenā, smilšainā zemē, tā jāaplej ar šķidru līmi un jāļauj mazliet apžūt, un tikai tad jāizgriež. Raugoties pēc iespējas, pēdas var izgriezt pa vienai vai divām kopā. Var tās arī nofotografēt. Šāda pēdu kolekcija dos iespēju iepazīties ar zvirbuļveidīgo, bridējputnu un peldētājputnu kāju nospiedumiem.

Vasaras beigās, putnu spalvu mešanas laikā, var sakrāt diezgan bagātīgu lidspalvu un stūres spalvu kolekciju. Savāktās spalvas jāsakārto, jānoteic un jāpiestiprina uz attiecīga lieluma kartona loksnes. Pēc spalvām nereti varēs konstatēt tādas putnu sugas, kas šajā rajonā nemaz nav novērotas, sevišķi nakts putnus: ūpi, pūces, apogu u. c.

Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) © Armands Majevskis

Pēc putnu mazuļu izšķilšanās var savākt olu čaumalas. Ligzdguļu (strazdi, žubītes, ķauķi) putniem tās var uziet ligzdas tuvumā, izmētātas pa mežu, bet ligzdbēgļiem (rubeņi, irbes, kaijas, piles) atradīsim perēklī uz vietas. Pēc mazuļu izvadāšanas var arī paņemt ligzdu kopā ar visu zara žāklīti vai velēnas gabalu. Reti kāda putnu suga izmanto veco ligzdu otram perējumam vai nākošajam gadam. Ligzdas materiāls ir visai interesants un dažāds, pēc tā var noteikt putnu sugu. Ligzdas ar novērojumu piezīmēm un nedaudz olu čaumalām ir daudzkārt vērtīgākas nekā gadījuma dēļ savāktas nepazīstamu putnu olu kolekcijas

KUR KĀDUS PUTNUS NOVĒROSIM VASARĀ

Apdzīvotās vietās un upes krastos
Bezdelīga, čurkste, svīre, pupuķis, zilrīklīte, sarkanrīklīte, brūnā čakste, mazais svilpis, zivju dzenītis.

Pļavās, ganībās un dumbrājos
Lukstu čakstīte, dzeltenā cielava, paipala, grieze, ūdensvistiņa, dumbrcālis, ormanītis.

Skuju, jauktu koku mežos, zāļu un sūnu purvos ūdens tuvumā
Vālodze, zaļā vārna, bezdelīgu piekūns, zvirbuļvanags, lēlis, ķīķis, melnā klija, sarkanā klija, čūsku ērglis, sudrabkaija, zivju ērglis. mazais ērglis, lielais ērglis, zivju gārnis, kukaiņu piekūns.

Ezeru, upju ietekās un zālainos krastos
Upes zīriņš, melnais zīriņš, mazais zīriņš, lielais ķīris, mazais ķīris, kajaks, cekuldūkuris, pelēkvaigu dūkuris, ragainais dūkuris, melnkakla dūkuris, mazais dūkuris, laucis, meža pīle, krīklis, prīkšķe, garkaklis, platknābis, brūnkaklis, baltvēderis, niedru lija, lauku lija, garastes lija, pļavu lija.

Maldu viesi
Maitu lija, kalnu lija.

Teksts: Latvijas valsts izdevniecība, 1964, Rīga, Kārlis Grigulis, Putnu grāmata. 85 – 89 lpp.