Daži putni daudz nesatraucas, kad aplūko to ligzdas, bet daži ir ļoti jutīgi pret katru traucējumu, tāpēc tuvoties ligzdām, kā arī ņemt rokās putnu olas un mazuļus nevajadzētu, jo tādā gadījumā putns ligzdu var pamest un līdz ar to tiek nodarīti lieli zaudējumi putnu valstij. Ja kāds ir izvēlējies šādu novērošanu un pētīšanu, tad tas jādara ļoti uzmanīgi un saudzīgi.

Zemāk apskatīsim Melnā mežastrazda ligzdu. Katru dienu tiek izdēts pa vienai olai, tādēļ mazuļi izšķiļas ik pēc dienās, tādā pašā secībā. Dienas tiek skaitītas vadoties no pirmā cāļa.

Pirmā diena. Izperētais cālītis ir tikai mazliet lielāks par olu, sārtā krāsā. Galvu ar mokām paceļ uz augšu. Acu vietā melni punktiņi. Gandrīz kails.

Otrā diena. Cālis drusku lielāks par olu, mazāk sārts. Cītīgi ceļ galvu uz augšu.

Trešā diena. Labi var samanīt tumšās pigmentētās vietas, kurās uzaug spalvas (spalvu galiņi vēl nav redzami), acu melnumi pastiprināti.

Ceturtā diena. Uz muguras kļūst redzami spalvu kāti.

Piektā diena. Muguras spalvu kāti jau diezgan attīstīti, var saskatīt spārnu lidspalvas.

Sestā diena. Spalvu kāti uz muguras jau ir garāki. Dažiem gali jau uzplīsuši. Redzamas plakstiņu spraudziņas.

Septītā diena. Spalvas uz muguras izspraukušās. Acis atvērušās, cālis sāk baidīties no apmeklētāja.

Astotā – devītā diena. Garākas spalviņas jau atvērušās. Lidspalvas sāk atbrīvoties no makstīm.

Desmitā diena. Spalvu vēdeklīši jau apklāj kailās vietas. Lidspalvas atbrīvojas no makstīm un sāk atvērties.

Vienpadsmitā diena. Putniņi jau “gludi”. Diezgan labi attīstījušās lidspalvas, tikai tuvu pie spārna tās ir vēl makstītēs; astes spalvas vēl ir “pušķīšos’.

Divpadsmitā diena. Putni, ja tos izbiedē, slīpā lidojumā metas laukā no ligzdas, katrs uz savu pusi.

Trīspadsmitā diena. Normāla putnu izvadāšana.

Teksts: Latvijas valsts izdevniecība, 1952, Rīga, Kārlis Grigulis, Putnu novērošana dabā. 2. lpp. un  95. lpp.